- Kafijas garša atkarībā no pupiņu šķirnēm
- Kas vēl ietekmē kafijas garšu?
- Kafijas ietekme uz organismu – pozitīvā un negatīvā puse
- Cik kofeīna ir dažādos kafijas veidos?
- Kafijas dienas norma
- Kā mazināt kofeīna negatīvo ietekmi?
- Kāpēc šķīstošo kafiju bieži sauc par kaitīgāku?
Kafija ir tik ierasts un reizē neaizvietojams dzēriens daudziem no mums. Katru piecu minūšu laikā pasaulē tiek izdzerti 2 miljoni kafijas porciju. Un visvairāk to patērē tieši eiropieši! Mūsu sagatavotajā ceļvedī Jūs nesaņemsiet atbildi uz jautājumu, kura kafija ir gardākā, jo par gaumi nestrīdas. Taču mēs izklāstīsim, kā kafijas garša ir atkarīga no tās izejvielām un kā sastāvā esošais kofeīns ietekmē mūsu organismu. Šī informācija palīdzēs izprast, kādā situācijā kādu kafijas veidu būtu pareizāk izvēlēties, lai baudītu aromātisko dzērienu un vienlaikus nekaitētu savai veselībai!
Kafijas garša atkarībā no pupiņu šķirnēm
98% no pasaulē esošās kafijas tiek izgatavota no divu veidu pupiņām – Robusta un Arabika. Turklāt no šīm pupiņām tiek gatavota gan malta kafija, gan šķīstošā. Atšķirība ir vien šo abu dzērienu veidu ražošanas tehnoloģijā.
- Kafija no Robusta pupiņām satur gandrīz divreiz vairāk kofeīna. Līdz ar ko dzēriens no 100% Robusta ir rūgtens, stiprs un ļoti uzmundrinošs. Par spīti stiprumam, tam raksturīgas maigās putas, kas ļoti uzrunā daudzus patērētajus. Atkarībā no Robusta pupiņu audzēšanas īpatnībām kafijai var būt viegli manāmas garšu nianses, piem., šokolādes vai grauzdētu riekstu.
- Dzērienam no Arabika pupiņām garša nav tik piesātināta zemāka kofeīna satura dēļ. Taču tieši šis salīdzinošais maigums padara Arabiku par populārāko kafiju pasaulē. Tai raksturīgs arī neliels skābumiņš un pēcgaršu bagātība. Dzērienus no 100% Arabikas pat uzskata par augstākās jeb elitārās klases.
Parasti uz iepakojuma ir norādīts, kādas pupiņas ir konkrētas kafijas sastāvā. Mūsdienās gan šķīstošā, gan pupiņu kafija reti kad sastāv no 100% Robustas vai Arabikas. Visbiežāk abi veidi ir sajaukti dažādās proporcijās. Kafijas cienītāji atzīmē, ka patīkamākā garša ir dzērieniem ar 60% Arabikas + 40% Robustas vai 70% Arabikas + 30% Robustas. Taču kopumā šis ir gaumes jautājums. Tikai izgaršojot dažādus šķīstošās un maltās kafijas veidus, var nonākt pie sava personīgā secinājuma, kura kafija ir garšīgāka.
Kas vēl ietekmē kafijas garšu?
Maltajai kafijai garša atšķiras arī atkarībā no pupiņu grauzdējuma pakāpes. Grauzdējums tiek graduēts no 1 līdz 5. Jo augstāks skaitlis, jo vairāk kofeīna ir dzērienā un intensīvāka ir tā garša un smarža.
- Viegla grauzdējuma pupiņas (1.-2.) ir piemērotas maigas kafijas cienītājiem;
- Vidējā (3.) - sniedz intensīvāku garšu ar saldenu piegaršu;
- Stiprākajam grauzdējumam (4.-5.) ir rūgtena piegarša.
Bagātīgākam aromātam un garšai daudzi patstāvīgi maļ pupiņas kafijas dzirnaviņās. Jo, lai cik hermētisks būtu ražotāja piedāvātais iepakojums, atvērtā veidā aptuveni mēneša laikā maltās kafijas masa gandrīz pilnībā zaudē savu aromātu. Lai dažādotu garšu buķeti, dzērienam var pievienot nedaudz kanēļa, smalcinātu muskatriekstu, kardamonu, krustnagliņas u.tml. aromātiskās garšvielas.
Šķīstošās kafijas garša lielā mērā ir atkarīga no tās pagatavošanas tehnoloģijas.
- Sublimētai kafijai ir dārgākā ražošanas tehnoloģija un rezultātā arī augstāka gala cenu. Sublimētās kafijas pupiņas tiek dziļi sasaldētas vakuumā un tādējādi saglabā pilnu garšas buķeti. Šis dzēriens pēc garšas visprecīzāk atgādina malto kafiju.
- Pulverveida kafija ir pretstats sublimētajai. Izejvielas pārvērš par pulveri augstu temperatūru ietekmē. Šis ir lētākais šķīstošās kafijas pagatavošanas veids. Taču nebūt ne mazvērtīgs, jo pulverveida kafijas maigā garša un samtainās putiņas daudziem ļoti nāk pie sirds.
- Granulētā kafija atrodas vidējā cenu segmentā un ir visplašāk zināma sabiedrībai. To ražo tik pazīstami zīmoli kā Jacobs, Nescafe, Merrild u.c. Izejvielas mērcē speciālā sastāvā, līdz izveidojas kafijas granulas. Aplejot šīs porainās granuliņas ar karstu ūdeni, atklājas bagātīga garšas buķete un intensīvs patīkams aromāts.
Kafijas ietekme uz organismu – pozitīvā un negatīvā puse
Ir zinātniski pierādīts, ka kafija spēj paaugstināt mūsu darbaspējas, uzmundrina un uzlabo garastāvokli, normalizē asinsspiedienu cilvēkiem ar hipotoniju, uzlabo vielmaiņu un tādējādi veicina atbrīvošanos no liekā svara. Kafija pat darbojas kā profilakse tādām nopietnām kaitēm kā Alcheimera slimība, demence, aknu ciroze, cukura diabēts. Un šis vēl nav pilns saraksts ar ieguvumiem no tās ikdienas lietošanas.
Taču medaļai ir otrā puse. Kafijas negatīvā ietekme uz organisma, diemžēl, var sākt izpausties, ja cilvēkam ir kādas veselības problēmas vai tiek pārsniegta dzēriena dienas norma. Apskatīsim izplatītākās situācijas.
- Kafija un stresa līmenis. Kafijā esošais kofeīns tieši ietekmē mūsu centrālo nervu sistēmu. Kofeīna molekula ir tik sīka, ka jau 20 minūšu laikā nokļūst smadzenēs. Lietojot kafiju regulāri un paaugstinātās devās, kairinājums var būt pārmērīgs un cilvēks var iedzīvoties miega traucējumos un trauksmainībā. Ja Jūs slikti guļat un no rīta izdzerat kafijas tasi, morālais diskomforts tikai kāps. Šī saikne parasti nav acīmredzama, jo īsi pēc kafijas izdzeršanas mēs jūtam mundrumu, bet nemiers sāk izpausties tikai dažas stundas vēlāk.
Ārsti iesaka samazināt kafijas patēriņu saspringtajos dzīves periodos. Dažkārt no kofeīna pat pilnībā jāatsakās, piemēram, cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, depresijām un noslieci uz tām. Jo sevišķi, ja tiek lietoti antidepresanti.
- Sirds aritmija un kafija. Kaut gan saikne starp kafijas lietošanu un augstāku infarktu risku joprojām līdz galam nav pierādīta, šis dzēriens tomēr pastiprina sirdsdarbību. Veseliem cilvēkiem, kuri lieto kafiju mēreni, tas ne ar ko nedraud. Taču cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, ieskaitot paaugstinātu asinsspiedienu, kafija var kaitēt. Pret kofeīnu īpaši jūtīgiem cilvēkiem pēc šī dzēriena tases uz vairākām stundām var pacelties asinsspiediens vai sākties sirds aritmija.
- Holesterīns un kafija. Pati par sevi kafija nesatur holesterīnu, taču ietekmē veidu, kā organisms to izstrādā. Iemesls tam ir dzērienā esošās eļļas, kuras patiešām var celt holesterīna līmeni organismā. Īpaši tas attiecas uz stipro espresso un turku kafiju. Ja kafija ir izgājusi cauri papīra filtriem, eļļu saturs tajā krietni samazinās un īpaši neietekmē holesterīna līmeni.
- Kafija un osteoporoze. Kofeīns, diemžēl, traucē uzsūkties organismā tik svarīgam elementam kā kalcijs un pastiprina tā izvadīšanu ar urīnu. Pētījumi pat liecina, ka četras un vairāk kafijas tases dienā sievietēm veicina kaulu masas samazināšanos, kas draud ar osteoporozi. Bez tam, kofeīns traucē uzsūkties arī magnijam, kālijam, B1 un B6 vitamīniem.
- Kafija un gremošanas trakts. Ja Jums ir tādas veselības problēmas kā čūla, gastrīts, pankreatīts, kafija var saasināt situāciju. Jo sevišķi, ja lietosiet to tukšā dūšā.
Aromātiskā dzēriena ietekmi uz organisma joprojām turpina pētīt un dažkārt atklājumi pilnībā apgāž iepriekš pastāvošos uzskatus. Piemēram, kafija un žultsakmeņi ilgi bija diskusiju objekts. Agrāk kafiju uzskatīja par bīstamu cilvēkiem ar žultsakmeņiem, līdz pētījumi atklāja, ka dzēriens tieši palīdz tos izvadīt un pastarpināti darbojas kā profilakse pret jaunu žultsakmeņu parādīšanos.
Ir Jums veselības problēmas vai nav, vajadzētu apzināti pieiet kofeīnu saturošo dzērienu lietošanai. Turpinājumā pastāstīsim, kurā kafijā kofeīna ir vairāk un kā var mazināt tā negatīvo ietekmi, lai Jums nevajadzētu pilnībā atteikties no aromātiskā dzērienā, ja ir kādas veselības problēmas.
Cik kofeīna ir dažādos kafijas veidos?
Kofeīna saturs dzērienā primāri ir atkarīgs no kafijas šķirnes jeb pupiņām, kādas izmantotas tā ražošanai. Augstāk jau minējām, ka Robusta satur gandrīz 2x vairāk kofeīna, nekā Arabika. Taču arī ražošanas tehnoloģijai un pagatavotā dzēriena veidam ir nozīme, piemēram, vai tas ir maigais latte vai stiprais espresso. Jo vairāk pupiņu pielieto vienai dzēriena tasei un jo augstāka ir pupiņu apstrādes temperatūra, jo lielāks kofeīna saturs ir dzērienā.
- Maltajā kafijā kofeīna saturs ir ap 380-650 mg/l jeb 80-150 mg uz tasi. Piesātinātajam espresso rādītājs ir ievērojami augstāks - ap 1700-2250 mg/l. Turklāt, jo intensīvāka grauzdējuma pupiņas lietosiet, jo vairāk kofeīna uzņemsiet. Arī turku kafija un lungo (espresso ar lielāku karstā ūdens apjomu) tiek uzskatīti par stipriem dzērieniem. Americano kofeīna ziņā ir kaut kur pa vidu starp klasisko melno kafiju bez piena un espresso. Vismazākais kofeīna saturs ir tādiem pienu saturošajiem dzērieniem, kā latte, kapučīno, mokačīno.
- Šķīstošajā kafijā kofeīna ir mazāk – 310-480 mg/l jeb ap 60-80 mg uz tasi. Dzēriens ar augstu Robusta pupiņu saturu ir stiprāks, Arabikas - vājāks. Lai būtu vieglāk orientēties, norādīsim, ka viena šķīstošās kafijas tējkarotē ir aptuveni tikpat daudz kofeīna, cik vienā espresso tasē. Tātad, nav maz.
Kafijas dienas norma
Veseliem cilvēkiem kofeīna patēriņš līdz 300-400 mg dienā nav kaitīgs. Tātad, tās ir aptuveni 2-4 tases klasiskās maltās vai šķīstošās kafijas vai arī 2 tases stiprāka dzēriena, piemēram, espresso vai turku kafijas. Tādās devās kafija pozitīvi ietekmē centrālo nervu sistēmu –uzlabojas noskaņojums, paātrinās asinsrite un tādējādi paaugstinās fiziskās un intelektuālās spējas.
Tomēr ir cilvēki ar sevišķu jūtību pret kofeīnu. Viņu kofeīna diennakts normai nevajadzētu pārsniegt 100 mg. To pašu var atzīmēt par tasi kafijas pirms miega. Tā var ietekmēt naktsmiera kvalitāti, jo kofeīna šķelšanās periods vidēji aizņem 5 stundas. Cilvēkiem ar veselības likstām par kofeīna lietošanu būtu jākonsultējas ar savu ārstu, kurš ieteiks individuālo kafijas dienas normu.
Daudz jautājumu parasti izsauc kofeīna lietošanas grūtniecēm. Saskaņā ar jaunākiem pētījumiem kafija grūtniecības laikā nav aizliegts dzēriens, sevišķi sievietēm, kuras līdz šim dzīves periodam ikdienā lietoja kafiju. 200 ml jeb 1-2 tases dienā grūtniecei var būt pat noderīgas, jo daudzas šajā īpašajā stāvoklī cieš no pazemināta asinsspiediena. Taču kopumā, ja grūtniecības laikā kārojas pēc uzmundrinošā dzēriena, būtu jāizvēlas kafijas veidi ar zemāku kofeīna saturu. Protams, jāseko arī savai pašsajūtai pēc kafijas izdzeršanas un jāņem vērā, kā norit grūtniecība – ar vai bez sarežģījumiem.
Kā mazināt kofeīna negatīvo ietekmi?
Ja veselības stāvoklis nav ideāls vai slēpj riskus, nav obligāti pilnībā liegt sev prieku baudīt kafiju. Ir daži veidi, kā var mazināt kofeīna negatīvo iedarbību uz organisma.
- Pirmkārt, protams, lietojiet kafiju ar mazāku kofeīna saturu – piem., ar maigo Arabika pupiņu pārsvaru sastāvā, ar 1. vai 2. pupiņu grauzdējuma pakāpi.
- Pievienojiet kafijai pienu vai saldo krējumu. Šie produkti daļēji neitralizē kofeīna iedarbību (sevišķi svarīgi osteoporozes profilaksei) un noņem rūgtumu. Tieši tā tiek iegūti populārie maigie dzērieni – latte, mokačīno, kapučīno.
- Ierobežojiet izdzertās kafijas daudzumu līdz 1-2 tasēm dienā, kuras turklāt vēlams izlietot dienas pirmajā pusē.
- Nelietojiet kafiju pēc 17:00, lai neraisītu sevī papildus trauksmainību un nekaitētu naktsmieram.
- Dienas laikā lietojiet vairāk ūdens. Ūdens paātrina kofeīna izvadi. Jāatceras, ka kafija atūdeņo organismu un traucē uzsūkties dažiem svarīgiem mikroelementiem. Pēc katras tās tases ieteicams izdzert ūdens glāzi.
- Izmantojiet papīra filtrus savā kafijas aparātā. Tie filtrē eļļas, līdz ar ko dzēriens gandrīz neietekmē holesterīna līmeni, par ko minējām augstāk.
Ja kofeīns Jūsu gadījumā pavisam nevēlams, varat izvēlēties alternatīvos dzērienus, kas pēc garšas ir pietuvināti klasiskajai kafijai.
- Mūsdienu kafija bez kofeīna jeb Decaf pilnībā saglabā dabīgās kafijas garšas buķeti. Par sevišķi augstvērtīgu atzīta bezkofeīna kafija “Kolumbija”. Kofeīna īpatsvars šādos dzērienos nepārsniedz 0,3%, kas ir aptuveni 5-9 reizes mazāk par parasto Arabiku. Lietot bezkofeīna kafiju var visas dienas garumā un pat pirms miega. Daudzi, kuriem veselības stāvokļa dēļ jāsamazina kofeīna patēriņš, pieturas šādai stratēģijai – no rīta lieto klasisko kafiju, bet pēcāk dienas laikā Decaf.
- Cigoriņu kafija. Dzēriens no kaltētām cigoriņu saknēm vizuāli ļoti atgādina šķīstošo kafiju, tikai tā garša ir nedaudz rūgtāka. Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka cigoriņu kafija nesatur kofeīnu. Tomēr neliels tonizējošais efekts tai piemīt. Turklāt regulāra cigoriņu lietošana normalizē glikozes apmaiņu un holesterīnu, uzlabo magnija, fosfora, kalcija uzsūkšanos, paaugstina organisma aizsargspējas pret vīrusiem un infekcijām. Cigoriņi ir dzēriens, ko labprāt izvēlas veselīga dzīvesveida piekritēji un arī tie, kas nevar atļauties lietot kofeīnu. Neatsverams pluss, ka cigoriņiem ir ļoti pieejama cena.
- Kakao. Ja tomēr meklējat tikpat uzmundrinošu alternatīvu kafijai, risinājums ir kakao. Dzēriens satur kofeīnu ļoti mazās devās – 10-15 mg uz 200 ml, t.i., 10-15 reizes mazāk par malto kafiju. Tonizējošo efektu te drīzāk sniedz citas sastāvā esošās dabīgās vielas-stimulatori, t.i., teobromīns un flavonoīdi. Kakao sekmē arī endorfīnu jeb laimes hormona izstrādi. Divas kakao tases ir optimāls dienas daudzums, lai Jūs justos mundrs un dīzvespriecīgs.
Kāpēc šķīstošo kafiju bieži sauc par kaitīgāku?
Kā jau minējām, šķīstošā kafijā parasti ir mazāk kofeīna, nekā maltajā. Neraugoties uz to, joprojām pastāv uzskats, ka šķīstošā kafija ir kaitīgāka veselībai. Daļēji tā tas ir. Dzērienā esošais kofeīns iedarbojas uz organismu daudz ātrāk un arī tā efekts ir ilgstošāks. Cilvēkiem ar veselības problēmām tādi kofeīna “lēcieni” var kaitēt vairāk. Veseliem cilvēkiem gan tas nenes riskus, ja nepārsniegsiet savu dienas normu.
Otrs arguments, kāpēc šķīstošo dzērienu uzskata par kaitīgāku, ir sastāvdaļu sintētiskā izcelsme. Patiesībā te viss ir atkarīgs no ražotāja godprātības. Pircējam būtu jāraugās, no kādām pupiņām saražots konkrētais produkts, cik uzticams ir tā ražotājs un kādas piedevas tiek lietotas. Tāpat kā maltajai kafijai, par kvalitatīvāko uzskata šķīstošo kafiju, kas ražota no Arabika un/vai Robusta pupiņām. Daudzi ražotāji, diemžēl, šķīstošajai kafijai pievieno mākslīgos aromatizētājus un kafijas eļļas. Cik tas ir pieņemami Jūsu ēdienkartē, lemjat tikai Jūs, taču par dabīgo sastāvu te, protams, vairs nav runas.
Par laimi, joprojām ir daudz ražotāju, kas piedāvā šķīstošo kafiju bez mākslīgām krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem. Tādēļ Jūsu uzdevums ir izpētīt sastāvu. Kvalitatīvu un nekaitīgu šķīstošo kafiju sortiments ir pietiekami bagātīgs! Turklāt vilina arī garšu daudzveidība. Varat izvēlēties dzērienu ar karameles, šokolādes, krustnagliņu, riekstu un citu patīkamu dabīgo piedevu garšu un smaržu! Ja kafijas pagatavošanas tēma Jums vēl joprojām it aktuāla, varam piedāvāt izlasīt rakstu par kafijas automātu izvēli.
