Mērtons nekurienes pils

Džeimss Finlejs ir bijis mūks, klīniskais psihologs, garīgu semināru vadītājs, vairāku grāmatu autors un Tomasa Mērtona skolnieks daudzu gadu garumā. Lasītāji, dažādu konfesiju pārstāvji, atzinuši viņa grāmatu “Mērtona Nekurienes pils” par labāko skaidrojumu Tomasa Mērtona darbiem un garīgajai mācībai.



Ilgus gadus pavadījis Ģetzemanes klosterī kā Tomasa Mērtona skolnieks, Džeimss Finlejs grāmatā “Mērtona Nekurienes pils” skaidro noslēpumainā skolotāja garīgās pamācības un sniegtās norādes ceļā uz patiesu ticību. Džeimss Finlejs izmanto Tomasa Mērtona publicētos darbus, abu sarunas klosterī, skolotāja ikdienas lūgšanas un pieņemto mūka dzīvesveidu, lai vēstītu, kā laicīgajā pasaulē nepazaudēt pašu svarīgāko, proti, ticību Dievam.



Šajā grāmatā atklāta Tomasa Mērtona mācība par cilvēka patieso un viltus būtību. Kā pamanīt melus, ko stāstām sev paši par sevi? Kā neļauties ikdienišķiem kārdinājumiem? Kā atrast laiku lūgšanām? Kādai jābūt patiesai lūgšanai? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuru atbildes iedvesmojušas Tomasa Mērtona mācības, paverot skatienam skolotāja plašo garīgo pasauli.



Grāmata “Mērtona Nekurienes pils” palīdz noņemt viltus ticības maskas un ļauties neviltotām un sirsnīgām attiecībām ar Dievu, atbrīvojoties no šaubām un apslāpējot sevī jebkādus pašlepnuma dzinuļus.



Džeimss Finlejs ir viens no nozīmīgiem mūsdienu garīgajiem skolotājiem, kurš labi zina, ka cilvēkus maina nevis moralizēšana, bet pieredze. Skolotāja uzdevums ir nevis aizvietot pieredzi, bet vest tajā. Sākumā vienmēr šķiet, ka dodamies uz Nekurienes pili, jo "saskarsme ar Dievu lūgšanu laikā ir gan kā mīlestība, gan kā nāve – abos gadījumos vienmēr negaidīta un ne ar ko nesalīdzināma pieredze”. Ikdienā Džeimss Finlejs cieši sadarbojas ar franciskāni Ričardu Roru.

Juris Rubenis



Tomasa Mērtona vientuļnieka dzīve bija nabadzīga, kā jau pienākas visām vientuļnieku dzīvēm. Viņš modās pirms rītausmas ar prātu, kas ne vienmēr bija pilnībā samierinājies ar to, ka jau jāceļas. Viņš ēda, strādāja, staigāja pa mežu un lūdzās. Ziemā viņam bija auksti un vasarā – karsti. Un tā arī ir patiesā esība. Tā ir esība, kas patiesībā nav nekas, tā ir parasta un nabadzīga. Taču tieši šāda tā ir neparasta, jo vienkāršā esība dzīvo šajā mirklī un ikdienas dzīves īstenībā. Tā ir Dieva radīta esība, ko Kungs darījis bagātu krusta nabadzībā.

Džeimss Finlejs