siltās grīdas

Vēlme patstāvīgi kontrolēt siltumu un mikroklimatu mājās, atbrīvoties no radiatoriem un vienkārši staigāt pa patīkami siltu virsmu – iemesli, kāpēc siltās grīdas arvien biežāk tiek ierīkotas privātajos mājokļos. Taču tas, vai tiešām varēsiet baudīt minētās priekšrocības, ir atkarīgs no sistēmas pareizās montāžas. Un ne tikai! Vēl jāapsver, kuru no siltās grīdas veidiem iespējams un ir izdevīgi ierīkot tieši Jums, jo tādi ir divi – elektriskās apsildes un ūdens apsildes. Ūdens apsildes sistēma – izdevīga, bet ne vienmēr iespējama Darbības princips. Zem grīdas seguma tiek iemontētas caurules, pa kurām cirkulē karsts ūdens no mājokļa centrālās apkures sistēmas. Šis cirkulējošais ūdens uzsilda grīdas segumu – flīzes, laminātu, linoleju u.c. Priekšrocības:  komfortabls mikroklimats. Sistēma uzsilda grīdas tik efektīvi, ka var kalpot par pamatapkuri. Papildus siltuma avoti nebūs vajadzīgi. Iesilst gan grīdas, gan gaiss 2-2,5 m augstumā; ekonomija. Grīdas segums atdziest ļoti pakāpeniski un krietni ilgstošāk izstaro siltumu salīdzinājumā ar parastajiem radiatoriem. Lielas platības telpās tas ļauj taupīt uz apkures. Detalizētāk uzzināt par to, kurš no minētajiem apkures veidiem kurā situācijā ir izdevīgāks varat mūsu sadaļā “Apsildāmās grīdas vai radiatori: ko izvēlēties?”; ilgmūžība – līdz 50 ekspluatācijas gadiem, ja veikta kvalitatīva montāža. Ar ko jārēķinās? 1)  Temperatūras regulēšanas iespējas ir ierobežotas. Ja paliek par karstu, un gribēsiet nogriezt zemāku temperatūru, pienāksies gaidīt, kad grīda atdzisīs. Tādēļ vēlams šādas grīdas ierīkot tikai atsevišķās telpās, ne visā mājā. 2)   Sistēma uzpildās no centrālās apkures. Daudzdzīvokļu mājā tās montāža var traucēt apkures cirkulācijai visā namā, tādēļ ierīkošana jāsaskaņo ar pilsētas attiecīgajiem komunālajiem dienestiem. Elektriskā apsilde – lietošanā ērtāka, bet dārgāka Darbības princips. Elektriskajai apsildei ražotāji piedāvā apsildes kabeļus un apsildes paklājus. Tie tiek ieklāti zem grīdas, uzsildīti ar elektroenerģijas palīdzību un sniedz savu siltumu grīdas segumam. Priekšrocības: temperatūras vienkārša un precīza regulēšanas ar termostata palīdzību. Tas ļaus panākt Jums komfortablāko temperatūras režīmu telpās. Progresīvākos termostatus var pat ieprogrammēt palaist sistēmu konkrētā laikā un pārvaldīt attālināti; vienkāršāka ierīkošana salīdzinājumā ar ūdens apsildi; lai ierīkotu dzīvoklī, nav nepieciešami nekādi saskaņojumi. Ar ko jārēķinās? Ar lielākiem elektrības rēķiniem. Šis ir iemesls, kāpēc šāda veida apsildi biežāk ierīko mazās telpās: vannasistabā, tualetē, lodžijā, virtuvē. Par elektriskās apsildes sistēmas montāžu Kā jau minēts, elektriskajai apsildei var lietot apsildes kabeļus vai apsildes paklājus. To montāža nedaudz atšķiras. Apsildes kabeļu montāžas galvenie etapi Sagatavot pamatni – demontēt veco grīdas segumu, notīrīt, izlīdzināt (ja vajag), nogruntēt pamatni. Kabeļus var klāt arī uz esošās grīdas, pēcāk virsū uzklājot jaunu grīdas kārtu. Tādā gadījumā jārēķinās, ka zaudēsiet telpu augstumu. Noklāt sagatavoto pamatni ar siltumizolācijas slāni, piem., folijas plēvi, bet telpu perimetru ar hidroizolāciju. Sagatavot vietu temperatūras sensora un termoregulatora uzstādīšanai. Noklāt grīdas ar armatūras sietu un izvietot uz tā kabeli saskaņā ar iepriekš izveidoto plānu (ņemot vērā kabeļa izvietojumu, soļa attālumu). Procesu sāk ar barošanās kabeļa pievadu termoregulatora atrašanās vietai. Ja noteiktās vietās vēlaties saņemt lielākus siltumu, tur var veidot mazāku soli. Ciešākai fiksācijai izmantojiet montāžas lenti. Iebetonēt izvietoto kabeli 3-5 cm biezā slānī. Tāds biezums ļoti labi akumulēs siltumu. Apbruņoties ar pacietību. Grīdas būs gatavas lietošanai tikai aptuveni pēc 3-4 nedēļām. Kā redzams, process nav pārmērīgi sarežģīts, bet ar būtiskām niansēm. Ja Jūsu zināšanas šajā jomā ir virspusējas, racionālāk pieaicināt speciālistu. Svarīgākais par apsildes paklāja ieklāšanu Paklāja montāža ir daudz vienkāršāka, jo ražotājs jau ir izvietojis un nostiprinājis kabeļus uz speciālas virsmas. Galvenie etapi: sagatavot pamatni gluži kā tas aprakstīts augstāk apsildes kabeļu montāžai. paredzēt vietu temperatūras sensora un termoregulatora uzstādīšanai. izvietot paklāju (apgriežot sietu atbilstoši telpas izmēriem) un nofiksēt to (var ar līmi, atsevišķiem modeļiem ir pašlīmējošā plēve). apliet ar plānu 5-10 mm betona kārtu vai arī pa taisno noklāt ar grīdas segumu. Kurš no variantiem ir izdevīgāks? Kabelis izmaksā nedaudz lētāk par paklāju, bet vajadzīgi papildmateriāli. 10 m2 lielām telpām kabeļu apsildes siltās grīdas izmaksās ap 500 EUR. Ja veiksiet montāžu patstāvīgi – ap 300 EUR. Apsildes paklājs sākotnēji izmaksā dārgāk, bet var ietaupīt uz dažiem papildmateriāliem un montāžas izmaksām, jo vairumā gadījumu darbu var paveikt bez speciālistu piesaistes. 10 m2 telpām tas izmaksās ap 400 EUR. Ja veiksiet montāžu patstāvīgi – ap 280 EUR. Tātad paklāji ir nedaudz lētāki. Taču nevar aizmirst, ka apsildes kabeļi tiek ieklāti biezākā cementa kārtā un labāk akumulē siltumu. Tādēļ viduvējās un lielās telpās no efektivitātes un ekspluatācijas izmaksu viedokļa ieteicams ierīkot kabeļu sistēmu. Tualetē un vannasistabā lētāk un vienkāršāk ieklāt paklāju. Ūdens apsildes sistēmas montāža Šīs sistēmas ieklāšana līdzinās elektrisko apsildes kabeļu montāžai, ar dažām būtiskām atšķirībām: apsildes vadu vietā tiek klātas ūdens caurules, kuras pieslēdzas centrālai apkures sistēmai; nepieciešams cirkulācijas sūknis, kas regulēs temperatūru; klāt sistēmu pa virsu vecajai grīdai nesanāks. Veco segumu vajadzēs demontēt; tā kā ūdens apsildes sistēmu parasti izvēlas veidot plašās telpās, piem., viesistabā, rūpīgāk jāpārdomā ūdens cauruļu izvietojums. Specifiskākas montāžas dēļ (un ņemot vērā paredzamo ilgstošo lietošanu) ūdens apsildes sistēmas ierīkošana biežāk tiek uzticēta profesionāļiem, nekā elektriskā apsilde. Noslēgumā jāpiebilst, lai kādu apsildes sistēmas veidu Jūs izvēlētos, pārliecinieties, ka noskatīto parketu, flīzes, laminātu vai linoleju var lietot ar siltajām grīdām. Šo informāciju parasti var atrast uz grīdas seguma etiķetes vai preces aprakstā, ja pērkat to internetā.

Par mājas apkures metodēm droši vien var domāt visdažādākajos veidos, sākot ar gāzes katlu un beidzot ar malkas krāsni. Taču mūsdienās parasti nopietni tiek apsvērtas tikai divas iespējas – radiatori vai apsildāmās grīdas. Ilgu laiku, īpaši daudzdzīvokļu namos, radiatoru apkure bija populārākais, ja ne vienīgais iespējamais variants. Pēdējā laikā radiatori arvien vairāk piekāpjas apsildāmajām grīdām. Tomēr abām apkures tehnoloģijām ir savas priekšrocības un trūkumi. Šajā rokasgrāmatā mēs centīsimies tos salīdzināt, lai Jums būtu vieglāk izlemt, kas ir labāks veids - apsildāmās grīdas vai radiatori. Kā darbojas radiatori? Radiatori parasti ir lieti no dzelzs, alumīnija un dažreiz arī no tērauda. Tos var atrast visdažādākajās formās, taču mūsdienīgs moderns radiators parasti sastāv no diviem slāņiem, kurus no augšas un sāniem savieno režģis un starp slāņiem ir piestiprināts konvektors, lai izkliedētu siltumu visā telpā. Pēc tam siltais gaiss paceļas līdz griestiem, bet vēsais gaiss iet uz leju, un to atkal silda konvektors. Tas rada siltā gaisa plūsmu telpā. Kā darbojas siltās grīdas? Kā norāda nosaukums, šī apkures metode padara Jūsu mājas grīdu par galveno siltuma avotu. Grīdas apsildi var uzstādīt vienā no divām tehnoloģijām: ūdens vai elektriskās apkures sistēmās. Pirmajā gadījumā grīdu silda ar karstu ūdeni. Otrkārt, visu darbu veic speciāli vadi, kas iet zem grīdas. Īpaši populāra ir vannas istabas grīdas apsildes metode ar apsildes paklājiņiem. Tas ļauj sildīt tikai pašas nepieciešamākās zonas – vannas istabas vai tualetes grīdu – arī vasarā, neizmantojot centrālapkuri un neieslēdzot grīdas apsildi. Apsildāmās grīdas vai radiatori: uzstādīšana Kuru mājas apkures metodi ir vieglāk uzstādīt? Viennozīmīgi, radiatorus. Pietiek uzstādīt telpā ievestās centrālās apkures sistēmas caurules. Ja veco radiatoru vietā uzstādīsiet jaunus, atliek tikai tos uzstādīt. Ja tas ir pilnīgi jauns mājoklis, tad var palauzīt galvu, kur radiatora uzstādīšana būs visērtākā un radītais siltums būs visefektīvākais. Abos gadījumos radiatoru jāuzstāda profesionālim, taču tas nedrīkst aizņemt vairāk par pāris stundām. Apsildāmās grīdas uzstādīšana ir nedaudz sarežģītāka un prasīs vairāk laika, jo visas šīs caurules vai elektrības vadi ir rūpīgi jānovieto zem grīdas. Apsildāmās grīdas visvieglāk ierīkot jaunuzceltā mājoklī, pietiek visu iznest ārā pirms pēdējās grīdas kārtas uzklāšanas. Apsildāmā grīda vecā mājā arī ir iespējama, taču var radīt nedaudz vairāk galvassāpes. Ja ir izvēlēta elektriskā grīdas apsildes iespēja, vadus iespējams likt uz esošās grīdas, virsū uzklājot jaunu grīdas kārtu. Taču šādu risinājumu var būt grūti īstenot, vadot ūdensvadus, jo tiem ir nepieciešams vairāk vietas zem grīdas, kas nozīmē sienas augstuma zudumu. Šajā gadījumā tiek nolobīta vecā grīda, ieliktas caurules un ieklāts jauns grīdas seguma slānis. Retos gadījumos tiek nolemts nepārvietot veco grīdu, un apkures sistēma tiek uzstādīta pēc griestu noņemšanas apakšējā stāvā. Apsildāmās grīdas vai radiatori: efektivitāte Neatkarīgi no tā, vai mājā ir apsildāmā grīda vai radiatori, hermētiskums ir vissvarīgākais, lai nodrošinātu jebkādu efektivitāti. Ja, piemēram, Jūsu mājoklī pūš caur spraugām starp logiem, abos gadījumos enerģija tiks izšķiesta. Ja mājoklis ir hermētisks un siltināts, tad apsildāmās grīdas efektivitātes ziņā vienmēr būs pārākas par radiatoriem. Kāpēc? Grīdas apsildes sistēmas uzturēšanai pietiek ar zemāku temperatūru par aptuveni 35 grādiem pēc Celsija. Tikmēr radiatoriem efektivitātes uzturēšanai nepieciešams 70-90 grādu siltums. Zemāka darba temperatūra nozīmē mazāku enerģijas patēriņu un līdz ar to zemākus apkures rēķinus. Apsildāmo grīdu augstāku efektivitāti nosaka arī siltuma sadalījums pa visu telpu. Apsildāmās grīdas ļauj siltumam pacelties un vienmērīgi sildīt telpu, kas piešķir mājai papildu komfortu. Radiatora apkures pamatā ir siltāka un vēsāka gaisa cirkulācija, kas ir mazāk nemainīga un prasa ilgāku laiku, lai sasniegtu vēlamo temperatūru. Cik maksā grīdas apsilde un radiatoru apkure? Kā jau tika minēts, daudz kas ir atkarīgs no mājas hermētiskuma, siltumizolācijas un izolācijas. Patērētās enerģijas veids vienmēr būtiski ietekmē apkures izmaksas. Ūdens apsildāmās grīdas radīs lielākus apkures rēķinus nekā elektriskā grīdas sistēma, jo ūdens sildīšanai tiek izmantota gāze (vai tā pati elektrība). Arī ar radiatoriem - apkure ar elektriskajiem radiatoriem būs lētāka nekā ar ūdeni pildītajiem. Taču, ja neskaita šos faktorus, apsildāmās grīdas ir aptuveni par ceturtdaļu lētākas nekā radiatori. Apsildāmās grīdas vai radiatori: izturība Radiatoru ilgmūžības lielākais ienaidnieks ir rūsa. Taču, regulāri veicot mājas apkures sistēmas apkopi, ik pa laikam to noskalojot, radiatora efektīvais kalpošanas laiks var tikt pagarināts līdz 15-20 gadiem. Pēc tam radiatora apkures efektivitāte pakāpeniski samazinās nodiluma dēļ. Grīdas apkures sistēma ir izturīgāka. Ņemot vērā to, ka tā saņem regulāru profesionālu aprūpi, tās kalpošanas laikam vajadzētu būt 50 gadiem vai ilgāk. Tiesa, kļūmes gadījumā apsildāmās grīdas var sagādāt zināmas neērtības, jo zemgrīdas sistēmas defektus novērst ir grūtāk. Retos gadījumos apsildāmās grīdas sistēmas kļūme var beigties ar minikatastrofu – applūšanu, grīdas, priekšmetu, mēbeļu bojāšanu. Tikmēr radiatori ir vieglāk aizsniedzami, tāpēc tos nav grūti salabot vai nepieciešamības gadījumā nomainīt, parasti izvairoties no īpašuma bojājumiem. Tātad apsildāmās grīdas vai radiatori? Ja iekārtojat jaunu mājokli, plānojat to labi izolēt no caurvēja, tad apsildāmās grīdas būs lielisks ieguldījums lētākā un efektīvākā apkurē. Ja dzīvojat vecā mājā, kurā nav nepieciešams kapitālais remonts, tad tradicionālā radiatoru apkure šķitīs pievilcīgāka un vieglāk īstenojama iespēja. Piedāvājam iepazīties arī ar alternatīviem, bet noderīgiem veidiem, kā ziemā apsildīt telpas: 5 efektīvi veidi, kā ziemā apsildīt telpu. Tas ietaupīs ne tikai naudu, bet arī laiku apkures sistēmas ierīkošanai.