Полезные советы

Меню

Спорт – и для тела, и для души

Выбрать товары для спорта
23 03 2016
удобная спортивная одежда

Cilvēki, kas nodarbojas ar sportu un aktīvu dzīvesveidu, var lepoties ne tikai ar labu fizisko formu, bet arī emocionālo pašsajūtu. Sports paaugstina organisma vispārējo tonusu, uzlabo garastāvokli, piešķir spēku, tāpēc kļūst vieglāk pārvarēt radušās grūtības. Zinātnisko pētījumu rezultātā ir izdevies pierādīt, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar sportu, retāk cieš no depresijas, cukura diabēta, bezmiega, viņus retāk moka galvassāpes un garastāvokļa maiņas.

Tas, ka sports pozitīvi ietekmē ne tikai cilvēka ķermeni, bet arī viņa garīgo pašsajūtu, ir zināms jau kopš seniem laikiem: pacilāts garastāvoklis un palielināts enerģijas daudzums ir ļoti cieši savstarpēji saistītas lietas. Tā notiek tāpēc, ka sporta nodarbību laikā izdalās tā sauktie „laimes hormoni”, kas aizdzen prom visas negatīvās vai sliktās domas. Turklāt nevar nepieminēt, ka sports un cita aktīva fiziskā darbība pozitīvi ietekmē arī cilvēka garīgās spējas. Sporta darbība uzlabo atmiņu, prasmi savākties, pazemina stresa un nemiera līmeni. Intensīvas kustības laikā smadzenes saņem vairāk skābekļa, tāpēc aktivizējas neironu darbība un cilvēkam izdodas ātrāk apstrādāt saņemto informāciju un reaģēt uz izveidojušos situāciju.

Un, visbeidzot, jāatgādina, ka sports palīdz izgāzt iekšā uzkrājušos agresiju un atbrīvoties no sliktām domām, tāpēc ārsti iesaka pacientiem, kuri cieš no noslieces uz depresiju, neieslēgties četrās sienās ar savām problēmām, bet sākt nodarboties ar sportu. Tiesa, cilvēki reizēm uztver sportu kā nogurdinošus treniņus sporta zālē, kā kultūrismu, atlētisko vingrošanu un līdzīgus sporta veidus. Tā nav taisnība: par sportu var saukt gan ilgstošu pastaigu parkā ar ģimeni, gan braukšanu ar skrituļslidām vai skrejriteni, svarīgākais ir kustēties un neslinkot, lai iekļautu fizisko darbību savā brīvā laika sarakstā. No otras puses, cilvēkiem, kuri pieraduši pie pasīva dzīvesveida, ir diezgan grūti atbrīvoties no saviem vecajiem ieradumiem, tāpēc nekā nedarīšana bieži tiek attaisnota ar laika trūkumu vai nogurumu. Tādējādi rodas dabisks jautājums: kā piespiest sevi nodarboties ar sportu?

Dariet to, kas Jums patīk

Labākais veids, kā piespiest sevi sākt sporta nodarbības – reģistrēties sporta zālē, tomēr patiesībā lielam procentam cilvēku tamlīdzīga darbība ātri apnīk. Lai izvairītos no monotonuma sporta zālē, jāaplūko nodarbību iespēja ar treneri, kurš, ņemot vērā cilvēka fizisko formu un viņa iespējas, sastādīs programmu, pastāvīgi papildinās to ar jauniem vingrinājumiem un neļaus garlaikoties. Tiesa, ir arī tādi gadījumi, kad sporta zāle izraisa cilvēkam negatīvas emocijas: iespējams, viņš nav pārliecināts par to, kā jālieto tas vai cits trenažieris, iespējams, viņam ir kompleksi savas figūras dēļ. Tāpēc, ja sporta zāle nemaz nesaista, jādara tas, kas patīk. Var skriet, izmēģināt nūjošanu, pierakstīties baseinā, izveidot draugu kompāniju un vairākas reizes nedēļā uzspēlēt basketbolu, izmēģināt Pilates vai Bodyflex treniņus. Sports jums sagādās prieku tikai tad, kad Jūs darīsiet to, kas Jums patiešām patīk. Pats galvenais – nedomāt, ka Jūs esat pārāk vecs, pārāk resns vai pārāk aizņemts, lai sportotu.

Kāpēc sports nesagādā prieku?

Reizēm cilvēki sāk nodarboties ar sportu un ātri aizmirst šo nodarbi, jo pēc treniņiem slikti jūtas. Tas var notikt vairāku iemeslu dēļ: Jūs pārvērtējāt savas iespējas un izvēlējāties Jums nepiemērotu slodzi, treniņu laikā Jūs neuzņemat vajadzīgo daudzumu ūdens un tāpēc rezultāti Jūs neiepriecina.

Ja Jūs nekad neesat nopietni nodarbojies ar sportu, tad, izvēloties pārāk lielu slodzi, Jūs izraisāt šoku organismam, tāpēc dabiski, ka tas reaģē negatīvi: sāp muskuļi un zem sirds, vērojams reibonis, nelabums, jūtams vājums. Labs treniņš nav tas, pēc kura sāp viss ķermenis, bet tas, pēc kura Jūs jūtaties labi, tāpēc nepārcentieties. Slodze jāpalielina ar laiku.

TOP piedāvājums

Runājot par ūdeni, starp tiem, kas sāk nodarboties ar sportu, plaši ir izplatījies mīts par to, ka treniņu laikā nedrīkst dzert ūdeni, jo tad treniņš būs neefektīvs. Tā nav tiesa, bet precīzāk – pilnīgs absurds. Ja treniņu laikā Jūs nedzerat ūdeni, Jums var sākties hipotermija, Jūs varat pārkarst, iegūt nātrija deficītu organismā vai dehidratāciju. Šķidruma zudums var izpausties kā nelabums, reibonis un nogurums pēc treniņa, un stipri samazinājusies apetīte. Atcerieties, ka slāpju sajūta treniņu laikā ir pirmā dehidratācijas pazīme. No otras puses, arī pastāvīgi dzert ūdeni nav ieteicams, jo Jūs ļoti ātri kļūsiet smagāks, tādejādi būs grūti nodarboties ar sportu. Un tā, cik tad daudz ūdens jāizdzer treniņu laikā? 1,5 – 2 stundu treniņa laikā jāizdzer aptuveni 0,5 – 1 litrs ūdens. Ja treniņš ir ļoti intensīvs vai apkārtējās vides temperatūra ir pietiekami augsta, tad ūdens daudzumam jābūt lielākam. Ūdens jādzer maziem malciņiem katras 15 – 20 minūtes. Tādējādi pa ceļam uz sporta zāli neaizmirstiet paņemt līdz ūdens pudeli – to Jūs varat iegādāties sporta preču veikalā vai elektroniskajā veikalā.

Vēl viens populārs mīts par ūdeni vēsta, ka var lietot tikai visparastāko minerālūdeni. Meli! Varat dzert gan negāzētu minerālūdeni, gan krāna ūdeni, gan gāzētu minerālūdeni. Tiesa, no pēdējā labāk atteikties, ja Jūs sūdzaties par paaugstinātu kuņģa skābuma līmeni, Jums ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Ūdenim jābūt istabas temperatūrā.

Un, visbeidzot, rezultāti. Ja Jūs nodarbojaties ar sportu un Jūsu mērķis ir svara samazināšana, bet rezultāti neiepriecina, nesteidzieties atteikties no treniņiem. Sports tikai daļēji ietekmē Jūsu pašsajūtu un svaru. Lai sasniegtu labus rezultātus, ir pakāpeniski jāmaina ēšanas ieradumi, jāatsakās no ātrās ēdināšanas produktiem, jāsamazina vai pavisam jāatsakās no patērētā alkohola un tabakas daudzuma. Laba pašsajūta – tas ir veselīgs un pilnvērtīgs dzīvesveids. 

Как этот пост оцениваете Вы?