CO2 līmenis telpās

Kad telpās rodas “saspiesta” gaisa sajūta, vairums cilvēku uzskata, ka pie vainas ir skābekļa trūkums, un steidzas atvērt logu. Rīcība ir pareiza un nav lieka, taču patiesībā šāda sajūta saistīta nevis ar skābekļa deficītu, bet gan pārmērīgu ogļskābās gāzes jeb oglekļa dioksīda jeb CO2 koncentrāciju telpās.

CO2 izdala viss dzīvais mums apkārt - cilvēki, dzīvnieki un pat augi. Tātad, kur ir dzīvības process, tur ir ogļskābā gāze. Visvairāk CO2 izelpo cilvēki – ap 1 kg diennaktī. Ārā nekādu negatīvo efektu no tā mēs neizjūtam. Taču, ja vienā istabā vai kabinetā ilgstoši uzturas daudz iemītnieku vai arī viens-divi, bet telpa ir maza, CO2 koncentrācija var pārmērīgi kāpt. Cilvēki to izjūt kā sajūtu “nav ko elpot”, miegainību un produktivitātes kritumu. Tas pats notiek telpās ar sliktu ventilācijas sistēmu. Mūsu ceļveža turpinājumā pastāstīsim par CO2 līmeņa noteikšanu telpās, tā normām un iespējamiem risinājumiem, ja ogļskābās gāzes koncentrācija tomēr pārsniedz ieteicamo.

CO2 norma telpās

Ideāls gaisa sastāvs telpās ir šāds: 20% skābekļa + 79% slāpekļa + 1% citu gāžu. 1% ietilpst dažādi savienojumi, viens no kuriem ir CO2. Tā īpatsvaram šajā kopējā masā būtu jābūt 0,035-0,04% jeb 350-400 ppm. 

Tabulā zemāk Jūs varat redzēt, kādas CO2 koncentrācijas telpās uzskata par optimālām, pieņemamām un pašsajūtai nelabvēlīgām.

• Pie optimāliem CO2 rādītājiem vide mājās vai birojā ir ļoti labvēlīga – Jūs varat produktīvi darboties un bez piepūles koncentrēties ikdienišķiem vai darba uzdevumiem.
• Ja CO2 ir zemāks par 400 ppm, mikroklimats ir sevišķi labvēlīgs. Vairums cilvēku neizjūt īpašu atšķirību starp CO2 500 ppm un 300 ppm līmenī. Taču veselības specialisti iesaka rādīt šādu sevišķi labvēlīgu vidi cilvēkiem ar vāju veselību un lielu jūtību pret gaisa kvalitāti.
• Pieļaujamais CO2 diapazons prasīs no organisma piepūli un adaptāciju tādai videi. Cilvēks var izjust diskomfortu un darbaspēju kritumu.
• Nelabvēlīgā mikroklimatā ar CO2 koncentrāciju virs 1000 ppm ilgstoši atrasties neiesaka, jo tas negatīvi ietekmē pašsajūtu.

Kā pārmērīgs CO2 ietekmē pašsajūtu?

Noteikt, ka telpās ir paaugstināts CO2, var bez speciālām iekārtām. Ieklausieties savā organismā. Ja izjūtat “gaisa trūkumu”, paātrinātu pulsu, nogurumu, problēmas ar uzmanības noturēšanu, galvas reiboni, nelabu dūšu, galvassāpes, pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir pārmērīga ogļskābā gāze.

Turklāt norādīto simptomu izteiktības pakāpe cieši atkarīga no CO2 koncentrācijas līmeņa telpās, piemēram:

• Pie 600-1000 ppm produktivitāte tikai sāk kristies un kļūst grūtāk koncentrēties un uztvert informāciju, sāk sāpēt galva.
• Taču pie 1000-1500 ppm cilvēks jau izjūt izteikti nogurumu, kļūst apātisks, pieļauj vairāk kļūdu, ar grūtībām pieņem lēmumus;
• Pie koncentrācijas virs 1500 ppm rodas stipras galvassāpes, noguruma dēļ pilnīgi zūd vēlme strādāt.

Visi šie simptomi rodas tādēļ, ka pārmērīga CO2 ietekmē organismā tiek traucēti apmaiņas procesi. Normālos apstākļos asinis, cirkulējot pa lielo un mazo asinsrites loku, apgādā ar skābekli smadzeņu, muskuļu un ādas šūnas, kā arī savāc no šīm šūnām ogļskābo gāzi un sairšanas produktus.

Kad CO2 līmenis ieelpojamā gaisā paaugstinās, asinis piesātinās ar to no plaušām vēl līdz nonākšanai audos un no medicīnas viedokļa kļūst par oksidētākām. Tādējādi apmaiņas procesi tiek traucēti: šūnas sliktāk uzņem nepieciešamās vielas un minerāļus, smadzenes un muskuļi sāk izjust skābekļa badu.

Ja cilvēks ilgstoši un regulāri uzturas telpās ar paaugstinātu CO2, viņam pat var attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, kustību un balsta aparāta, kā arī endokrīnās sistēmas problēmas. Veseliem cilvēkiem var rasties aizdusa, bet astmas slimniekiem – pastiprināties lēkmes.

Jāpiebilst, ka nevēdinātās un slikti ventilētās telpās ar paaugstinātu CO2 būtiski pieaug arī risks saslimt ar vīrusa infekcijām. Tieši tāpēc uzmanīt CO2 sevišķi ieteicams skolās, dārziņos, birojos un citās sabiedriskās telpās, kur ikdienā uzturas daudz cilvēku. Piemēram, ja 50-60 m2 telpās ar aizvērtu logu atrodas 25 cilvēki, kādas pusstundas laikā ogļskābās gāzes līmenis var pacelties līdz 800 ppm.

Kā var noteikt CO2 līmeni telpās?

Kā jau minējām, to var noteikt arī pēc pašsajūtas. Taču diez vai kāds vēlētos izjust “uz savas ādas” nepatīkamos simptomus, ja Jūs varat laicīgi uzzināt par CO2 izmaiņām. Preventīvie pasākumi vienmēr bijuši drošāki. Noteikt CO2 līmeni mājās, birojā vai citā sabiedriskā vietā var ar moderno CO2 mērītāju.

CO2 mērītāji uzrauga ogļskābās gāzes daudzumu telpās un, tiklīdz mērījumi pārsniedz normu, vizuāli un ar skaņu signalizē par to. Telpu iemītniekiem tā ir droša zīme, ka jārīkojas lietas labā – kā minimums, jāizvēdina telpas.

Daudzi no modernajiem CO2 mērītājiem darbojas kā nelielas mikroklimata uzraudzības iekārtas, jo papildus ogļskābās gāzes līmenim uzrāda gaisa temperatūru un mitrumu. Būtībā šāds aprīkojums ļauj Jums monitorēt gaisa kvalitāti sev apkārt un nepieciešamības gadījumā rīkoties, lai novērstu kaitējumu telpu iemītnieku pašsajūtai, produktivitātei un veselībai kopumā.

Kā var noteikt CO2 līmeni telpās?

Lai kāds būtu iemesls CO2 kāpumam telpās, risinājums ir viens – nodrošināt pastāvīgu svaiga gaisa pieplūdi, kas izspiedīs CO2. Ko var darīt?

• Pirmais un vienkāršākais – vēdināt telpas. Kaut arī metode tiešām ir iedarbīga, ne vienmēr tā ir iespējama. Piemēram, ziemā nevar nodrošināt vēdināšanu, neizlaižot no istabas siltumu. Savukārt lielā pilsētā vai rūpnieciskā zonā ar piesārņotu gaisu vēdināšana nesniegs vēlamo efektu.

Uzlabot savu ventilācijas sistēmu, sekot līdzi tās stāvoklim. Laba ventilācijas sistēma, ko telpām piemeklējuši un uzstādījuši speciālisti noteikti atrisina pārmērīgu CO2 uzkrāšanās problēmu. Taču ne vienmēr iespējams nodrošināt tik efektīvu ventilāciju. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās par to visbiežāk ir atbildīgs apsaimniekotājs un, diemžēl, sistēmas apsekošana un apkope ne vienmēr tiek veikta regulāri un pēc labākās sirdsapziņas. Tādā gadījumā risinājums var būt neliela pieplūdes ventilācija. Tā ir kompakta sistēma, kas nogādā svaigu gaisu no ārpuses telpās. Ir dažādi šādas ventilācijas modeļi, ieskaitot iekārtas ar sildelementu gaisa uzsildīšanai aukstajā gadalaikā un filtriem – gaisa filtrācijai no putekļiem, atgāzēm utt. Vienkāršākie un lētākie ir gaisa pieplūdes vārsti ar teleskopisku cauruli, kuru var iemontēt guļamistabas, virtuves, biroja vai jebkuru citu telpu sienā. Daudzas no šādām iekārtām pārvaldāmas ar tālvadības pulti un tām nav obligāti jādarbojas visu laiku. Lai lieki netērētu elektrību, varat ieslēgt gaisa pieplūdes vārstu pēc vajadzības.

Ko nevajadzētu darīt? Mēģināt atrisināt problēmu ar gaisa kondicioniera palīdzību. Vēsa gaisa plūsma uz kādu laiku tiešām rada komforta sajūtu, bet patiesībā tā ir tikai ilūzija. Ogļskābā gāze nekur nepazūd, tikai riņķo pa telpām un turpina negatīvi ietekmēt visus, kas te atrodas.

CO2 mērītājs, regulāra vēdināšana un laba ventilācijas sistēma ir galvenie līdzekļi, kas ļauj uzmanīt un nepieciešamības gadījumā regulēt ogļskābās gāzes līmeni telpās. Ja esat cilvēks ar pastiprinātu jūtību pret gaisa kvalitāti, lieki nebūtu aizdomāties arī par gaisa attīrīšanu jūsu mājoklī. Par dažādiem gaisa attīrītāju modeļiem un to funkcijām varat izlasīt citā mūsu ceļvedī – “Gaisa attīrītāji - kādu izvēlēties”. Dažas no minētajām iekārtām pat noārda gaisā toksiskās vielas!