spuldzes

Elektriskās spuldzes ir vieni no tiem priekšmetiem, kuru esamībai mūsu mājās mēs pat nepieveršām uzmanību. Tomēr, no tām ir atkarīgas arī apgaismojuma iespējas, ka arī finanšu aspekti – ja vēlaties ietaupīt, šie produkti ir jāizvēlas ļoti atbildīgi. Apsverot dažādus būtiskus aspektus, Jūs viegli varēsiet izlemt, kuras spuldzes būs vispiemērotākās tieši Jūsu mājām. Spuldzes veidi No šī aspekta ir atkarīgas galvenās spuldžu īpašības – visas šīs īpašības ir parādītas zemāk esošā tabulā, kur atrodams spuldžu salīdzinājums : Spuldžu tips Priekšrocības Trūkumi Kvēlspuldzes Laba cena Lielākā enerģijas daļa tiek izmantota siltumam, nevis apgaismojumam; Īss darbības laiks. Halogēnspuldzes Patērē mazāk enerģijas, darbības ilgums ir lielāks nekā kvēlspuldzēm; Ļoti ātri iedegās. Spēcīgi uzkarst; Salīdzinājumā ar LED spuldzēm, atpaliek gan darbības laika, gan elektroenerģijas taupīšanas ziņā Luminiscences spuldzes Ir nepieciešams par 80 % mazāk enerģijas nekā kvēlspuldzēm, un daudz vairāk no tās aiziet apgaismojumam, nevis siltumam; Darbības ilgums, salīdzinot ar kvēlspuldzēm, gandrīz 20 reizes lielāks; Maksā mazāk nekā LED spuldzes. Ilgāks aizdegšanās laiks (līdz 3 minūtēm); Laika gaitā spilgtums sāk samazināties; Satur dzīvsudrabu, tāpēc ir jāuzmanās no saplīšanās. LED spuldzes Ekonomiskās spuldzes (patērē par 90 % mazāk enerģijas nekā kvēlspuldzes); Uzreiz spīd ar pilnu jaudu; Neuzkarst; Gaisma tiek vienmērīgi izplatīta, neatkarīgi no virziena; Īpaši ilgs kalpošanas laiks (no 35 000 stundām). Augstāka cena. Cokols Cokolu parasti dēvē par spuldzes savienojuma daļu. Tas tiek apzīmēts ar atbilstošiem burtiem, bet blakus esošie cipari norāda uz cokola izmēru. Visizplatītākie no šiem tipiem ir: „E“. Šīs apzīmējums norāda uz pašām pirmajām, ieskrūvējamām Edisona spuldzēm. Tās līdz pat šim laikam nezaudē savu popularitāti – to nosaka to daudzpusība. Cipars norāda attālumu starp spraudņiem. Visvairāk ir izplatīti cokoli ar biezu galu „E27“: tos izmanto gandrīz visiem šo produktu tipiem. Vēl ļoti plaši ir izmantoti „E14“ spuldzes, ar šaurāku galu. „G“. Šādi apzīmē tā saucamās halogēna kapsulu spuldzes, kuras biežāk nav ieskrūvējamās, bet gan iespraužamās. Šāds apzīmējums ir plaši sastopāms uz halogēna spuldzēm, tomēr to var tāpat izmantot arī citām spuldzēm. To cokols ir izgatavots no stikla. G4, G10, G13 – ir visbiežāk sastopāmas, bet noteikti nav vienīgie varianti. „GU“. Šādiem izstrādājumiem parasti ir īpaši stiprinājumi, kas nodrošina spuldzes stabilitāti. „GU10“ spuldzes visbiežāk izmanto sienas lampām, bet „GU5.3“ – griestu lampām un dekoratīvajam apgaismojumam. Pēdējām variantam atbilst kompakts izmērs – starp tiem dominē LED spuldzes. Spuldžu spilgtums Agrāk, kad mājās dominēja kvēlspuldzes, spilgtums tika mērīts vatos, bet patiesībā tā ir jaudas vienība. Ieviešot tirgū energoefektīvus modeļus, jauda ir kļuvusi mazāk būtiska, jo šie produkti rada tādu pašu gaismas daudzumu, patērējot daudz mazāk enerģijas. Tieši tādēļ, lai uzzinātu spuldzes spilgtumu, daudz loģiskāk ņemt vērā lūmenus – jo lielāks ir to skaitlis, jo spilgtāka ir gaisma. Lai izvēlētos sev piemērotāko variantu, Jums noteikti ir jāapsver konkrētās telpas mērķis un tās lielums. Mēs izcēlām, cik daudz lūmenu nepieciešams uz vienu kvadrātmetru: Gaitenim – 100-150lm; Viesistabai, guļamistabai un vannas istabai – 200-300lm; Virtuvei – 250-300lm; Darba un bērnu istabai – 300-400lm. Krāsas temperatūra Šo specifikāciju aprēķina kelvinos – jo vairāk to ir, jo ​​baltāka būs gaisma. Mazāks kelvinu skaits rada siltu, mājīgu vidi, kurā varēs atslabināties un atpūsties. Tajā pašā laikā lielāks – uzlabo mūsu produktivitāti un nodrošina vairāk enerģijas. Tiek izšķirti 3 gaismas tipi: dzeltena, balta un zilgana – to piemērošanas iespējas ir parādītas zemāk esošajā tabulā: Kelvini Gaismas tips Pielietošanas iespējas 2700-3000K Dzeltena („silti“ balta) Ēdamistabā, guļamistabā, gaitenī un citās dzīvojamās telpās. 3000-4000K Balta (dienas gaisma) Virtuvē, noliktāvā, pagrabā un citās darba telpās. 5000-6500K Zilgana („auksti balta“) Birojos, bērnu istabās, darba istabās un citās telpās, kur ir nepieciešama maksimāla produktivitāte. Spuldzes forma Visi, vairāk vai mazāk, ir iztēlojušies, kā izskatās standarta spuldzes forma – šādus ražojumus var pielāgot praktiski jebkurai telpai. Tomēr šobrīd tirgū ir iespējams atrast daudz un dažādus variantus, no kuriem ir atkarīgs ne tikai spuldžu stils, bet arī noteiktas praktiskas īpašības. Šeit ir daži no populārākajiem variantiem: Garenas formas ražojumi izstaro lielāku gaismas daudzumu, padarot tos lieliski piemērotus birojiem, veikaliem vai garāžām. Spirāles formas modeļi palīdz sakoncentrēt lielāku siltuma daudzumu – to pielietošanas iespējas ir neierobežotas. Burbuļa formas spuldzes ir vislabāk piemērotas apgaismošanai, jo gaisma uzkrājas tikai to priekšgalā. Šādi varianti ir piemēroti nišām, kā arī viesnīcu un taku apgaismošanai. Globusa formas ražojumi izstaro gaismu no visiem leņķiem, tāpēc tos ir īpaši noderīgi izmantot kā rotājumus vannas istabā, vai, piemēram, restorānos. Bumbiera formas spuldzes tiek izmantotas tieši tādiem pašiem mērķiem. Ņemot vērā visus šos aspektus, Jūs viegli varēsiet izlemt, kuras spuldzes būs Jums vispiemērotākās. To izvēle tagad ir īpaši plaša, tāpēc jebkurā gadījumā Jūs varēsiet atklāt sev vislabāko.

Katru mēnesi daudzi no mums velta iespaidīgu summu ar mājokli saistītiem izdevumiem. Tādēļ ir pašsaprotami, ka arvien vairāk cilvēku cenšas meklēt risinājumus, kā panākt, lai viņu māja būtu energoefektīva. To darot, ne tikai palīdzam sev, samazinot ikdienas izmaksas, bet arī rīkojamies videi draudzīgi. Turpinājumā noskaidrosim, kā veidojas energoefektivitāte mājoklī, un kādēļ enerģijas ekonomija ir tik svarīga. Kas ir ēkas energoefektivitāte? Energoefektivitāte parāda attiecību starp ietaupīto un prognozējamo enerģijas apjomu. Vienkārši runājot, energoefektīvas mājas ir tādas, kurās enerģija tiek izmantota pēc iespējas lietderīgāk. Ēkas energoefektivitāti apzīmē gan patērētās elektrības, gan arī siltuma apjoms, kas tiek izmantots, lai tiktu nodrošināta apkure, apgaismojums, ūdens uzsildīšana vai gaisa apmaiņa telpā. Energoefektivitāti mājās cilvēki vēlas paaugstināt, lai samazinātu iepriekš minēto procesu enerģijas patēriņu un izmaksas, vienlaikus saglabājot atbilstošu šo pakalpojumu kvalitāti un rīkojoties videi draudzīgāk. Ēkas energoefektivitāte tiek mērīta kilovatstundās uz kvadrātmetru gada griezumā jeb kWh/m2 gadā. Esošajos mājokļos energoefektivitātes paaugstināšana visbiežāk tiek veikta, īstenojot renovāciju - konstrukcijas siltumizolācijas vai citus uzlabošanas darbus.  Dažādās ēkās izmantotie izolācijas materiāli un metodes atšķiras, vadoties pēc tā, kur rodas siltuma zudumi, kāds ir būves novietojums, konstrukcijas tips un citiem aspektiem. Savukārt jaunceltnēs energoefektivitātes risinājumus iekļauj jau būvniecības procesā, rūpējoties par augstu siltumizolācijas efektivitāti. Lai vieglāk būtu salīdzināt energoefektivitāti dažādās ēkās, tās iedala klasēs. Proti, C, D, E, F ir pamata energoefektivitātes klases, bet A un B ir paaugstinātas energoefektivitātes klases. Ikviena mājokļa īpašnieka mērķis, protams, būtu sasniegt to, lai viņa īpašums atbilstu A vai B klasei. Attiecīgi dzīvojamā ēkā, kura atbilst A klasei, apkures energoefektivitātes rādītājs ir līdz 40 kWh/m2 gadā.  Kādēļ nepieciešams taupīt enerģiju? Kā zināms, vairāk nekā 85% patērētās enerģijas pasaulē tiek iegūta no neatjaunojamiem avotiem. Ekspertu prognozes vēsta, ka ogļu rezerves varētu pietikt vēl 125 gadiem, naftas – 40 gadiem, bet dabasgāzes apjoms – 60 gadiem. Šie rādītāji apstiprina to, ka ikvienam pasaules iedzīvotājam vajadzētu sākt domāt par to, kā savā mājoklī nodrošināt lietderīgāku siltuma un elektroenerģijas izmantošanu. Vislielākais enerģijas apjoms mājās tiek izmantots karstā ūdens iegūšanai, apkurei, elektrībai, ventilācijai un kondicionēšanai. Turklāt ne visi zina to, ka Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir lielāko enerģijas patērētāju vidū (65% no kopējā patērētā enerģijas daudzuma Eiropā). Jāpiebilst arī, ka šī iemesla dēļ mūsu izdevumi par enerģiju ir aptuveni divas reizes lielāki, nekā vidēji Eiropā. Par energoefektivitāti jādomā ne tikai jaunu ēku būvniecības procesā, bet arī, plānojot esošo privātmāju un dzīvokļu ēku atjaunošanu. Ir pierādīts, ka pārdomāta renovācija spēj ievērojami samazināt enerģijas patēriņu mājoklī. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās izdevumi par apkuri samazinās pat par trešdaļu uz kvadrātmetru. Arī privātmājās uzturēšanas maksa krītas un vienlaikus tiek uzlabots komforts mājoklī.  Ja plānojat veikt ēkas būvniecību, ņemiet vērā, ka valdība ar 2021. gadu noteikusi jaunu minimālo pieļaujamo energoefektivitātes līmeni jaunbūvēs, neatkarīgi, vai tā būtu privātmāja, daudzdzīvokļu vai publiska ēka. Celtniecības procesā būs jāievieš risinājumi, lai atbilstu gandrīz nulles enerģijas ēkas standartu prasībām. Energoefektīvo ēku iedalījums Pēc energoefektivitātes rādītājiem mājas mēdz iedalīt vairākos veidos. Izplatītākie no tiem ir: 1.Ēkas ar zemu enerģijas patēriņu Salīdzinot ar standarta mājokļiem, zemas enerģijas patēriņa mājās tiek izmantots uz pusi mazāks enerģijas daudzums. Lai šādu risinājumu īstenotu, mājā uzmanība tiek pievērsta logiem, siltumizolācijas uzlabošanai un siltuma atguves sistēmai. Šādas ēkas būvniecība visbiežāk maksā aptuveni tikpat vai līdz 5% dārgāk nekā standarta ēkai. Savukārt vajadzīgais siltumenerģijas apjoms gadā būs vien 50 līdz 60 kWh/m2.  2.Pasīvās ēkas Šāda tipa ēkas uzturēšanai būs nepieciešama aptuveni ceturtā daļa no apjoma, kādu patērē standarta ēka. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai mājoklī ģenerētā enerģija palīdzētu saglabāt siltumu.  Atšķirībā no klasiskajām mājām, šajā ēkā nav ierīkota apkures sistēma, jo klimatu telpās regulē siltuma atguves ventilācijas sistēma. Piemēram, efektīvs risinājums ir rekuperatori, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta efektīva svaiga gaisa apmaiņa un klimata kontrole. Pasīvai ēkai ir kvalitatīvas ārdurvis un logi, tiek samazināti termiskie tilti un konstrukcijai ir teicama siltuma izolācija, ar labu hermētiskumu. Salīdzinot ar standarta mājām, pasīvās ēkas celtniecība ir vidēji par 5% līdz 10% dārgāka. Būvniecības procesu īpaši atvieglo tas, ka nav jāuzstāda apkures sistēma. Gadā šāda māja apkurei mūsu klimatā patērē vidēji 15 līdz 20 kWh/m2 enerģijas. 3.Gandrīz nulles un nulles enerģijas ēkas Gandrīz nulles enerģijas mājas nodrošināšanai ar siltuma apgādi vajag aptuveni 30 kWh/m2 enerģijas gadā. Savukārt kopējais ēkas lietošanas vajadzībām nepieciešamās enerģijas apjoms gadā nepārsniedz 95 kWh/m2. Šādās ēkās iebūvēti īpaši efektīvi ventilācijas sistēmu risinājumi, kas nodrošina vismaz 75% siltuma atgūšanu, Tāpat daļēji tiek lietota atjaunojamā enerģija un ēkā nav iebūvētas apkures iekārtas, kas izmanto zemas lietderības fosilo kurināmo.  Savukārt nulles enerģijas ēkās, kā jau to nosaukums vēsta, enerģijas patēriņš un oglekļa emisijas gadā ir 0. Šādā gadījumā mājas apkurei izmanto alternatīvu enerģiju, kas nav atkarīga no tīkla padeves, vai arī siltumenerģija nav nepieciešama.  4.Aktīvās jeb papildu enerģiju ražojošās ēkas Šajās ēkās ir īpaši piedomāts pie efektīvas siltumizolācijas materiālu izvēles, kā arī aktīvi tiek izmantoti zaļās enerģijas avoti, piemēram, vēja vai saules enerģija (saules paneļi). Vasaras sezonā, kad temperatūras līmenis ir augstāks un tiek saražots papildu enerģijas daudzums, kas pašiem nav nepieciešams, to var pārdot centrālā tīkla vajadzībām, gūstot peļņu.  Savukārt ziemā, ja tas nepieciešams, enerģiju piepērk klāt. Šāda elektroenerģijas tarifa ieviešana šobrīd daudzās valstīs vēl ir procesā, taču nākotnē šis var būt visai reāls scenārijs daudzās mājsaimniecībās.  Salīdzinot ar standarta māju, papildu enerģiju ražojošas ēkas celtniecībā jāiegulda vismaz par 10% vairāk līdzekļu. Papildus iepriekš minētajiem veidiem jāpiemin arī tāds būvniecības risinājums kā koka konstrukciju eko mājas, kas ir viens no iecienītiem risinājumiem, kā izveidot energoefektīvu mājokli no ilgtspējīgiem materiāliem, un, apvienojot labākās pasīvo, aktīvo, nulles un maz enerģiju patērējošo ēku īpašības, un vienlaikus domājot par vides saudzēšanu. Mājas energoefektivitātes nodrošināšana – Kas jāņem vērā? Nonākot līdz idejai par mājokļa energoefektivitātes veidošanu vai uzlabošanu, mūsdienās ir pieejamas dažādas metodes, un tās iespējams iedalīt vairākās grupās, piemēram, zemo un augsto tehnoloģiju risinājumos.  Zemo tehnoloģiju risinājumi Atbilstošu būvmateriālu izvēle un gudri veidota ēkas konstrukcija – ēkas projekta veidotājiem un īstenotājiem jārūpējas par to, lai ēkas konstrukcijas izveidošana atbilstu energoefektivitātes prasībām. Jāizvēlas īstie sienu, griestu, grīdas un citi materiāli, īpaši piedomājot pie siltumizolācijas un ventilācijas; Ēkas novietošana atbilstoši debespusēm – energoefektīva māja ir novietota tā, lai istabās iespīdētu pēc iespējas vairāk saules gaismas. Tas ļauj iegūt bezmaksas enerģiju. Savukārt pareizas jumta pārkares ļauj izvairīties no telpu pārkaršanas vasarā; Prasmīgi meistari – nav svarīgi, cik modernas tehnoloģijas tiek izmantotas vai, kādiem materiāliem dodat priekšroku, ja meistari, kas īsteno projektu, nav pietiekoši pieredzējuši un zinoši. Mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas būvēt koka karkasa mājas, taču tās savu uzdevumu pildīs tikai tad, ja tiks pareizi uzceltas, tādēļ uzticieties tikai sertificētiem un pārbaudītiem speciālistiem. Augsto tehnoloģiju risinājumi Ventilācija ar rekuperāciju – energoefektīvā ēkā pēc iespējas tiek samazināta gaisa cirkulācija ēkas konstrukcijās un savienojumos, ko nodrošina kvalitatīvas siltumizolācijas izbūve. Par gaisa apmaiņu rūpējas ventilācija, kuru šajā gadījumā ieteicams izvēlēties ar rekuperāciju, proti, ienākošais gaiss tiek uzsildīts ar izejošo, ietaupot enerģiju; Gudrās mājas vadība – šīs tehnoloģijas mūsdienās kļūst aktuālākas ne vien iestādēs un uzņēmumos, bet arī privātmājās, ļaujot ērti regulēt ventilācijas un apsildes sistēmu, ietaupot līdzekļus. Uzziniet vairāk rakstā - Kas ir viedā māja un vai Jums tā vajadzīga?; Apgaismojuma pielāgošana – mūsdienās mājokli energoefektīvāku varam padarīt arī ar pavisam vienkāršiem soļiem, piemēram, kvēlspuldžu vietā izvēloties LED spuldzes. Šis būs lielisks ieguldījums nākotnē, jo LED gaismekļi ne tikai mazāk patērē enerģiju, bet arī ilgāk kalpo. Tāpat papildus atbilstošu spuldžu izvēlei iespējams ierīkot arī kustību un krēslas sensorus, gaismas intensitātes regulatoru, apgaismojuma līmeņa sensoru un gaismas krāsas pielāgotāju; Ražot enerģiju lokālā mērogā – šis risinājums ļauj būs pilnībā neatkarīgiem no centrālajiem enerģiju tīkliem. Kā jau minējām, daži no variantiem ir saules un vēja enerģija. Ja katrs no mums ikdienā spertu soli pretī tam, lai samazinātu elektroenerģijas un siltumenerģijas izmantošanu, mēs ne tikai rīkotos atbildīgi attiecībā pret vidi, bet arī samazinātu ikdienas izmaksas. Savs mājoklis ir vieta, kur vajadzētu sākties labo ieradumu piekopšanai.

Savulaik tik ierasto kvēlspuldžu vietā veikalos šobrīd nopērkamas LED spuldzes. Aplūkojot piedāvājumu un dažādos apzīmējumus uz spuldžu iepakojuma, var rasties daudz jautājumu - kā zināt, ko nozīmē visi tie simboli, kam pievērst uzmanību, kā atrast savām vajadzībām piemērotāko risinājumu? Par to visu vairāk - turpinājumā! Vai vatiem ir nozīme?  Ar kvēlspuldzēm viss bija samērā vienkārši - bija pieejamas 40, 60, 75, 100 vatu spuldzītes. Un, jo lielāks šis skaitlis, jo spožāka bija spuldzes izstarotā gaisma. Kas attiecas uz LED spuldzēm, norādītie vati izsaka tikai elektroenerģijas patēriņu.  Ja vēlaties noskaidrot, cik spožu gaismu konkrētā LED spuldze izstaros, jāpievērš uzmanība gaismas plūsmai. Tā tiek mērīta lūmenos (lm). Tas arī ir viens no svarīgākajiem parametriem, kam pievērst uzmanību, izvēloties gaismas diožu spuldzi. Princips ir vienkāršs - jo lielāks lūmenu skaits norādīts, jo spožāka būs spuldzes izstarotā gaisma.  Lai saprast būtu vienkāršāk, jāpatur prātā, ka 450 lūmenu LED spuldze atbilst 40 W parastajai spuldzei, savukārt 800 lm atbilst 60W spuldzītei. Izdarīt labāko izvēli var palīdzēt arī šādas vadlīnijas:  Virtuves apgaismošanai ieteicami 250-300 lm/m2; Dzīvojamai istabai - 200 - 300 lm/m2; Vannas istabai - 200 - 300 lm/m2; Darba istabai - 300 - 400 lm/m2; Guļamistabai- 200 - 300 lm/m2 Protams, šīs ir tikai aptuvenās norādes - viss atkarīgs no telpas specifikas un katra individuālajām vajadzībām.  Gaismas temperatūra Nākamais svarīgais aspekts ir gaismas temperatūra. Tā tiek mērīta Kelvina grādos, un nosaka, telpā tiks izstarota zilgana, dzeltenīga vai balta gaisma. Priekšstatam - kvēlspuldzes gaismas temperatūra ir 2700 - 3500 K, savukārt dienasgaismai raksturīga aptuveni 4200 K temperatūra.  Piemeklējot piemērotāko gaismas krāsu, jāpatur prātā, ka mūsu redzei pierastāka dzeltenīga gaisma. Tāpat arī vērts atzīmēt, ka nav tādu gaismas diožu, kas dotu balto krāsu - lai panāktu šo efektu, zilā kristāla diode tiek noklāta ar dzeltenu vielu - luminoforu, kas liek zilajai krāsai kļūt baltai.  Vērts atcerēties trīs krāsu intervālus: 2700 - 3000 K izstaro dzeltenu gaismu. Spuldzes gaismas plūsma ir silta, tādēļ tā piemērota lielai daļai dzīvojamo telpu; 3000 - 4100 K izstaro baltu gaismu. Vairāk piemērota darba telpām; 5000 - 6500 K ir zilgana gaisma. Tiek saukta arī par ''dienas gaismu'', piemērota birojiem, darba istabām.  Vēl viens parametrs, kam noteikti jāpievērš uzmanība, ir krāsas atdeves indekss - tas tiek apzīmēts ar burtiem AR vai CRI. Tam nevajadzētu būt zemākam par 65 (ideālā variantā - vairāk kā 80). Pretējā gadījumā apgaismojums būs nekvalitatīvs, tiks kropļotas krāsas - piemēram, oranžā krāsa izskatīsies vairāk dzeltenīga.  Par piemērotāko risinājumu mājoklim tiek uzskatīta dzeltenīgas krāsas LED spuldze ar 2700 - 3200 K temperatūru. Zilganu toņu gaismas labāk izvēlēties, iekārtojot biroja telpas, jo zilā apgaismojuma krāsa veicina darba spējas, mazina miega hormona izdalīšanos.  Spuldzes cokols  Izvēloties LED spuldzi, pievērsiet uzmanību arī tam, vai tā atbilst konkrētajam apgaismes ķermenim un tā tehniskajām prasībām. Nopērkamas dažāda veida LED spuldzes. Populārākās ir spuldzes ar E14 un E27 cokolu, taču pieejami arī dažādi citi varianti.  E14 ir spuldzīte ar tievo galu, savukārt E27 - spuldzīte ar resno galu. Abas šīs spuldzītes ir ieskrūvējamas. Piedāvājumā arī iemontējamās spuldzītes - piemēram, G4, G5, G9, G13.  E14 LED spuldzes: E27 LED spuldzes:   Ko nozīmē šie skaitļi un burti? E burts norāda, ka spuldze ir skrūvējama (burts E ir no Edisona, kas ir izgudrojis skrūvējamās spuldzītes), savukārt burts G norāda, ka spuldzes cokols ir izgatavots no stikla, nevis metāla, kā tas ir E tipa spuldžu gadījumā. Cipari apzīmē cokola izmēru.  Pirms pirkuma veikšanas svarīgi izvērtēt gan savas vajadzības, gan spuldzīšu parametrus un specifikāciju, lai piemeklētu labāko risinājumu.  Energoefektivitāte  Būtiski ir arī energoefektivitātes rādītāji. Vislabākās ir A un A+ klases spuldzes, savukārt par sliktāko variantu tiek uzskatīta G klase. Uz kastītes spuldzes klase tiek norādīta ar melnu bultu.  Nākamais aspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir norādītais elektrības patēriņš gadā. Tas tiek aprēķināts, pieņemot, ka spuldze dienas laikā degs 3, 7 stundas. Par labu rādītāju tiek uzskatīts 12 kWh elektroenerģijas patēriņš, tomēr nopērkami arī ekonomiskāki risinājumi. Protams, ja spuldze degs mazāk par 3, 7 stundām, arī patērētās enerģijas rādītājs būs zemāks.  Svarīgi atzīmēt - nomainot kvēlspuldzes vai halogēnspuldzes pret LED spuldzēm, enerģijas ietaupījums ir no 50 līdz pat 90 procentiem.  Plānojot mājoklī ieviest LED apgaismojumu, jāsāk būtu ar tām telpām, kur apgaismojums tiek ieslēgts visbiežāk un ilgāk - tādā veidā ieguldījums atmaksāsies ātrāk.  Spuldzes darbības laiks  Svarīgi ir ne vien spuldžu energoefektivitātes rādītāji, bet arī kalpošanas laiks. Saskaņā ar ražotāju norādēm, LED spuldze darbojas aptuveni 30 000 stundas. Ja šo laiku pārvēršam gados, rezultāts ir iespaidīgs - ja pieņemam, ka apgaismojums ir ieslēgts trešo daļu no diennakts, tad sanāk, ka spuldze kalpos aptuveni 10 gadus. Te gan jāpiebilst, ka pašas LED spuldžu garantijas laiks ir vien 2 gadi.  Jāņem arī vērā, ka spuldzes kalpošanas laiks lielā mērā atkarīgs no elektrosistēmas kvalitātes. Ja elektroenerģijas padeve nebūs stabila, spuldzes darbosies īsāku laiku.  Domājot par darbības laiku, daudz ko izsaka arī apgaismojuma ieslēgšanas reižu skaits. Piemēram, ja norādītais skaits ir 20 000, tad, ieslēdzot lampu 5 reizes dienā, spuldzei patiešām ir potenciāls nokalpot 10 gadus.  Spuldzes kalpošanas laiku ietekmē arī tās uzbūve. Jo kvalitatīvāku komponenti, jo ilgāk un labāk spuldze pildīs savas funkcijas. Protams, kvalitāte maksā vairāk, tomēr ilgtermiņā ieguldījums labā apgaismojumā noteikti atmaksājas. Jebkurā gadījumā LED spuldzes ir dārgākas nekā kvēlspuldzes. Tomēr normālos apstākļos tās arī kalpo ilgāk, līdz ar to izmaksas ilgākā laika posmā ir pat zemākas.    Ražotājs  Izvēloties spuldzi, jāizpēta ne tikai marķējums - nozīme ir arī spuldzes ražotājam. Pasaulē labi zināmu un atzītu ražotāju spuldzes, protams, ir dārgākas, taču tām arī attiecīgi ir labāka kvalitāte. Daži no populārākajiem ražotājiem ir Osram, Bioledex, Selecta, Volta.  Lai atrastu savām vajadzībām piemērotākās spuldzītes, jāizvērtē gan savas prasības, gan piedāvājums. Pievērsiet uzmanību marķējumam un kvalitātei, lai būtu apmierināts ar rezultātu.