
- Velobraucēja vadītāja apliecība
- Vai braukt pa ietvi vai veloceliņu?
- Ko drīkst un ko nedrīkst darīt, braucot ar velosipēdu?
- Velosipēda aprīkojums
- Braukšanai piemērots apģērbs un aksesuāri
Ilgi gaidītā vasara ir klāt un līdz ar to sarosās arī riteņbraucēji, un kāpēc gan ne? Braukšana ar velosipēdu ir lieliska iespēja uzlabot savu fizisko formu, sirdsdarbību, pastāv iespēja atbrīvoties no kāda ziemā iegūtā liekā kilograma, un nevar arī noliegt, ka divritenis ir lieliska alternatīva braukšanai ar sabiedrisko transportu vai automašīnu.
Arvien vairāk cilvēku, lai dotos savās ikdienas gaitās, kā galveno pārvietošanās līdzekli izvēlas tieši velosipēdu, un ne tikai vasaras sezonā. Tomēr, lai braukšana ar riteni būtu ne tikai patīkama un noderīga, ir jāpārzina arī likumi un noteikumi, kas attiecas uz braukšanu ar velosipēdu, tāpēc šoreiz parunāsim tieši par to, kādi ceļu satiksmes noteikumi velosipēdistiem būtu jāņem vērā galvenokārt.
Velobraucēja vadītāja apliecība
Cilvēkam, kurš vēlas braukt ar riteni, pirmkārt, ir nepieciešama derīga vadītāja apliecība, kuru var iegūt bezmaksas visās CSDD nodaļās jau no 10 gadu vecuma. Apmācības nav obligātas, tomēr tās būtu ieteicamas, īpaši bērniem, kas varbūt vēl nezina, kādi ir ceļu satiksmes noteikumi velosipēdistiem.
Tikai pēc tiesību iegūšanas var sevi uzskatīt par pilnvērtīgu satiksmes dalībnieku. Turklāt tiesības nepieciešamas arī, lai ar riteni pārvietotos pa veloceliņu, ne tikai braukšanai pilsētā.
Cilvēkiem ar B kategorijas vadītāja apliecību nav nepieciešams atsevišķi kārtot velosipēdista tiesības, viņiem derēs jau esošā vadītāja apliecība. Jāpatur arī prātā, ka velosipēda vadītājam tiesībām vienmēr jābūt līdzi.
Bez vadītāja apliecības braukt bez tiesībām ir atļauts vienīgi bērniem jebkurā vecumā dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, parkos un vietās, kur nebrauc mehāniskie transportlīdzekļi. Tāpat arī bērniem līdz 10 gadu vecumam bez vadītāja apliecības ir atļauts pārvietoties pa velojoslu vai ietvi vecāku pavadībā ar bērnu riteni. Braucot pa ietvi, jāpatur prātā, ka priekšā var uzrasties negaidīti šķēršļi, piemēram, gājēji vai mašīna, kas brauc ārā no pagalma.
Vai braukt pa ietvi vai veloceliņu?
Vadītāja apliecība nav vienīgais nosacījums, lai pārvietotos ar velosipēdu. Ir jāpārzina arī ceļu satiksmes noteikumi, kā arī to, kur drīkst un nedrīkst braukt ar velosipēdu. Ceļu satiksmes noteikumi velosipēdistiem paredz, ka, ja ar riteni nav iespējams braukt uz velojoslas, tad riteņbraucējam ir tiesības pārvietoties pa ietvi vai pa brauktuvi. Braukšana pa brauktuvi tiek atzīmēta, kā drošāka alternatīva brīžos, kad nav iespējams braukt pa velojoslu, jo autovadītāji uz ceļa vairāk pievērš uzmanību notiekošajam uz ceļa nekā gājēji.
Braucot pa ietvi, jāatceras, ka jāizvēlas piemērots braukšanas ātrums, lai izvairītos no avārijas situācijām, tāpat jāpatur prātā, ka uz ietves gājējiem ir priekšroka, tāpēc pēc iespējas vairāk jāturas labajā malā, lai viņiem netraucētu.
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt, braucot ar velosipēdu?
Itin visiem satiksmes dalībniekiem ir jāievēro ne tikai ceļu satiksmes noteikumi, bet arī jāievēro elementāras pieklājības normas, lai izrādītu cieņu arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Ceļu satiksmes noteikumos ir smalki aprakstīts viss tas, kas jāievēro velosipēda vadītājam, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, braucot ar velosipēdu.
Velosipēda vadītājam ir pienākums, braucot pa brauktuvi, pa velojoslu vai pa ietvi, turēties braucamās daļas labajā malā, drīkst braukt arī pa ceļa nomali, bet jāatceras, ka gājējiem ir priekšroka. Tāpat, netraucējot gājējiem, riteņbraucējs drīkst atrasties uz gājēju pārejas un to šķērsot. Šķērsojot gājēju pārejas, ir jāsamazina braukšanas ātrums, lai neradītu avārijas situācijas.
Protams, ir arī lietas, ko nedrīkst darīt, braucot ar velosipēdu. Dažās no šīm lietām ir tādas, ka nedrīkst braukt neturot stūri ar rokām un nedrīkst braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa. Nedrīkst arī pārvadāt tādu kravu, kas traucē divriteņa vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus, un nedrīkst vest ar velosipēdu pasažierus, ja tas nav speciāli izgatavots šādam nolūkam. Ar velosipēdu gan atļauts vest bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem ar galvā uzvilktu aizsargķiveri, kurai obligāti jābūt aizsprādzētai, ar nosacījumu, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam. Velo ķivere ir obligātā bērniem līdz 12 gadiem, pēc tam tā ir ieteicama, bet ne obligāta.
Velosipēda vadītājam arī aizliegts vilkt citus transportlīdzekļus, izņēmums ir dažādas piekabes, kas izgatavotas speciāli šādam nolūkam. Jāatceras, ka arī divriteni, tāpat kā automašīnu, nedrīkst vadīt alkohola reibumā.
Velosipēda aprīkojums
Velosipēdam vienmēr jābūt labā tehniskajā kārtībā, un par to ir atbildīgs pats velosipēda vadītājs. Tieši tāpēc nekaitēs vienmēr līdzi vadāt komplektu sīkiem remontdarbiem, ja, piemēram, uz ietves gadījies pārdurt riepu.
Jāpatur prātā, ka velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, un tam arī jābūt aprīkotam ar priekšējiem un aizmugurējiem gaismas lukturiem tā, lai riteņbraucējs ar visu velosipēdu būtu viegli pamanāms, īpaši diennakts tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos. Ieteicams veikt regulāras apkopes gaismas lukturim, jo tie velosipēdistu padarīs ne tikai redzamu citiem, bet arī apgaismos ceļu tumsā vai sliktas redzamības apstākļos. Turklāt bez gaismas lukturiem diennakts tumšajā laikā nemaz nedrīkst braukt.
Tāpat kā lukturi, arī gaismas atstarotāji diennakts tumšajā laikā ir obligāta prasība. Par ļaunu nenāks arī ietērpties gaismu atstarojošā vestē, kas ļaus riteņbraucēju viegli pamanīt arī citiem satiksmes dalībniekiem.
Tā kā gadījumos, kad nav iespējams praukt pa brauktuvi vai veloceliņu, ar velosipēdu ir atļauts braukt pa ietvi, kur pārvietojas gājēji, velosipēdam obligāti jābūt aprīkotam ar zvanveida skaņas signālu. Zvaniņš noderēs situācijās, kad vajadzēs pabrīdināt citus par savu tuvošanos gan braucot pa ielu, gan parku, gan veloceliņu.
Kā labs papildinājums velosipēda aprīkojumam būtu arī speciāla slēdzene, kas riteni pasargās no garnadžiem. Labāk izvēlēties tādu slēdzeni, kas ražota no pamatīga un izturīga metāla, jo zagļiem tādu būs grūtāk pārzāģēt.
Braucot ar velosipēdu, arī noderēs groziņš vai speciāls bagāžas nodalījums, kur ievietot somu, iepirkumus vai citas nepieciešamās lietas. Groziņs uz divriteņa ne tikai labi izskatīsies, bet arī dos praktisku labumu, turklāt palielinās braukšanas drošību, jo nav droši karināt iepirkumu maisiņus uz velosipēda stūres ragiem.
Braukšanai piemērots apģērbs un aksesuāri
Laika gaitā attīstījusies arī velo mode gan velosportam, gan ikdienas izbraucieniem. Arī sievietēm vairs nav jāsatraucas, ka ar riteni nevarēs braukt uz darbu tērpušās svārkos vai kleitās, jo iespējams iegādāties un pārvietoties ar pilsētas velosipēdu. Tomēr ir dažas lietas, ko ņemt vērā, meklējot piemērotu apģērbu un aksesuārus braukšanai ar velosipēdu.
Kas attiecas uz apģērbu- katrs pats var izvērtēt, kādā apģērbā viņam būtu ērtāk. Tomēr, atkarībā no velosipēda tipa, jāizvēlas tāds apģērbs, kas neiepīsies divriteņa spieķos, jo tad izbrauciens var beigties ar sāpīgu kritienu.
Jebkurā gadījumā gan dienā, gan naktī riteņbraucējam jābūt labi pamanāmam, tāpēc apģērbā ieteicams izvēlēties spilgtas krāsas un gaismu atstarojošus elementus. Laba alternatīva ir tērpties atstarojošā vēstē, kas nodrošinās to, ka riteņbraucējs būs pamanāms drošā attālumā. Turklāt ārpus apdzīvotām vietām gaismu atstarojošā veste ir obligāta ne tikai gājējiem, bet arī velosipēdistiem.
Papildu drošībai noderēs arī aizsargķivere, kura ir viens no būtiskākajiem drošības elementiem, braucot ar riteni, un, lai arī tā ir obligāta tikai bērniem līdz 12 gadiem, arī pusaudžiem un pieaugušajiem tā sniegs papildu drošību uz ceļa. Un nepietieks vien ar to, ka ķivere būs uzlikta galvā, tai obligāti jābūt aizsprādzētai. Aizsargķivere pasargās galvu no smagām traumām, sasitumiem vai pat galvaskausa lūzumiem, ja ar riteni sanāks nokrist vai iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Drošībai var vilkt arī elkoņu un ceļu aizsargus.