Uzplaukstiet PAVASARĪ: atjaunojiet, atsvaidziniet, pārveidojiet!
Kuras pārtikas piedevas var lietot neierobežotā daudzumā?
Frāzi “pārtikas piedevas” dzirdējis ikviens. Gandrīz ikviens tās ikdienā arī lieto, tiesa, visbiežāk neaizdomājoties par to. Taču aizdomāties vajadzētu, jo ilgtermiņā šīs vielas var būtiski ietekmēt mūsu veselību. Tādēļ pamatzināšanas par pārtikas piedevām nebūtu liekas nevienam cilvēkam. Rūpēs par Jūsu labsajūtu šī ceļveža turpinājumā esam sagatavojuši svarīgāko informāciju par pārtikas piedevu ietekmi uz organisma un to lietošanu bez kaitējuma sev! Kas ir un kāpēc vajadzīgas pārtikas piedevas? Pārtikas piedevas ir vielas, kuras tiek pievienotas pārtikas produktiem ražošanas, iepakošanas, transportēšanas vai glabāšanas procesā. Piedevas tiek pievienotas produktiem, lai tie: ilgstošāk nebojātos, saglabātu savu uzturvērtību, garšu, smaržu; nemainītu savas īpašības transportēšanas laikā; iegūtu noteiktu garšu un aromātu; iegūtu noteiktu izskatu – krāsu, konsistenci. Šim nolūkam izmanto tādas pārtikas piedevas kā: konservanti, aromatizētāji, krāsvielas, emulgatori, antioksidanti, saldinātāji, irdinātāji, biezinātāji, kuru kopskaits grozās ap tūkstoti. Daļa no tiem ir sintētiskās piedevas, daļa – dabīgās. Ne tikai ražotāji izmanto pārtikas piedevas. Arī gatavojot mājās, mēs tās izmantojam, lai panāktu vēlamo konsistenci, bagātinātu garšu, smaržu, iekrāsotu kūciņas utt. Pie izplatītākajām piedevām ēdienu un dzērienu pagatavošanai mājās, var minēt etiķi, citronskābi, dzeramo sodu, želatīnu. Daudzi uzskata par piedevām arī sāli un cukuru. Taču oficiāli šīs vielas nav piedevas, bet gan pārtikas produkti. Pārtikas piedevas – veselīgas vai kaitīgas? Eiropā pārtikas piedevas tiek marķētas ar ciparu kodu, kuram priekšgalā ir burts “E”. Tieši šis “E” daudzu cilvēku ieskatā ir “bieds”, kurš liek pastiepties pēc cita produkta ar uzrakstu “Bez E-vielām”. Patiesībā no E-piedevām nav jābaidās. Precīzāk – ne no visām. Kādu tas pārsteigs, bet pat dārza ābolā ir tādas piedevas, kā krāsviela tanīns, emulgators pektīns, garšas pastiprinātājs glutamīnskābe, aromatizētājs acetaldehīds u.c. Katrai no tām ir savs E marķējums, taču mēs skaidri zinām, ka ābols ir veselīgs auglis. Tātad marķējums “E” un sastāvā uzskaitītie ķīmiskie nosaukumi automātiski nenozīmē, ka Jūsu priekšā ir kaitīgs produkts. Taču viss nav arī tik rožaini. Līdz 20. gs. produktu ražošanai visbiežāk pielietoja dabīgās izcelsmes piedevas – etiķskābi, dzeramo sodu u.tml. Attīstoties pārtikas rūpniecībai, parādījās to kaitīgākās versijas - sintētiskie aizstājēji, daudzus no kuriem izmanto nebūt ne pircēju interesēs. Piemēram, ilgākai glabāšanai lietotie konservanti vairāk domāti komersantu interesēm pārdot vairāk. Tādēļ mūsdienu pircējam patiešām jāorientējas, kuras no šīm piedevām ir veselīgas, neitrālas (nekaitīgas noteiktās devās) un kuras būtu jālieto retāk. Veselīgās pārtikas piedevas Pie organismam veselīgām tiek pieskaitītas dabīgās izcelsmes pārtikas piedevas – iegūtās no augiem, dzīvniekiem, minerāliem. Ar tām var pagatavot gardus, skaistus un maksimāli ekoloģiskus ēdienus un dzērienus. Dabīgas izcelsmes krāsvielas – kurkumīns (E100), karotīns (E160a), likopēns (E160d), betanīns (E162). Izmanto konditorejai un citiem miltu izstrādājumiem, lai pievilcīgi tos iekrāsotu. Papildus tam kurkumīns samazina holesterīna līmeni un paaugstina hemoglobīnu, karotīns iedarbojas līdzīgi A vitamīnam, likopēns ir spēcīgs dabīgs antioksidants, betanīns – pazemina arteriālo spiedienu, mazina infarkta risku. Šīs krāsvielas var būt želejveidīgas, šķīstošās, pulverveidīgās – var izvēlēties ērtāko saviem kulinārajiem eksperimentiem. Želatīns (E441). Dabīgas izcelsmes biezinātājs, kuru izmanto daudzu želejveidīgo ēdienu pagatavošanai. Želatīns veicina audu un kaulu dzīšanu, tādēļ tiek rekomendēts cilvēkiem ar artrītu un osteohondrozi. Papildus tas labvēlīgi ietekmē matu, nagu stāvokli. Steviolglikozīds (E960). Dabīgas izcelsmes saldinātājs, ko lieto daudziem zināmā produkta stēvija ražošanai. Kaut arī stēvija ir vairākkārt saldāka par saharozi, tā nesatur ogļhidrātus, taukus un holesterīnu, kādēļ ir piemērota cukura diabēta slimniekiem un visiem, kas vēlas notievēt. Pienskābe (E 270). Pienskābe tiek plaši pielietota konservu ražošanā, konditorejas, piena, gaļas izstrādājumos, bērnu pārtikā, bezalkoholiskajos dzērienos. Tā labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta floru. Vitamīnu grupa. C vitamīns jeb askorbinskābe (E300) tiek pievienota nektāriem, želejām, marmelādei un ir spēcīgs antioksidants, labvēlīgi ietekmē nervu un endokrīno sistēmu, stimulē asinsriti. Piedevas E306-309 (tokoferoli) jeb E vitamīns stimulē ādas atjaunošanos, šķidrina asinis, kavē organisma novecošanos. Tokoferolus pievieno gandrīz visiem pārtikas produktiem, ieskaitot maizi, augu eļļas, gaļu, graudu un miltu izstrādājumus. Riboflavīns (E101) jeb B2 vitamīns bieži atrodams graudaugu izstrādājumos (tostarp brokastu pārslās), maizē, zemesriekstu eļļā. Tas uztur jaunību, ādas elastību, ir efektīvs stresu un paaugstinātu prāta slodžu laikā. Lecitīns (E322). Lecitīnu lieto kā emulgatoru (vielu šķidrumu sajaukšanai), antioksidantu, stabilizatoru saldējuma, šokolādes, maizes, konditorejas, citu miltu izstrādājumu, rafinēto eļļu u.c. produktu ražošanā. Piedeva samazina holesterīna līmeni, stiprina imunitāti, palīdz atjaunoties audiem, uzlabo nervu sistēmas un smadzeņu darbību. Pektīns (E440). Pektīnu lieto želejveidīgas pārtikas ražošanai – marmelādei, konfektēm, piena produktiem, majonēzei, saldējumam utt. Tas mazina holesterīna līmeni un attīra organismu no smagajiem un radioaktīvajiem metāliem. Pektīnu saturošos produktus iesaka lietot piesārņotā vidē dzīvojošajiem. Kalcija karbonāts (E170). Kalcija karbonāts ir parastākais krīts, taču tas pilda svarīgu funkciju - cīnās ar kalcija trūkumu organismā. Piedeva sastopama piena produktos, kakao pupiņu izstrādājumos, bērnu pārtikā, kur visbiežāk pilda krāsvielas lomu. Agars (E406). Dabīgais biezinātājs, kuru iegūst no aļģēm. Agars ir kā alternatīva želatīnam. To izmanto zefīra, marmelādes un līdzīgu želejveidīgu produktu ražošanai, kā biezinātāju zupām, mērcēm, saldējumam. Uzlabo gremošanas trakta darbību, izvada no organisma sārņus un toksīnus. Visas minētās piedevas atradušas plašu pielietojumu arī medicīnā, kosmetoloģijā, fitnesa produktu ražošanā. Pārtikā tās var tikt lietotas neierobežoti. Izņēmums ir cilvēki ar individuālu kādas vielas nepanesamību. Neitrālās pārtikas piedevas Pie neitrālām vielām attiecas tās, kuras nelielās devās nenes kaitējumu organismam. Taču kopumā par to lietošanas biežumu un daudzumu būtu jāaizdomājas, jo pastāv viedoklis, ka šīs pārtikas piedevas var pastiprināt kancerogēnu (onkoloģisko slimību veicinātāju) darbību. Etiķskābe (E260). Populārs skābuma regulētājs, ko lieto konservācijai, majonēzes un mērču ražošanai. Lietojot vielu mājas apstākļos, jābūt uzmanīgiem. Etiķskābe koncentrācijā virs 30% ir bīstama. Citronskābe (E330). Daudzfunkcionālā piedeva – pastiprina garšu, tiek lietota konservācijai, regulē skābumu. Nelielās devās nekaitē veselībai un pat veicina toksīnu izvadīšanu no organisma, darbojas kā profilakse ļaundabīgām slimībām. Ierobežoti jālieto cilvēkiem ar kuņģa čūlu, gastrītu. Dzeramā soda (E500). Irdinātājs, ko bieži izmanto maizes, miltu, konditorejas izstrādājumos. Dzeramai sodai ir pretsēnīšu un antibakteriālā iedarbība. Taču ilgstoša un nesamērīga tās lietošana var veicināt nieru un žultspūšļa saslimšanas, izjaukt organisma pH. Dabīgās krāsvielas. Zaļo hlorofīlu (E140) lieto krēmu, saldējuma, piena desertu, majonēzes, mērču ražošanai, un tas palīdz izvadīt no organisma toksīnus. Tiesa, pārmērīgā daudzumā var izsaukt alerģiskas reakcijas un kuņģa darbības traucējumus. Līdzīgi ir arī krāsvielai karmīnam (E120) un paprikas ekstraktam (E160c), kuri nav kaitīgi, bet dažiem cilvēkiem izsauc alerģiju. Sorbīnskābe (E202). Piedeva-konservants, kas aizkavē pelējuma izplatību produktos. Pievieno desām, sieram, gaļai, konserviem, rudzu maizei, konditorejas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem. Organisms labi pieņem sorbīnskābi, un tā pat stiprina imunitāti. Taču lietojot virs 25 mg uz 1 kg masas dienā, var rasties izsitumi. Baltās akācijas sveķi (E410), guāra sveķi (E412). Izmanto tādiem želejveidīgiem produktiem, kā sīrupi, sulas, sieri, piena deserti, bērnu pārtika. Gandrīz neuzsūcas ķermenī, tādēļ tiek uzskatīti par nekaitīgiem jebkurās devās. Saldinātāji. Bieži izmanto gāzēto dzērienu, konditorejas izstrādājumu u.c. saldināto ēdienu ražošanā cukura vietā. Pie nekaitīgiem attiecas tādi saldinātāji, kā kālija acesulfāms (E950), nātrija ciklamāts (E952), maltīts (E965), ksilīts jeb bērza cukurs (E967), eritritols (E968). Par spīti daudziem strīdiem pētījumi pierādīja, ka arī pasaulē izplatītākais mākslīgais saldinātājs aspartāms (E951) ir nekaitīgs, ievērojot dienas devu – ne vairāk kā 40 mg uz 1 kg svara dienā. Taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi (E471). Dabīgie stabilizatori un emulgatori, kurus lieto majonēzes, mērču, jogurtu, pastētes pagatavošanai. Kopumā ir nekaitīgi, bet lielās devās var veicināt svara pieaugumu. Sēra dioksīds (E220). Plaši pielieto saldējuma, ievārījumu, alkohola ražošanā, augļu un dārzeņu apstrādei. Piedevu nevar nosaukt par veselīgu, tomēr, ievērojot dienas devu – 7 mg uz 1 kg svara, tā nav arī kaitīga. Piedevas, kuru lietošana būtu jāierobežo Visvairāk būtu jāaizdomājas par sintētisko piedevu patēriņu, īpaši konservantu un antioksidantu. 21. gadsimtā veiktie pētījumi diemžēl pierāda, ka to bieža lietošana var veicināt alerģiskas reakcijas, astmu, hroniskas slimības, ļaundabīgos veidojumus u.c. veselības problēmas. Pilnībā izvairīties no šīm piedevām mūsdienās ir gandrīz neiespējami, ja Jūs tāpat kā vairums cilvēku iepērkaties veikalos. Taču mēs varam iegaumēt konkrētās piedevas, kuru patēriņu vajadzētu krasi samazināt. Pie tādām attiecas: nātrija glutamāts (E621). Garšas pastiprinātājs, kas veicina pierašanu pie neveselīgās pārtikas. Plaši pielieto konservu, mērču, čipsu, buljona kubiciņu, pusfabrikātu ražošanā. Uzņemot nātrija glutamātu vairāk nekā 120 mg/kg dienā, var sākties galvassāpes, pastiprināta svīšana, sejas un kakla apsārtums, pastiprināta sirdsdarbība, bērniem – trauksmainība, krasas garastāvokļa maiņas; nātrija benzoāts (E211). Konservants, kuru pievieno želejveida produktiem, mērcēm, ledenēm, konserviem. Var pazemināt hemoglobīna līmeni un veidot organismā benzolu – spēcīgu kancerogēnu. Kombinācijā ar sintētiskām krāsvielām nātrija benzoāts raisa cilvēkos trauksmainību, - jo īpaši bērnos. Nekaitīga dienas deva pieaugušajam ir 5 mg uz 1 kg masas; nātrija nitrīts (E250). Pievieno kā konservantu un krāsas uzlabotāju gaļas un zivs izstrādājumiem, gāzētiem dzērieniem. Nātrija nitrīts ir samērā toksiska viela. Taču, skaidrs, ka pilnībā atteikties no zivs un gaļas ir gandrīz neiespējami. Neitralizēt piedevas iedarbību var palīdzēt dabīgo produktu uzņemšana ar augstu C un E vitamīnu saturu; ortofosforskābe (E338), ogļskābā gāze (E290), kas ietilpst saldinātu gāzētu dzērienu sastāvā. Ortofosforskābe bojā zobu emalju, kā arī samazina kaulu blīvumu, ogļskābā gāze – izskalo no organisma kalciju; sintētiskās krāsvielas, piem., amarānts (E123), azorubīns (E122), kuras bieži ir spilgtu krāsu gāzētu dzērienu un saldumu sastāvā. Negatīvi ietekmē nieru un aknu darbību, cilvēka reproduktīvo funkciju, bērniem var izsaukt hiperaktīvu uzvedību un alerģiskas reakcijas. Kā redzat, lielākā daļa kaitīgo E-vielu atrodama tieši pusfabrikātos. Savā veidā tā ir arī labā ziņa, jo Jums ir iespēja izvairīties no šīm vielām, vairāk gatavojot ēdienus mājās un aizvietojot mākslīgos saldinātājus un krāsvielas ar dabīgām, medu, augļiem. Pat maizi un citus miltu izstrādājumus var gatavot mājas apstākļos, izmantojot mūsdienīgās iekārtas – cepeškrāsnis, maizes krāsnis, multivārāmos katlus. Protams, par labu nāks arī pavārgrāmatas. Izvēlieties tieši veselīgo ēdienu pavārgrāmatas un gatavojiet gardas maltītes bez jebkādām kaitīgām piedevām. Lai laba veselība un labi garšo!
Lasīt tālāk
