Vasaras LIELPĀRDOŠANA! Tūkstošiem vasarīgu piedāvājumu! 
- Kas ir fiziskās aktivitātes un kas pie tām pieskaitāmas?
- Kādu ietekmi uz organismu atstāj fiziskās aktivitātes?
- Cik bieži ir jānodarbojas ar sportu?
- Interesanti fakti no pētījumiem
- Ieteikumi katrai vecuma grupai un sagatavotībai
- Atbrīvojiet savus laimes hormonus, iegādājoties sporta inventāru internetā
Ikdienas skrējienā mēs nereti mēdzam piemirst par sava organisma labsajūtu. Viena no galvenajām lietām, kas pozitīvi ietekmē mūsu vispārējo veselības stāvokli, ir nodarbošanās ar dažāda veida fiziskām aktivitātēm. Tās ne tikai ļauj sasniegt vēlamo ķermeņa svaru, bet arīdzan uzlabot sirds un asinsvadu veselību. Fiziskā aktivitāte ir kā atslēga uz cilvēka organisma labsajūtu un funkcionalitāti.
Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, kādas kustības un vingrinājumi ir pieskātāmi pie fiziskām aktivitātēm, un kā regulāra nodarbošanās ar dažādiem sporta veidiem var ietekmēt mūsu organismu, ķermeņa veselību un ikdienas dzīves kvalitāti.
Kas ir fiziskās aktivitātes un kas pie tām pieskaitāmas?
Fiziskā aktivitāte ir cilvēka ķermeņa kustību kopums, kas palielina mūsu enerģijas patēriņu. Šīm kustībām ir jābūt aktīvām un jāpaātrina cilvēka sirdsdarbības ritms. Fiziskās aktivitātes būtībā nozīmē atrašanos kustībā.
Cilvēki visai bieži ir neizpratnē par to, vai pie fiziskām aktivitātēm pieskaitāma arī pavisam vienkārša ikdienas pastaiga. Tas lielā mērā ir atkarīgs no Jūsu individuālā staigāšanas tempa. Mērenas intensitātes pastaiga pavisam noteikti iekļaujas fizisko aktivitāšu sarakstā. Lai slodze būtu nedaudz intensīvāka, Jūs varat izmantot nūjas nūjošanai. Nūjošana pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par visai populāru fizisko aktivitāšu veidu, kas nodarbina aptuveni 90 procentus no visām cilvēka muskuļu grupām.
Lai ķermenis justos labi un būtu vesels, nav obligāti jāapmeklē trenežieru zāle vai jāalgo personīgais treneris. Dodieties pastaigās, ravējiet dārzu, vingrojiet mājās – tas viss nāks Jums tikai un vienīgi par labu! Galvenais ir saglabāt šo kustību regularitāti un aizvietot fizisko nodarbju trūkumu ar Jums tīkamām aktivitātēm.
Ja vēlaties ērti sekot līdzi saviem rezultātiem un noteikt konkrētas nodarbes intensitāti, izvēlēties labu soļu skaitītāju - lielisks veids kā pacelt ikvienu aktivitāti nākamajā līmenī!
Kādu ietekmi uz organismu atstāj fiziskās aktivitātes?
Fizisko aktivitāšu ietekme uz organismu ir plaši pētīta tēma. Fakts, ka būt fiziski aktīvam un nodarboties ar sportu ir svarīgi jebkurā vecumā, nav apšaubāms. Regulāra atrašanās kustībā atstāj virkni pozitīvu efektu uz cilvēka organismu - uzlabojas mūsu vielmaiņas procesi, palielinās cilvēka elpošanas un gremošanas sistēmu darbību efektivitāte, samazinās holesterīna līmenis asinīs, kā arī uzlabojas sirds asinsvadu sistēmu veselība.
Slimības profilakses un kontroles centra dati liecina, ka slimības, kas saistītas ar sirds asinsvadu sistēmām ir viens no visizplatītākajiem nāves iemesliem Latvijā. Kā no tām izvairīties? Šajā gadījumā vērā ņemami visdažādākie faktori, taču nevar noliegt, ka regulāra fiziskā aktivitāte ievērojami uzlabo sirds un asinsvadu sistēmu darbību. Fakts, ka cilvēki, kas regulāri izvēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ar sirds un asinsvadu slimībām saslimst daudz retāk, ir pierādīts.
Dzīve kustībā paaugstina arī mūsu imunitāti un uzlabo pašsajūtu. Ja būsiet aktīvs ikdienā, noteikti pamanīsiet, ka pakāpeniski samazinās arī Jūsu stresa līmenis, pieaug ķermeņa muskuļu masa un uzlabojas Jūsu domāšanas spējas. Būt aktīvam ir veselīgi!
Cik bieži ir jānodarbojas ar sportu?
Fiziski aktīvi cilvēki ir laimīgi cilvēki! Regulāra fiziskā aktivitāte ir atbildīga par tā sauktā laimes hormona izstrādāšanos. Laimes hormona izdalīšanās asinīs pozitīvi ietekmē cilvēka garastāvokli. Taču, cik bieži būtu vēlams nodarboties ar sportu, lai nostiprinātu dažādas muskuļu grupas un uzlabotu sava vispārējās fiziskās spējas? Fiziskas nodarbības var veikt kaut katru dienu, paturot prātā ekspertu ieteikumus par atbilstošas slodzes izvēli.
Ja iepriekšējā dienā esat mērķtiecīgi nodarbojies ar, piemēram, kāju muskuļu nostiprināšanu, nākamajā dienā izvēlieties citu zonu. Ievērojiet, ka muskuļu veselībai ir nepieciešama arī atpūta - muskuļu pārslodze var radīt tikai atpakaļejošu efektu, kas savukārt var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz dažādu orgānu sistēmu darbību.
Interesanti fakti no pētījumiem
Laimes hormona izdalīšanās ir tikai viens no labumiem, ko cilvēka organismam un pašsajūtai sniedz fiziskā aktivitāte. Dažādi pētījumi ir pierādījuši to, ka mazkustīgs dzīvesveids un fizisko aktivitāšu trūkums palielina cilvēka risku saslimt ar dažādām sirds slimībām, 2.tipa cukura diabētu un pat krūts vēzi par veseliem 15 līdz 20 procentiem.
Vēl viens interesants pētījums, kas ticis veikts tepat Latvijā, ir pētījums par mūsu valsts iedzīvotāju sportošanas un fizisko aktivitāšanu veikšanas paradumiem. Šis pašmāju pētījums liecina, ka iedzīvotāju nozīmīgākās motivācijas, lai regulāri nodarbotos ar sportu, ir pašsajūtas un laimes sajūtas uzlabošana, vielmaiņas paātrināšana, kā arī vēlme nostiprināt savu vispārējo veselības stāvokli.
Ieteikumi katrai vecuma grupai un sagatavotībai
Lai arī kāda būtu Jūsu aktīvo gaitu uzsākšanas motivācija, pirms fiziskas slodzes uzsākšanas, būtu vēlams novērtēt savu fizisko sagatavotību. Ja pēdējo 7 dienu laikā neesat bijis fiziski aktīvs, sportošanu vēlams uzsākt pakāpeniski. Noteikti nesāciet ar augstas slodzes spēka vingrinājumiem. Tā Jūs pakļausiet sevi lielam savainošanās un negaidītu traumu iegūšanas riskam.
Ja vismaz dažas reizes nedēļā aktīvi nododieties mērenas fiziskas slodzes aktivitātēm, varat droši ķerties klāt arī sarežģītākas pakāpes vingrinājumiem. Atcerieties, ka vingrinājumu izpildes tehnika ir svarīgs faktors - kļūdaini izpildīti vingrinājumi nesniegs Jums vēlamo efektu. Jūsu pieļautās kļūdas, it īpaši senioru vecumā, var kļūt par traumu izcelšanās iemeslu.
Pirmsskolas vecumā ir svarīgi izkopt stāju
Nodarbošanās ar sportu ir svarīga dzīvesstila sastāvdaļa jebkurā vecumā. Pirmskolas vecuma bērnu organisma fizioloģisko funkciju nodrošināšanai nepieciešamas ne mazāk kā 3 stundas fiziskas slodzes svaigā gaisā. Fiziskā aktivitāte būtībā ir pastāvīga ķermeņa attīstība, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz bērna skeletu, kā arī veicina kaulu izturību.
Šajā vecumā sports ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas veido un izkopj bērna stāju, pozitīvi ietekmē mazo ķiparu sirdsdarbību, palielina bērna muskuļu izturību, uzlabo mazo sportistu gremošanas un vielmaiņas sistēmu darbību, samazina bērnu aptaukošanos, kā arī palīdz vairot bērna loģiskās domāšanas spējas.
Pirmskolas vecuma bērni ir visai aktīvi un priecājas iesaistīties dažāda veida aktivitātēs, tāpēc nodrošināt šo 3 stundu aktīvo laiku nebūs pārāk sarežģīti. Galvenais iemācīt bērnam aktīva dzīvesveida nozīmi un izveidot pozitīvus ieradumus. Ņemiet vērā, ka aktīviem bērniem patīk radoša darbība, tāpēc lieti noderēs dažāda veida rotaļas, spēles un citas, vecumam atbilstošas fiziskas izpausmes. Šeit noderēs spēles ar bumbu, badmintons, bērnu mini golfs un citas spēles brīvā dabā.
Aktīviem skolēniem noderēs komandas sporta veidi
Kad bērns sasniedzis skolēna vecumu, ieteicams īpašu uzmanību pievērst aktīviem komandas sporta veidiem, lai veicinātu bērna saspēles un sadarbības prasmes. Bērni šajā vecumā lielu daļu laika aizvada sēžot skolas solā, tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt visu muskuļu grupu iesaistīšanos, ko nodrošina dažādi vispārattīstošie vingrinājumi.
Saspēles un vispārattīstošo vingrinājumu apvienošanā lieliski noder tādas komandas spēles kā basketbols, futbols, volejbols un florbols. Šīs fiziskās nodarbes palīdzēs veicināt skolēnu vielmaiņas procesus, uzlabot koncentrēšanās un sadarbošanās spējas, efektīvi paaugstinās bērna enerģijas patēriņu, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar skolēnu aptaukošanos.
Jauniešiem un pieaugušajiem jāstiprina muskuļi
Jauniešiem un pieaugušajiem ieteicamas muskuļu stiprinošas nodarbes vismaz 3 reizes nedēļā. Jo vairāk muskuļu grupu izvingrināsiet, jo labāk. Izturības vingrinājumi, kardio treniņi, spēku veicinošas nodarbības – piedāvājums ir visai plašs, atliek tikai izvēlēties sev tīkamāko aktivitāšu veidu.
Aktīviem jauniešiem un pieaugušajiem savā režīmā vajadzētu iekļaut arī augstas slodzes aktivitātes vismaz 1 reizi nedēļā. Paturiet prātā, ka slodzei pakāpeniski paaugstinoties, jāatceras arī par atbilstošu intervālu ieturēšanu starp vingrinājumiem. Jāatceras, ka cilvēka organisma attīstība šajā vecuma posmā (līdz 20 gadiem) vēl norisinās diezgan aktīvi, kas nozīmē, ka regulāra kustība jauniešu vecuma kategorijā ir vitāli svarīga.
Ieteikumi topošajām māmiņām
Vingrinājumi, kas paredzēti grūtnieču fiziskajai slodzei, palīdzēs vairot sievietes pašsajūtu, mazināt iespējamās muguras sāpes, atbrīvot elpošanas ceļus un sagatavot muskuļus dzemdību procesam. Ir pierādīts, ka, ievērojot mērenu intensitāti, fiziskā aktivitāte atstāj pozitīvu ietekmi arī uz paša mazuļa veselību.
Vispiemērotākie vingrinājumi labvēlīgai topošo māmiņu slodzei ir dažāda veida iegurņa vingrinājumi, stiepšanās vingrinājumi un citas aktivitātes, ko iespējams veikt ar vingrošanas bumbas palīdzību.
Jāatceras, ka pirmie 3 grūtniecības mēneši tiek uzskatīti par riska laiku, tāpēc vingrošanu ieteicams uzsākt apmēram pēc 12. grūtniecības nedēļas jeb brīdī, kad augļa attīstība ir sasniegusi tā dēvēto drošo posmu, kad ievērojami samazinās spontānā aborta riski.
Pirms vingrošanas uzsākšanas, vislabāk būtu griezties pie fizioterapeita. Lieliska ideja topošajām māmiņām ir apmeklēt grūtnieču nodarbības. Tas ir lielisks aktivitāšu veids, kas ne tikai palīdzēs nostiprināt dzemdībām nepieciešamos muskuļus, bet arīdzan uzlabot vielmaiņas procesus un apgūt dažādus noderīgus elpošanas vingrinājumus. Šīs nodarbības visbiežāk notiek profesionāla fizioterapeita pavadībā, lai maksimāli izvairītos no jebkādu traumu iegūšanas procesa gaitā.
Cilvēkiem ar veselības novirzēm
Cilvēkiem ar jebkāda veida veselības traucējumiem, pirms vingrošanas uzsākšanas, stingri ieteicams novērtēt savas spējas. Noteikti nav vēlams sportošanu uzsākt bez konsultācijas ar speciālistu, jo veselības stāvoklim nepiemēroti vingrinājumi var būtiski kaitēt Jūsu veselībai.
Ja Jūs piemeklējušas kādas kaites vai arī cīnāties ar, piemēram, regulārām muguras sāpēm, Jums piemērota būs ārstnieciskā vingrošana profesionāla fizioterapeita uzraudzībā.
Kas īsti ir ārstnieciskā vingrošana? Tas ir fizisko aktivitāšu veids, kura galvenais mērķis ir mazināt un likvidēt veselības traucējumu izraisītās sāpes un komplikācijas. Ārstniecisko vingrošanu visbiežāk pielieto tādām kaitēm kā muguras sāpes, kaulu un locītavu slimības, sirds un asinsvadu slimības, kā arī centrālās nervu sistēmas bojājumi.
Biroja darbiniekiem
Biroja darbinieki ir viena no tām iedzīvotāju grupām, kas visbiežāk pieredz fizisko nodarbju trūkumu. Ilgstoši atrodoties sēdus pozīcijā, cieš gan cilvēka redze, gan mugurkaula veselība. Lai izvairītos no šiem riskiem, pietiek ar dažiem aktīviem vingrinājumiem, kas neaizņems vairāk par 5 minūtēm Jūsu dārgā laika.
Izvingriniet pirkstus, locītavas, kājas, rokas, muguru un arī sēžas muskulatūru. Piecelieties no krēsla un veiciet vismaz 10 pietupienus. Arī dažu minūšu ilga pastaiga apkārt biroja ēkai ir lieliska ideja, lai iekustinātu gremošanas un vielmaiņas sistēmas, samazinātu aptaukošanos un vienkārši ieelpotu svaigu gaisu.
Pats galvenais ir ievērot regularitāti. Centieties izkustēties vismaz ik pēc 2 stundām. Arī tāds sīkums kā lifta aizvietošana ar kāpnēm veicinās Jūsu vispārējo labsajūtu un uzlabos elpošanas orgānu darbību.
Vingrinājumu komplekss vecākiem cilvēkiem
Līdz ar vecumu, piedzīvojam arī muskuļu masas trūkumu. Vecākiem cilvēkiem ieteicams katru dienu veikt dažādus, vienkārši izpildāmus vingrinājumus, ievērojot mērenu intensitāti. Ļoti svarīgi visprims novērtēt Jūsu individuālo fiziskās sagatavotības līmeni, proti, ja seniors iepriekš bijis mazkustīgs, fiziskās aktivitātes vajadzētu ikdienā iekļaut soli pa solim. Arī pastaiga ar suni ir lieliska darbība, lai izkustinātu dažādas muskuļu grupas un uzlabotu organisma vielmaiņas procesus.
Gados vecākiem cilvēkiem fiziskā aktivitāte būtu ieteicama aptuveni reizi dienā. Savukārt laiks, ko vajadzētu veltīt fiziskām aktivitātēm ir 150 min jeb 2 stundas un 30 minūtes nedēļā. Šajā vecumā (50+) lieti noderēs tādi vingrinājumi kā izklupieni, piecelšanās un apsēšanās vingrinājumi, kā arī visdažādākie stiepšanās vingrinājumi. Eksperti iesaka senioriem izmēģināt peldēšanas nodarbības, jo vingrošana ūdenī ir salīdzinoši maiga locītavām.
Regulāras fiziskās aktivitātes seniora vecumā ir ļoti svarīgas. To ietekme uz senioru muskuļu grupu darbību, elpošanas un citu orgānu sistēmu veiktspēju, kā arī vielmaiņas uzlabošanos ir neaizstājama. Turklāt, ritmiska un aktīva darbība samazinās senioru risku saslimt ar dažādām hroniskām kaitēm.
Atbrīvojiet savus laimes hormonus, iegādājoties sporta inventāru internetā
Aktīvs cilvēks ir vesels cilvēks. Mūsu ķermeņi ir radīti, lai nodotos regulāram kustību priekam un muskuļu nostiprināšanai jebkurā no vecuma kategorijām. Ir tik daudz un dažādu veidu, kā izkustināt ikkatru no ķermeņa muskuļu grupām - ikviens noteikti var atrast sev tīkamāko nodarbi. Ņemiet vērā, ka dažādi sporta aksesuāri - vingrošanas paklājs, hanteles, bumbas u.c. sporta inventārs ir pieejams arī interneta veikalā 220.lv. Atcerieties, jo vairāk fizisko aktivitāšu, jo labāka pašsajūta un mazāka iespēja saslimt ar dažādām hroniskām slimībām!
