
- Labs komposts veidojas no pieciem faktoriem
- Komposts nav iedomājams bez baktērijām
- Nedrīkst kompostēt visu
- Kompostu nedrīkst saspiest
- Kompostam nepieciešama regulāra mitrināšana
- Kompostam nepieciešama specifiska vieta
- Tārps ir vēlams komposta ciemiņš
- Kompostam nepieciešama regulāra maisīšana
- Kompostējamos atkritumus nepieciešams sasmalcināt
- Kompostam nepieciešama regulāra maiņa
Kompostēšana ir process, kura laikā dabas procesi pārveido organiskos materiālus par augsnei labvēlīgu materiālu. Tas nodrošina daudz būtisku barības vielu augu augšanai, tādēļ bieži tiek izmantots kā mēslojums - ne velti kompostu dēvē par melno zeltu.
Lūk, 10 komposta veidošanas pamatprincipi, kas jāzina katram dārzniekam.
Labs komposts veidojas no pieciem faktoriem
Kompostēšana ir dabisks sadalīšanās process, kas norisinās konkrētos apstākļos. Šie apstākļi palīdz virtuves vai dārza atkritumiem sadalīties ātrāk, nodrošinot augsnei ne tikai pastāvīgu, bet arī veselīgu mēslojumu. Komposta kaste jānodrošina ar pieciem svarīgākajiem faktoriem:
- Skābeklis
- Temperatūra
- Mitrums
- Noteikts laukums
- Oglekļa/slāpekļa līdzsvars
Komposts nav iedomājams bez baktērijām
Baktērijas ir svarīga komposta sastāvdaļa. Lai veicinātu labu baktēriju augšanu, vismaz reizi nedēļā komposta kaste jāapsmidzina ar komposta līdzekli, kas stimulēs procesu.
Uzsākot kompostēšanu, ir nepieciešamas aptuveni 6 nedēļas, lai radītu nepieciešamo baktēriju skaitu un nodrošinātu sadalīšanos. Kopā ar baktērijām, komposta kaste kļūst par mājvietu kukaiņiem un tārpiem. Tie ir labvēlīgi, tādēļ nevajadzētu izmantot ķīmiskās vielas, lai tos izskaustu, jo tie palīdz kompostam sadalīties daudz ātrāk.
Nedrīkst kompostēt visu
Lai komposts būtu labvēlīgs, komposta kaste nedrīkst sastāvēt no šādām lietām:
- Dzīvnieku atkritumi;
- Tauku produkti;
- Koka skaidras un skujas;
- Nezāles;
- Gaļa un piena produkti;
- Ķīmiski apstrādāti koksnes izstrādājumi;
- Kauli;
- Papīrs.
Kompostu nedrīkst saspiest
Pievienojot kompostam organiskos atkritumus, nedrīkst to saspiest, lai atbrīvotu vairāk vietas. Saspiežot saturu, tiks izspiests gaiss, kas ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām. Atkritumiem kompostējoties, komposta kaste sarūk līdz pat 70% no sākotnējā lieluma.
Kompostam nepieciešama regulāra mitrināšana
Mikrobiem, kas nodrošina pastāvīgo sadalīšanās procesu, nepieciešams precīzs ūdens daudzums. Kompostu vajadzētu mitrināt regulāri, bet nepārspīlēt. Pārāk daudz ūdens nozīmē, ka organiskie atkritumi nesadalīsies un baktērijas izzudīs. Kopumā kompostēšanai nepieciešams apmēram 40 – 60% mitruma.
Kompostam nepieciešama specifiska vieta
Izvēloties vietu, kur likt savu kompostu, ir jāņem vērā gan tā funkcijas, gan vides estētika. Visbiežāk komposta kaste atrodas gar dārza līniju, tādējādi tā ir ērta aizpildīšanai un izmantošanai. Tāpat komposta kaste var atrasties netālu no atkritumu tvertnes. Kompostēšanu nevajadzētu veikt pie pastkastes, netālu no kaimiņa dārza vai mājas, vietās, kur tas varētu traucēt citiem. Vislabāk, ja komposta kaste atrodas neitrālā vietā.
Tārps ir vēlams komposta ciemiņš
Tārps ir radījums, kas var nodzīvot visu savu dzīvi tumsā, mīlot komposta kaudzes mitro atmosfēru un ēdot atkritumu materiālus. Šis dzīvnieks ir ļoti vēlams komposta iedzīvotājs – tas sadala atkritumus un pārvērš tos šķidrā barībā, paātrinot procesu. Nekādā gadījumā nedrīkst atbrīvoties no tārpiem, jo tie paveic visu sarežģīto kompostēšanas darbu.
Kompostam nepieciešama regulāra maisīšana
Pamatā komposta sadalīšanās notiek mikrobu dēļ, un, lai precīzi funkcionētu, mikrobiem jāspēj elpot (mikrobioloģiskā nozīmē). Īsumā, kompostam nepieciešama aerācija, kas sniedz iespēju gaisam piekļūt komposta apakšai. Ja nav skābekļa, mikrobi izzūd un sadalīšanās palēninās, tādēļ komposta kaste regulāri jāmaisa.
Kompostējamos atkritumus nepieciešams sasmalcināt
Kompostējamo organisko atkritumu sasmalcināšana paātrina kompostēšanas procesu, nodrošinot vairāk virsmas mikrobiem un tārpiem, kas veicina sadalīšanu. Jo no lielākiem atkritumiem sastāv komposta kaste, jo lēnāks ir kompostēšanās process.
Kompostam nepieciešama regulāra maiņa
Par spīti tam, ka komposta kaste ne vienmēr tiek piepildīta, tās saturs regulāri jāmaina. Ja komposts pārāk ilgu laiku atstāts novārtā, tas var piesaistīt nevēlamus ciemiņus un nepatīkami smakot. Atkritumu daļiņas pieķeras komposta kastei un izraisa pūšanu, tādēļ komposta kaste regulāri arī jāskalo.