Mastika normalizē kuņģa-zarnu trakta darbu, cīnās pret helikobaktērijām.

Chios Mastika - īsta Mastika no Hiosas salā tavam vēderam.

Mastika un helikobaktērijas

Medicīnas žurnālā «The New England Journal of Medicine» (N Engl J Med 1998; 339:1946 December 24, 1998 DOI: 10.1056/NEJM199812243392618) ir publicēti Notingemas universitātes (Nottingham university) zinātnieku pētījumi. Zinātnieki pierādīja, ka Mastika spēj nomākt baktēriju Helicobacter pylori.

Tā nav vienīgā baktērija, kuru Mastika likvidē organismā. Daudzskaitlīgi pētījumi pierādījuši Mastikas spēju efektīvi tikt galā ar tādiem izplatītiem slimību izraisītājiem kā:

• Staphylococcus aureus,  
• Lactobacillus plantarum,
• Pseudomonas fragi,
• Salmonella enteritidis,
• Sarcina lutea,
• Escherichia coli,
• Candiada albicans,
• Candida parapsilosis, 
• Torulopsis glabrata,
• Cryptococcus neoformans,
• Bacillus subtilis 
• u.c.

Grieķu pētnieki pierādījuši arī aknu stāvokļa uzlabošanos pēc Mastikas kursa, pateicoties tās detoksikācijas spējai. Bez tam ir zināms arī, ka Mastika palīdz kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrīta, grēmu gadījumā.

Uztura bagātinātājs ar Mastikas pistācijas sveķiem

Chios Masticha kapsulas ir 100% dabīgs produkts, kas satur oriģinālo mastikas pistāciju. Mastikas pistācijas sveķi ir dabīgi, tos iegūst no pistācijas vienā vietā pasaulē Grieķijā – Hijas salas dienvidu daļā. Mastikas sveķu izmantošanā ir tūkstoš gadu senas tradīcijas.  Eiropas Savienībā tai ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums.

Iepakojumā: 40 kapsulas

Neto masa: 18.2 g       

Piemērots veģetāriešiem un vegāniem

Sastāvdaļas (1 kapsulā): mastikas pistācijas sveķu pulveris – 350mg, celulozes kapsulas apvalks.

Kas ir MASTIKA?*

Mastikas koks (botāniskais nosaukums – Pistacia Lentiscus var. chia) – mūžzaļš pundurkoks, kas pieder pistāciju dzimtai. Ārstnieciskos aromātiskos sveķus (apm.60 – 250 g gadā) mastikas koks sāk ražot 5-6 gadu vecumā. Piecpadsmit gadu vecs koks spēj dot jau ap 400 g sveķu gadā. Šos sveķus arī mēs pazīstam kā Mastiku.

«Mastikas pistācija» ir sastopama arī Kanāriju salās, Turcijā, Spānijā, Izraēlā, Sīrijā, Marokā, tomēr ārstnieciskos sveķus iegūst tikai no Hijas salā augošajiem vīršķajiem kokiem. Šie Hijas salas mastikas koki ir apdrošināti un Eiropas Savienībā ir aizsargājami. kā Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts

1997.gadā Hijas salas mastika ieguva PDO (Protected Designation of Origin) statusu (Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts) – no reģistrēšanas Eiropas PDO sarakstā brīža, tikai Hijas salā sagatavotais produkts var tikt saukts par Mastiku. Citu pistācijas koku šķirņu sveķi tiek izmantoti laku un līmju izgatavošanā un nesatur ārstnieciskas vielas.

Mastikas vēsture.

Mastiku medicīnā izmantoja jau senie grieķi, Svētajos rakstos tā pieminēta kā dziedinošs balzāms. Senatnē Mastikaizmantota kā garšviela un košļājamā gumija vēdera atveseļošanai, vēdersāpju mazināšanai, holesterīna līmeņa kontrolei, diabēta profilaksei

Farmakoloģijas tēvs un viens no botānikas pamatlicējiem Dioskorīds, kurš dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, ilgstoši ceļoja kopā ar Romas imperatora Nērona armiju, pētot augu un koku noderīgās īpašības. Savā darbā “Par ārstnieciskām vielām” Dioskorīds apraksta mastikas īpašības un pierāda sveķu noderīgumu gremošanas traucējumu novēršanai, asinsradei, hroniska klepus ārstēšanai, uroģenitālās sistēmas veselībai, kā arī norāda uz “Hijas asaru” nomierinošo iedarbību. Tāpat Grieķu-romiešu ārsts pierāda sveķu labvēlīgo ietekmi uz mutes higiēnu un svaigu elpu. Savā grāmatā ārsts apraksta mastikas iedarbību uz ādu – kā tiek attīrīta āda lietojot mastiku un panākts svaigs un veselīgs sejas izskats.

Romas impērijas uzplaukuma gadsimtos Mastika baudīja plašu popularitāti augstākās sabiedrības lokā. Aristokrāti lietoja Mastiku saturošus krēmus, bagātie romieši tīrīja zobus ar Mastiku bagātinātiem stienīšiem, iegūstot žilbinoši baltus zobus. Mastika tika lietota garastāvokļa uzlabošanai, kā nomierinošs līdzeklis, tai tika iedēvētas pat seksuālās tieksmes pastiprinošas ietekmes.

Biziantijā Mastika bija galvenā dārgāko ziepju sastāvdaļa, tā tika izmantota arī aizsardzībai pret saules apdegumiem. Izcilākie Bizantijas galma ārsti – pirmais ārsts-kristietis Amīdas Aēcijs(dzīvojis m.ē.6.gs.) un Oribazijs no Pergamas(m.ē.4.gs.) – savos darbos apraksta receptes ārstniecisku ziežu izgatavošanai no Mastikas, kas apsola atgūt jaunību ādai. Šie ārsti rūpējās par valdniekiem Justiniānu un Juliānu Atkritēju, kuri vēsturē izslavēti arī ar savu skaistumu un ilgo jaunību.