komposta kastes

Vienalga, vai gluži vienkārši cenšaties samazināt pārtikas atkritumus vai vēlaties bagātināt sava mazdārziņa augsni, kompostēšana ir vieglāka, nekā varētu šķist.  Pat, ja Jums nav vietas lielam sētas kompostam, Jūs vēljoprojām varat kompostēt dārzeņu mizas, kafijas biezumus, olu čaumalas un vēl daudz ko citu. Lūk, metodes, kā kompostēt saprātīgi un efektīvi, izveidojot komposta kasti dzīvoklī.  Spaiņa komposts Ja Jūsu galvenā problēma ir pārtikas atkritumu daudzums, tad kompostēšana šajā gadījumā ir pavisam vienkārša. Viss, kas Jums nepieciešams, ir tvertne, kurā uzkrāt organiskos atkritumus. Ja tā padomā, arī spainis var būt komposta kaste.  Pirmais un svarīgākais solis ir atrast vietu, kur Jūs varētu novietot spaini, kurā veidosiet kompostu. Tā kā kompostam mēdz būt nepatīkama smaka, spaiņa kompostu nevajadzētu veidot telpās, kurās uzturaties visbiežāk. Vislabāk, protams, ja dzīvoklī ir pieliekamais, taču spaini iespējams novietot arī kādā no virtuves skapīšiem, kur tas būs neredzams un aizvērts ar vāku. Tādējādi varat izmest organiskos atkritumus tāpat kā izmetat pārējos atkritumus – tvertnē iekšā un vāku ciet! Pēc tam spaini varat iztukšot savā mazdārziņā, nodrošinot auglīgu mēslojumu. Saldētavas komposts Līdzīgi kā spaiņa komposts, saldētavas kompostēšana ir piemērota gadījumā, ja Jūs uztrauc pārtikas atkritumu daudzums. Lielākais šīs komposta metodes mīnuss – organiskos atkritumus, kas tiek kompostēti saldētavā, vēlāk nevar izmantot kā mēslojumu, jo pēc saldēšanas tas vairs nav auglīgs un derīgs. Komposta turēšana saldētavā ir ļoti ērta metode, jo nav jāraizējas par to, ka tas piesaista nevēlamus ciemiņus, slikti smako vai aizņem dzīvokļa telpu. Turklāt to var uzglabāt jebkur, piemēram, plastmasas traukā vai vienkāršā maisiņā. Šajā gadījumā nav svarīgs pat tas, kā izskatās Jūsu individuālā komposta kaste, jo tā ir nevienam neredzama. Virtuves kombaina komposts jeb aukstais komposts Ja Jūs mitināties dzīvoklī, kurā nav vietas kompostam, taču vēlaties savus atkritumus izmantot kā mēslojumu pats, nevis izmest atkritumu kaudzē vai atdot kaimiņam, šī ir labākā kompostēšanas metode. Šajā gadījumā Jums nepieciešams izmantot vien virtuves kombainu, ar kura palīdzību iespējams sasmalcināt organiskos atkritumus, kā mizas, sēklas, utt. Viena no šīs metodes priekšrocībām – Jums nav nepieciešama komposta kaste, jo sasmalcināti organiskie atkritumi kompostējas ātrāk un ir izmantojami kā mēslojums uzreiz. Lai nogādātu kompostu mazdārziņā vai kur citur, ievietojiet to, piemēram, plastmasas maisiņā vai spainī, kuru pēc tam iespējams izskalot. Atcerieties, ka, ja izmantojat šo metodi, lai kompostu pēc tam izmantotu kā mēslojumu, Jums nepieciešams pievienot arī sasmalcinātu papīru, skaidas vai maizi, lai visu līdzsvarotu un radītu nepieciešamo masas konsistenci. Tārpu komposts Ja esat gatavs kompostēšanai iekštelpās pievērsties pavisam nopietni, tad par Jūsu labāko palīgu kompostēšanā var kļūt tārpi. Tārpu pievienošana dzīvokļa komposta kastē būtībā atkārto tieši to pašu procesu, kas norisinās āra tvertnē vai arī to, kas notiktu, ja Jūs savus organiskos atkritumus gluži vienkārši apraktu zem zemes. Ikvienam skaidrs, ka uz šādu rīcību nav gatavs kurš katrs dzīvokļa iemītnieks, kas vēlas veidot kompostu. Taču šī ir viena no labākajām kompostēšanas metodēm, jo tārpi veic pašu sarežģītāko darbu jeb smalcināšanu. Ja izlemjat par labu šai metodei, Jums nepieciešams ierīkot spaini, koka kasti vai lielu plastmasas trauku kas kalpos kā komposta kaste – maisiņš šajā gadījumā nederēs! Tāpat nepieciešams parūpēties par to, lai nenākas piedzīvot nepatīkamus mirkļus, tādēļ novietojiet patstāvīgi izveidoto komposta kasti vietā, kur tā nevienam netraucēs – noslēgtā plauktā vai atsevišķā telpā.

Kompostēšana ir process, kura laikā dabas procesi pārveido organiskos materiālus par augsnei labvēlīgu materiālu. Tas nodrošina daudz būtisku barības vielu augu augšanai, tādēļ bieži tiek izmantots kā mēslojums - ne velti kompostu dēvē par melno zeltu.  Lūk, 10 komposta veidošanas pamatprincipi, kas jāzina katram dārzniekam. Labs komposts veidojas no pieciem faktoriem Kompostēšana ir dabisks sadalīšanās process, kas norisinās konkrētos apstākļos. Šie apstākļi palīdz virtuves vai dārza atkritumiem sadalīties ātrāk, nodrošinot augsnei ne tikai pastāvīgu, bet arī veselīgu mēslojumu. Komposta kaste jānodrošina ar pieciem svarīgākajiem faktoriem: Skābeklis Temperatūra Mitrums Noteikts laukums Oglekļa/slāpekļa līdzsvars Komposts nav iedomājams bez baktērijām Baktērijas ir svarīga komposta sastāvdaļa. Lai veicinātu labu baktēriju augšanu, vismaz reizi nedēļā komposta kaste jāapsmidzina ar komposta līdzekli, kas stimulēs procesu. Uzsākot kompostēšanu, ir nepieciešamas aptuveni 6 nedēļas, lai radītu nepieciešamo baktēriju skaitu un nodrošinātu sadalīšanos. Kopā ar baktērijām, komposta kaste kļūst par mājvietu kukaiņiem un tārpiem. Tie ir labvēlīgi, tādēļ nevajadzētu izmantot ķīmiskās vielas, lai tos izskaustu, jo tie palīdz kompostam sadalīties daudz ātrāk. Nedrīkst kompostēt visu Lai komposts būtu labvēlīgs, komposta kaste nedrīkst sastāvēt no šādām lietām:  Dzīvnieku atkritumi;  Tauku produkti;  Koka skaidras un skujas;  Nezāles; Gaļa un piena produkti; Ķīmiski apstrādāti koksnes izstrādājumi;  Kauli; Papīrs. Kompostu nedrīkst saspiest Pievienojot kompostam organiskos atkritumus, nedrīkst to saspiest, lai atbrīvotu vairāk vietas. Saspiežot saturu, tiks izspiests gaiss, kas ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām. Atkritumiem kompostējoties, komposta kaste sarūk līdz pat 70% no sākotnējā lieluma. Kompostam nepieciešama regulāra mitrināšana Mikrobiem, kas nodrošina pastāvīgo sadalīšanās procesu, nepieciešams precīzs ūdens daudzums. Kompostu vajadzētu mitrināt regulāri, bet nepārspīlēt. Pārāk daudz ūdens nozīmē, ka organiskie atkritumi nesadalīsies un baktērijas izzudīs. Kopumā kompostēšanai nepieciešams apmēram 40 – 60% mitruma. Kompostam nepieciešama specifiska vieta Izvēloties vietu, kur likt savu kompostu, ir jāņem vērā gan tā funkcijas, gan vides estētika. Visbiežāk komposta kaste atrodas gar dārza līniju, tādējādi tā ir ērta aizpildīšanai un izmantošanai. Tāpat komposta kaste var atrasties netālu no atkritumu tvertnes. Kompostēšanu nevajadzētu veikt pie pastkastes, netālu no kaimiņa dārza vai mājas, vietās, kur tas varētu traucēt citiem. Vislabāk, ja komposta kaste atrodas neitrālā vietā.  Tārps ir vēlams komposta ciemiņš Tārps ir radījums, kas var nodzīvot visu savu dzīvi tumsā, mīlot komposta kaudzes mitro atmosfēru un ēdot atkritumu materiālus. Šis dzīvnieks ir ļoti vēlams komposta iedzīvotājs – tas sadala atkritumus un pārvērš tos šķidrā barībā, paātrinot procesu. Nekādā gadījumā nedrīkst atbrīvoties no tārpiem, jo tie paveic visu sarežģīto kompostēšanas darbu. Kompostam nepieciešama regulāra maisīšana Pamatā komposta sadalīšanās notiek mikrobu dēļ, un, lai precīzi funkcionētu, mikrobiem jāspēj elpot (mikrobioloģiskā nozīmē). Īsumā, kompostam nepieciešama aerācija, kas sniedz iespēju gaisam piekļūt komposta apakšai. Ja nav skābekļa, mikrobi izzūd un sadalīšanās palēninās, tādēļ komposta kaste regulāri jāmaisa. Kompostējamos atkritumus nepieciešams sasmalcināt Kompostējamo organisko atkritumu sasmalcināšana paātrina kompostēšanas procesu, nodrošinot vairāk virsmas mikrobiem un tārpiem, kas veicina sadalīšanu. Jo no lielākiem atkritumiem sastāv komposta kaste, jo lēnāks ir kompostēšanās process. Kompostam nepieciešama regulāra maiņa Par spīti tam, ka komposta kaste ne vienmēr tiek piepildīta, tās saturs regulāri jāmaina. Ja komposts pārāk ilgu laiku atstāts novārtā, tas var piesaistīt nevēlamus ciemiņus un nepatīkami smakot. Atkritumu daļiņas pieķeras komposta kastei un izraisa pūšanu, tādēļ komposta kaste regulāri arī jāskalo.