Piekūns skrien debesīs

"Jauna Mēness" stāsts Latvijas kultūrvēsturē ir būtisks - ne tikai šaurā populārās mūzikas jomā, bet daudz plašāk, gan laižot saknes folkmūzikā, popularizējot folkloras ekspedīcijās pierakstītas melodijas, gan sadarbojoties ar profesionāliem orķestriem, gan saņemot atzinību valsts un starptautiskā mērogā. Savos pirmsākumos astoņdesmito gadu otrajā pusē grupa paguvusi izbaudīt vēl pēdējo padomju gadu ačgārno sistēmu, vēlāk izdzīvojusi Atmodu, sajutusi juku laikus - deviņdesmito gadu skarbo realitāti - naudas maiņu, vispārējo sabiedrības apjukumu. Izgājusi gandrīz visus mūzikas biznesa un grupas attīstības lokus. Ārzemju mūzikas ietekmju uzsūkšanu, sastāva maiņu, starptautiskus panākumus (uzvara “Sopotas” festivālā), došanos koncertturnejās ārpus Latvijas, stila maiņu, dziedāšanu angļu mēlē un tad atkal atgriešanos pie latviešu valodas, iekšējus konfliktus, mūzikas izdevniecību maiņu, izjukšanu un galu galā atkalapvienošanos trīs pēdējiem koncertiem.

“Caur grupas biogrāfiju centos atsegt vairāku gadu desmitu kultūrvides iezīmes, ilūzijas un realitāti,” stāsta grāmatas autors Jānis Žilde. “Turklāt “Jauns Mēness” nav tikai Ainars Mielavs vai Gints Sola, tas ir ansamblis, kurā satikušies un ar idejām apmainījušies ļoti talantīgi ļaudis. Katrs dalībinieks ir devis savu unikālo pienesumu, veidojot “Mēnesi” par vienu no sava laika nozīmīgākajām parādībām Latvijas rokmūzikā.”

“Kopīgs sapnis un uzdrīkstēšanās, šķelšanās un spēja vai nespēja pacelties pāri sev, lai paveiktu ko tiešām nozīmīgu…Tāds ir gandrīz katras vērā ņemamas rokkgrupas stāsts. Vēstījums par spēju kolektīvo laiku un personīgo pieredzi pārvērst dziesmās, kas veido negaistošu paaudzes sajūtu.

Šis ir “Jauna Mēness” 1980./90.gadu jaunās paaudzes latviešu augšanas un dzīvošanas stāsts. Izlasiet, un - ļoti iespējams - jūs tajā atpazīsiet arī sevi.”