Simts jūdzes klusuma (krāsainas malas) - Aleksandra Rak

Mēs ceļojam nevis, lai izbēgtu no dzīves, bet gan lai dzīve neizbēgtu no mums

Kad Filips mātes miskastē atrod vecu fotogrāfiju ar dzelteno kempera furgonu, Pola atceras ceļojumu, kas uz visiem laikiem mainīja ne tikai viņas dzīvi. Pirms sešiem gadiem atklātībā nāca ģimenes noslēpumi, un meitene impulsa vadīta ceļojumu grupā publicēja ierakstu, kurā lūdza palīdzību nokļūt Ļubļinā. Uz ziņu atbildēja Kosteks, kaislīgs jauns ceļotājs, kurš pirms sešiem mēnešiem bija pametis mājas, aiz sevis sadedzinot visus tiltus, un Rafals, viņa draugs. Viņi kopā devās ceļojumā pāri Polijai, kas izrādījās līkumaināks, nekā viņi būtu domājuši.

Sastopoties ar problēmām, cīnoties ar laikapstākļiem un likteņa likstām, līdz šim viens otram nepazīstami cilvēki savija draudzības pavedienu, kas ar katru nākamo dienu sāka veidot arvien spēcīgāku pavedienu. Kosteks bēga no patiesības un par katru cenu vēlējās visiem pierādīt, ka var iztikt bez saviem mīļajiem. Rafaēls saskārās ar nožēlu un kontaktu trūkumu ar vecākiem, kuri viņu sodīja visļaunākajā iespējamajā veidā, proti, ar klusēšanu. Savukārt Pola paslēpa mugursomā mazu lapiņu ar savu adresi un, melojot vecvecākiem par sava ceļojuma virzienu, uzturēja cerību atrast bērnībā pazaudēto daļu sevis. Vai katram no viņiem izdevās sasniegt paredzēto galamērķi?

Negaidīti, pēc vairākiem gadiem, kad visas atmiņas ir ieslēgtas dziļākajās kastēs un paslēptas skapja apakšā, Pola sazinās ar Konstantīnu par vēl vienu neparastu lūgumu. Drīzumā var kļūt skaidrs, ka, lai gan viņi kopā ir nobraukuši simtiem jūdžu klusuma, svarīgākie vārdi joprojām gaida piemērotu brīdi, lai tos izrunātu