Ziemassvētki

Ne velti Ziemassvētkus dēvē var vieniem no skaistākajiem gada svētkiem – šajā periodā vairāk laika pavadām ar tuviniekiem, plānojam dāvanu sarakstus, rotājama mājas, bet sirdis piepildās ar mieru un mājīgumu… Taču šādas Ziemassvētku tradīcijas vienmēr nepastāvēja: mainoties laikiem, mainījās arī to apzināšanās, tāpēc ja runātos ar vecvecākiem vai vecākiem, tie varētu pastāstīt pavisam citu stāstu.

Saulgrieži vai Jēzus dzimšana?

Zemkopības un lopkopības laikos, aukstajā laikā cilvēki vairāk kā jebkad sapņoja par saules atgriešanos, līdz ar to arī gaidīja nevis Ziemassvētku vecīša parādīšanos, bet dienas, kas pakāpeniski kļuva skaistākas. Kļūstot populārākai kristietībai, šis gaidīšanas periods ieguva Adventa nosaukumu, bet pašus svētku sāka saistīt ar Kristus dzimšanu.

Lai gan šajā jautājumā vienota viedokļa nav, lielākā daļa kristiešu ir pārliecināti, ka Viņš piedzima tieši pirmajā Ziemassvētku dienā. Daudzi saglabājušies paradumi ir saistīti tieši ar šiem svētkiem (dāvanu dalīšana, dziesmu dziedāšana), taču laika gaitā pārņēmām arī citu valstu tradīcijas, piemēram, eglītes rotāšanu vai materiālismu.

Mazāk dāvanu, vairāk gaļas

Sākot svinēt Ziemassvētkus, maz kurš uztraucās par to, ar kādām dāvanām iepriecinās tuviniekus: parasti tika izvēlētas simboliskas, ēdamas vai ar rokām izgatavotas dāvaniņas, kuras nonāca pie ģimenes bērniem.

Kam dāvanas, ja galds lūzt no cienasta! Tas bija bagātīgs – beidzoties visiem gavēņiem, pirmajā Ziemassvētku dienā visi baudīja cūkgaļu un ēdienus no tās. Sevišķi iecienīta bija aukstā gaļa, ko bērni sauca par gaļas torti. Izskatās, ka paradums šos svētkus saistīt ar pārtiku nekur nav zudis: līdz šim cenšamies Ziemassvētku priekškarā pagatavot 12 dažādus ēdienus, bet no Ziemassvētku galda daudzi pieceļas ar dažiem pieaudzētiem kilogramiem.

Apsveiksim viens otru

Lai gan šobrīd šādi vārdi vairāk atgādina slavenas izpildītāju dziesmas, agrākos laikos rituāliem vēlējumiem un sveicienam tiešām tika veltīts daudz uzmanības. Pārģērbušies dažādos dzīvniekos un citos varoņos, cilvēki apmeklēja viens otru un vēlēja labu ražu. Dalību ņēma arī pūšļotāji, bet vēlāk tos aizstāja Kaļēda – uzskata, ka tieši no tā cēlies visiem labi zināmais Ziemassvētku vecītis.

Nekristīgie Ziemassvētki

Kamēr mēs rūpējamies par visām Ziemassvētku rūpēm, dažu ticību pārstāvji, piemēram, musulmaņi, nemaz negatavojas šiem svētkiem. Lai gan tic Jēzus dzimšanai (tie uzskata, ka tas notika martā vai septembrī), taču neuzskata, ka viņš ir Dievs, kura dzimšanas dienu vajadzētu īpaši pieminēt, līdz ar to arī Ziemassvētki tiem ir vienkārša diena.

Taču citas reliģijas nav tik kategoriskas: hinduisti līdzīgā laikā svin pat vairākas dienas ilgstošo “Pancha Ganapati” festivālu, bet ebreji piemin gaismas svētkus, vairāk zināmos kā Chanuka.  Iespējams, vislīdzīgāk Ziemassvētki izskatās budistiem, kuri novērtē Jēzu kā personību un tāpēc saistībā ar to neredz nekādus šķēršļus Viņa dzimšanas dienas svinēšanai. Lai gan īpatnēji, taču tie arī piemin šos svētkus, cenšoties darīt labus darbus, dāvinot jēgpilnas dāvanas vai vienkārši svētku noskaņās izrotājot savu māju vai svētnīcas.

Dažādās zemes, dažādi paradumi

Ziemassvētku tradīciju atšķirības nav jāmeklē starp dažādām reliģijām: tās atradīsiet arī starp tām pašām kristīgajām valstīm. Piemēram, Austrijā, svētku sezonai vēl tikai sākoties, vīrieši pārģērbjas par ļauno Sv. Nikolaja (šīs valsts dāvanu dalītāja) brāli Krampu un baida “sliktos” bērnus, ka tos aiznesīs savā maisā  – un tas nav Helovīna scenārijs!

Ļoti bieži atšķiras arī personāži, kas iznēsā Ziemassvētku dāvaniņas: Itālijā šo darbu dara jaukā vecmāmiņa Befana, Puertoriko bērni gaida Trīs Karaļu parādīšanos, bet Marokā visi gaida Melno Pēteri. Bozicnjak, Sion Corn, Julenissen – vēl daži dāvanu dalītāju vārdi, kuru izrunāšanai nākas kārtīgi izlocīt mēli!

Laika gaitā, pat mūsu valstī katra ģimene uztur savas Ziemassvētku tradīcijas, taču vērtības vienmēr paliek tās pašas. Sakopošanās, mājīgums, miers un rūpes vienam par otru ­– bez šīm lietām būt grūti iedomāties pašus skaistākos gada svētkus. Parūpējieties, lai tā netrūktu arī šajā gadā!