Kā izvēlēties īsto televizoru?

Tad nu ir jautājums – kādu pašu labāko televizoru izvēlēties no visiem labajiem?

Sāksim ar televizora izmēru

Tiem, kas lūkojas pēc jauna televizora, pirmām kārtām vajadzētu izlemt par tā izmēru. Televizora izmēru nosaka ekrāna (ne korpusa) diagonāle, kuru ražotājs visbiežāk norāda collās. Pircēju ērtībai 220.lv mājaslapā pie collām ir norādīta mums ierastāka izteiksme centimetros  (1 colla = 2,54 cm).

Izvēlēties televizora izmēru tiešām nav sarežģīti, ja uzticēsieties matemātiskajiem aprēķiniem un speciālistu ieteikumiem. Tātad, vispirms ir jāizlemj, kur televizors stāvēt vai karāsies. Tad ir jāizmēra attālums no televizora līdz vietai, no kuras tas tiks skatīts. Ieteikums sekojošs – pie platekrāna televizora vajadzētu sēdēt ne tuvāk kā 1,5 diagonāles attālumā, maksimālais attālums – 3 diagonāļu garumi.

Labāk orientēties palīdzēs šī tabula:

Par attālumu līdz televizoram runājam ne vien tādēļ, ka ir svarīgi ņemt vērā veselības aprūpes speciālistu ieteikumus. Platekrānu formāts ir 16:9, proporcijas ir līdzīgas kā kino. Kaut arī šīs proporcijas ir piemērotākās cilvēka acij, tomēr, ja ekrāns ir liels un pārāk tuvu, skatīties nav ērti, jo attēls šķiet kā izliekts, saspiests, nevar uztvert kopumā, ja pārāk tālu – attēls ir neskaidrs un nav kvalitatīvs.

Starp citu, uz vecajiem 4:3 proporciju televizoriem dotā tabula nav attiecināma, jo attāluma nosacījums ir pavisam citāds – no 4:3 televizoriem ir jāsēž 2 reizes tālāk kā ir diagonāle.  

Kurš labāk – plazmas, LCD vai LCD LED?

Ja izvēlējāties telpai vai istabai piemērotu televizora izmēru, apdomāsim arī citus parametrus. Šobrīd tirgū tiek piedāvāti divu dažādu tehnoloģiju platekrāna televizori – plazmas un LCD. Kurš no tiem ir labāks, viennozīmīgi atbildēt neizdosies, jo izvēle ir atkarīga no vajadzībām un apstākļiem. Bez tam, svarīgi ir arī tas, ka agrāk dominējošās atšķirības izzūd un atšķirīgās tehnoloģijas pēc dažādiem kvalitātes parametriem tuvinās viena otrai.

LCD (liquid crystal display) – tas ir saucamais šķidro kristālu ekrāns. Vairumam no mums tas ir labāk pazīstams un zināms, jo šī tehnoloģija ir izmantota datora monitoros. Princips ir sekojošs – šķidrie kristāli, kas ir raksturojami kā punktmatrica vai pikseļi, tiek novietoti starp divām stikla plāksnēm un no ekrāna aizmugures apgaismoti ar fluorescējošajām lampām (CCFLs, angl. cold-cathode fluorescent lamps). Saņēmuši atšķirīgu elektrisko impulsu, tie rada attiecīgu filtru, caur kuru izplatīdamās baltā lampu gaisma iegūst citu krāsu, tādējādi no mazām daļiņām - kā mozaīkas - tiek radīts attēls.

LCD LED televizori. No nosaukuma ir skaidrs, ka tas ir  LCD televizoru atvasinājums. Šie televizori tiek radīti uz  LCD televizoru bāzes pamata, tikai LED norāda, ka aizmugurējam ekrāna apgaismojumam tiek izmantotas ne CCFL, bet LED (light emiting diods) lampiņas, saucamās gaismu izstarojošās diodes.

LED tehnoloģijai var būt vairāki veidi:

• Edge Lighting – tas ir malējais LED apgaismojuma veids: diodes tiek izkārtotas ekrāna malās un novirzītas tā, lai izplatītu gaismu pa visu ekrānu. Šī tehnoloģija ļauj ražot ļoti plānus televizorus (līdz 7,98 mm biezumam), bet pastāv tāda apgaismojuma nepilnības – tiek ierobežota iespējamība radīt ļoti piesātinātu tumšu krāsu un ekrāna malas ir tik tikko manāmi gaišākas kā ekrāna centrs.
• Full Array (var būt apzīmēts arī kā Full LED): aiz ekrāna tiek novietotas vairākas rindas diožu, kas to vienmērīgi izgaismo. Šī tehnoloģija izceļas ar to, ka katra LED diode vai konkrēta diožu grupa var tikt ieslēgta un izslēgta atsevišķi – tas ļauj iegūt labāku spilgtumu un lielāku kontrastu (t.i., piesātinātākus, tumšākus toņus un krāsas).

Plazmas televizori. To ekrānos tiek izmantota matrica, kas veidota no ļoti maziem, ar gāzi (neona un ksenona) pildītiem elementiem, kas elektriskās strāvas sprieguma ietekmē pārvēršas plazmā un sāk spīdēt dažādās krāsās – tā tiek radīts kopējais attēls.

Plazmas priekšrocības salīdzinājumā ar LCD

Minētās tehnoloģijas darbojas pēc pilnībā atšķirīgiem principiem, to nosaka konkrētas īpašības. Piemēram, plazmas tehnoloģija ģenerē labu krāsu spilgtumu, kontrastu un izceļas ar ātrāku reakcijas laiku. Vienkāršāk runājot, plazmas televizori labāk pārraida dziļu un intensīvu melno krāsu, precīzāk un spilgtāk atkārto krāsas, tādēļ tās izskatās dabiskākas un nepārspīlētākas. Tie ir piemērotāki, lai skatītos sporta sacensības un spraiga sižeta filmas, jo neaizkavē skatus.

Vēl viens aspekts plazmas televizoriem par labu – skata leņķis: uz ekrānu var skatīties bezmaz vai no 180 grādu leņķa, gan augstāk, gan zemāk, un nemanīsiet nekādas krāsu vai spilgtuma izmaiņas. Šajos aspektos LCD televizoru ražotāji savas tehnoloģijas arī uzlabo, īpaši tas ir jūtams, kad sāka pielietot LED (diožu apgaismojumu), bet pagaidām plazmas televizori tomēr ir mazliet pārāki.  

Bet, lūk, paradokss – plazmas televizoru priekšrocības attiecībā uz krāsu piesātinātību, spilgtumu un kontrastu ir aktuālas, ja televizoru skatāties aptumšotā telpā. Ja dienā telpā iekļūst daudz dabiskās gaismas, savukārt vakarā esat iecienījuši telpas spilgtu apgaismojumu, tad šīs plazmas īpašības kļūst neaktuālas, tieši pretēji – labi apgaismotā telpā ar labāku kontrastu un spilgtumu izceļas

LCD priekšrocības salīdzinājumā ar plazmu

LCD ekrāni izceļas ar augstāku izšķirtspēju pat mazākās diagonāles ekrānā. Vērtējot televizoru izmērus, LCD televizoru piedāvājums ir ievērojami plašāks  (sākot no ļoti maziem līdz pat 65 collu). Savukārt plazmas televizoru klāstā tiek piedāvāti tikai lielu diagonāļu ekrāni (visbiežāk 42 collu un lielāki). 

Ja televizoru bieži pievienosiet datoram un interneta pārlūkam, piemērotāks būs LCD televizors, jo tā izšķirtspēja ir labāka un šī veida ekrāni „neizdeg”. Savukārt plazmai „nepatīk“ ilglaicīgi atstāts statisks attēls – piemēram, ja vienu un to pašu attēlu atstāsiet ilgāk kā 10 stundas, vēlāk, tam mainoties, varēsiet redzēt „iespiedušos” iepriekš bijušā attēla elementus. Protams, arī šī problēma tiek veiksmīgi risināta, izstrādājot „antiizdegšanas” funkcijas.

Turklāt agrāk LCD tika dota priekšroka kalpošanas laika dēļ, jo plazmas televizoros esošās gāzes laika gaitā sāka spīdēt aizvien blāvāk. Šobrīd iespējas ir izlīdzinājušās – abu veidu televizoru ražotāji saka, ka televizori var nokalpot 60000 stundas, tas ir pat 2500 diennaktis. Šo skaitu pārvēršot gados, sanāk vairāk kā 7-u gadu skatīšanās bez apstājas. Tehnoloģijām strauji attīstoties, tādā laika periodā televizors drīzāk būs novecojis morāli nevis kvalitātes dēļ.

Vēl viena ne tik daudz aktuāla, cik interesanta detaļa: lidmašīnās un lielā augstumā  (1900 m virs jūras līmeņa) tiek lietoti tikai šķidro kristālu televizori (LCD), jo spiediens ietekmē plazmu un tāda veida televizori augstumā darbosies nekvalitatīvi.

Vēl viena priekšrocība – LCD patērē mazāk elektroenerģiju nekā plazma.  

Ekonomiskums

Ārvalstu pētījumi rāda, ka vidējs plazmas televizors patērē 301 W, vidējs LCD CCFL televizors – 111 W, savukārt vidējs LCD LED – 101 W elektroenerģiju. Bet par to vēl varētu pastrīdēties, jo plazmas televizoru ražotāji ir ievērojami progresējuši šajā jomā un starpība ir palikusi pavisam neliela. Daudziem mūsdienīgiem televizoriem ir enerģijas taupīšanas režīmi – Jums ir nedaudz jāpakoriģē kontrasts. Piemēram, „Panasonic“ šo režīmu nodēvēja par „Eco“: to ieslēdzot, gaismas sensors nosaka apgaismojuma apstākļus telpā un automātiski pielāgo attēla iestatījumus, tādēļ tumšā apkārtnē televizors patērē mazāk elektroenerģijas, rādot tādas pašas kvalitātes attēlu.

Diemžēl televizoru ražošanas gads šajā tabulā nav norādīts, taču atcerieties: jo tie jaunāki, jo ekonomiskāki. Iespējams, ka jauns 50 collu diagonāles televizors elektroenerģiju patērēs līdzīgi kā veca modeļa 32 collu diagonāles televizors.  Starp citu, lietotājiem nākotnē būs vieglāk, jo televizoriem arī ir plānots ieviest obligāto elektrības patēriņa marķējumu. Un – uzmanību – jau tagad to preces aprakstā norāda ekonomiskākie ražotāji! Tātad, ja atradāt televizoru ar norādītu enerģijas patēriņu, ziniet, ka savā klasē tas būs viens no ekonomiskākajiem.

Izvēle ir atkarīga no vēlmēm un apstākļiem

Par televizoriem sniedzām daudz informācijas. Tad kādu gan televizoru izvēlēties?

Atbilde ir atkarīga no Jūsu vajadzībām un apstākļiem. Lūk, pāris vispārīgu ieteikumu:

• Ja vajag nelielu televizoru, piemēram, virtuvē, un Jums ir aktuāli „turēt roku uz pulss”, tas ir, Jūs pārsvarā skatāties ziņas vai publicistiskas programmas, labāk izvēlēties LCD televizorus.
• LCD vairāk būs piemērots arī gadījumā, ja Jūsu telpa ir labi apgaismota vai ja plānojat lietot televizoru kā datora ekrānu.
• Ja domājat par televizoru, iekārtojot mājas kinozāli -  Jums ir vajadzīgs lielas diagonāles (ne mazāk kā 42 collu) televizors. Ja telpa būs aptumšota un Jums patīk skatīties spraiga sižeta filmas vai sporta raidījumus, spēlēt ātras datorspēles, tad priekšroku dodiet plazmas televizoram.

Papildu funkcijas vai viedtelevizori

Jaunās paaudzes televizoros, neatkarīgi no tehnoloģijas (LCD vai plazmas), jau tiek integrētas daudzas papildu funkcijas, piem.: „sērfošana” internetā, viedtelefona pieslēgšana, komunikācija  „Skype“, attēla skatīšana 3D formātā un tamlīdzīgi.

Pēdējais modes kliedziens – iespējamība skatīties televizoru 3D režīmā: radot dziļuma izjūtas ilūziju, vairāk tiek sniegti iespaidi un pieredze. Neaizmirstiet, ka, vēloties skatīties televizoru 3D režīmā, jums būs vajadzīgas speciālās 3D brilles. Bieži vien šīs brilles ir komplektā ar pērkamo televizoru, bez tam, tās brīvi varat iegādāties arī atsevišķi.

Programmām, filmām vai sporta programmām arī ir jābūt pielāgotām, lai tās varētu skatīties 3D režīmā. Pagaidām to nav pārāk daudz, bet 3D – tā ir nākotnes tehnoloģija un var ticēt, ka tādu programmu skaits arvien pieaugs. Protams, arī parastas programmas var skatīties ar 3D brillēm, bet attēls nebūs diez ko kvalitatīvs.
Citu parametru nozīme

Ražotāja dotajā informācijā atradīsiet arī citus aktuālus parametrus. To nozīme:

• Burti HD nozīmē „augsta izšķirtspēja“ (angl. „High Density“) un tas ir svarīgākais laba digitālā attēla signāla nosacījums. Ir divu veidu uzraksti: „HD Ready“ vai „Full HD“. Pēdējais nozīmē labāku attēla kvalitāti.
• Kontrasts rāda atšķirību starp melno un balto krāsu. Jo lielāks intervāls, jo kontrasts ir labāks, piemēram, skaitļu kombinācija 100 000:1 rāda, ka tumšākā melnā krāsa ir 100 000 reizes tumšāka par gaišākās pakāpes balto krāsu.
• Reakcijas laiks tiek izteikts milisekundēs (ms) un raksturo laiku, kurā pikseļa krāsa nomainās no pilnībā melnas un pilnībā baltu un otrādi. Jo šis skaitlis ir mazāks, jo labāk, t.i.,  televizors vairāk ir piemērots skatīties kustīgus skatus.
• Vertikālā izšķirtspēja tiek izteikta pikseļos (tā kā visiem televizoriem ir vienāda forma, pikseļi tiek skaitīti tikai vertikālajā malā). Piemēram, HD Ready televizora vertikālā izšķirtspēja būs ne mazāka kā 720p (tas nozīmē ap 1 milj. pikseļu visā ekrānā), precīzāk – 1280 x 720 punkti ekrānā. Full HD ekrāna izšķirtspēja būs 1080 pikseļi vai kopā ap 2 milj. pikseļu (1920 x 1080). Jo vairāk – jo attēls skaidrāks, precīzāks.
• Izvērses (attēla) atjaunošanās frekvence tiek izteikta hercos. Ja Jums ir aktuāli skatīties kustīgus attēlus, meklējiet televizoru ar augstāku frekvenci. Īpaši šis skaitlis ir aktuāls, ja Jums ir būtisks 3D režīms. Pēc standarta pēdējiem minētajiem televizoriem ir 200 Hz vai lielāka frekvence, protams, tie ir piemēroti gadījumā, ja esat iecienījuši skatīties sporta sacensības vai spraiga sižeta filmas. Ja esat plazmas televizoru cienītājs, meklējiet plazmas 3D ar 200–600 Hz frekvenci.

Televizors - interjera daļa

Bez visām tehniskajām lietām nevajadzētu aizmirst, ka televizors ir svarīga interjera detaļa. Tāpēc vajadzētu novērtēt arī korpusa krāsu (melns korpuss labāk derēs pie tumšu toņu interjera, pelēks - pie pasteļkrāsas), rāmja un paša televizora biezumu.

LCD LED Edge Lighting ir ļoti plāns, tāpēc interjerā to varat izmantot kā gleznu, savukārt plazmas televizori visbiežāk ir biezāki un smagāki. Pirms televizora iegādes vajadzētu apsvērt tā atrašanās vietu – vai tas stāvēs vai tiks piekarināts, vai Jums ir aktuālas papildu funkcijas, vai vajadzēs novietot papildu ierīču galdiņu utt. Ja televizors karāsies, ir pareizi jāizvēlas tureklis – gan pēc funkcionalitātes, gan pēc piekarināšanas vietas. Parasti piekarināšanas vietas aprakstītas pēc VESA standarta, piem.: VESA 100 – starpas starp piekarināšanas vietām 100 mm x 100 mm, VESA 200 – 200 mm x 200 mm utt. Kādam VESA standartam tieši atbilst konkrētais televizors, varat atrast tā instrukcijā. Bieži vien dārgāki turekļi ir universāli, t.i., ja der VESA 400 standarta televizora piekarināšanai, tad visdrīzāk derēs arī VESA 200 vai VESA 100 standarta televizoru piekarināšanai.

*Pāvels