Ziemassvētku tradīcijas

Ziemassvētki nepašaubāmi ir mīļākie gada svētki vairumam latviešu. Iespējams tieši tādēļ, ka tieši ar šiem svētkiem un to gaidīšanu saistās visvairāk tradīciju un paražu. Cilvēkiem lielākoties patīk tradīcijas, jo tās ļauj justies piederīgiem kādai tautai, reliģiskajai pārliecībai vai sabiedrības daļai. Tiesa, Ziemassvētku tradīcijas Latvijā ir visai raibas – kaut kas atceļojis līdz mūsdienām vēl no senlatviešiem, bet kaut kas iedzīvojies kristiešu un rietumu kultūras ietekmē.

Lai kā būtu, Ziemassvētki ir tik dzīvi un patīkami, cik mēs paši viņus padarām! Šajā ceļvedī mēs pastāstīsim, kādas ir Ziemassvētku tradīcijas Latvijā. Esam apkopojuši populārās un nedaudz aizmirstās, mūsdienīgās un senās latviešu Ziemassvētku tradīcijas. Piedāvājam Jums jau gaidāmajos svētkos iedzīvināt no šī klāsta sev tīkamākās tradīcijas, lai piepildītu sevi ar gaišām emocijām un domām!

Ziemassvētku egles pušķošana

Šo tradīciju, protams, minam kā pirmo. Egles sagādāšana mājās, uzstādīšana un pušķošana liek tā pa īstam izjust, ka tuvojas Ziemassvētki. Vai zinājāt, ka egles izrotāšanas tradīcija tika aizsākta Latvijā? Kaut arī par Ziemassvētku eglītes oficiālo dzimteni atzīta Vācija, kur eglīšu izpušķošana manīta 1605. gadā, nostāsti vēsta, ka gandrīz 100 gadus pirms tam (1510. gadā) Ziemassvētku vakarā Rīgas Domes laukumu rotāja izpušķota eglīte!

Pēdējos gados daudzi latvieši uzstāda Ziemassvētku egli jau Adventes sākumā, lai varētu ilgāk pabaudīt tās mirdzošo skaistumu un svētku atmosfēru mājās. Šim nolūkam vairāk der mākslīgās egles, kas nebirdina skujas. Ja tomēr vēlaties “dzīvu” eglīti, bet uztraucaties, vai tā spēs ilgi nostāvēt, arvien populārāka mūsdienu tradīcija ir eglīte podā. Pēcāk pavasarī to var izstādīt piemājas pagalmā, vasarnīcā vai uzdāvināt kādam dārza mīlim.

Eglītes dekorēšana ir pašu saimnieku izvēlē.

• Klasiskā Ziemassvētku egle ir ar sarkaniem un zeltītiem dekoriem.
• Egles ar baltām, sudrabotām un pasteļu toņu bumbiņām ir elegantas un gaisīgas.
• Daudzi izvēles sekot līdzi pēdējām modes tendencēm, kas mainās ik sezonu, un paeksperimentēt ar tumši ziliem rotājumiem, bordo, zaļiem, purpura utt.
• Pēdējā laikā no senatnes modē atgriežas egles pušķošana ar dabas un pašdarinātiem elementiem, piemēram, latviešu tradicionālajiem salmu puzuriem. Tos var skaisti sakombinēt ar piparkūkām, žāvētu apelsīnu ripiņām, ģimenes locekļu fotogrāfijām u.c. oriģināliem elementiem.

Lai kā būtu izpušķota eglīte, rotāšanu tradicionāli noslēdz ar mirdzošām virtenēm, kas ļauj pabaudīt omulīgus vakarus lampiņu gaismā. Ja meklējiet iedvesmu savara eglīdes dekorēšanai, iesakam izlasīt mūsu piedāvātās idejas - Ziemassvētku eglīšu rotājumi: modernas Ziemassvētku krāsas (padomi un fotogrāfijas).

Mājas uzkopšana un dekorēšana

Mājas ģenerāltīrīšanai pirms Ziemassvētkiem cilvēki Latvijā un visā pasaulē velta īpašu uzmanību. No praktiskā viedokļa mēs iztīrām “lauku”, ko pēc tam izdekorēt ar Ziemassvētku atribūtiem. No simboliskā viedokļa to var uzskatīt par atbrīvošanos no visa liekā un “netīrā” mūsu dzīvē un prātā. Kad visu stūri izkopti, laiks svētku atmosfēras uzburšanai. Jau ar Adventes sākumu var sāk taustīties pēc saviem dekoru krājumiem un varbūt pat jāpapildina tie ar jaunām skaistām lietām!

• Adventes vainags. Ja egle ir svarīgākais Ziemassvētku vakara elements, tad Adventes vainags noteikti ir nozīmīgākais atribūts šo svētku gaidīšanai jeb Adventei. Advente sākas no ceturtās svētdienas līdz Ziemassvētkiem, un ar to saistītie rituāli tika veikti jau pirms vairāk kā 1500 gadiem.

Vainagu parasti veido no egļu, priežu vai kadiķu zariem un četrām svecēm. Taču tālu ne visi zina, ka tradicionālā sveču krāsa nav sarkana vai baltā, bet gan rozā (viena svece) un violetā (trīs sveces). Kā pirmās divas aizdedzina violetās sveces, kas simbolizē cerību un ticību. Trešo aizdedzina rozā sveci kā līksmības simbolu, bet beidzamajā pirmssvētku svētdienā – violeto sveci kā miera simbolu. Ticīgi cilvēki Adventes laikā cenšas mērenāk ēst un ievērot mieru, atsakoties no skaļām izpriecām.

• Cits populārs Ziemassvētku gaidīšanas atribūts ir Adventes kalendārs ar pārsteigumu katrā tā lodziņā. Daudzi mūsdienās šai tradīcijai izvēlas Ziemassvētku zeķes, kuras piestiprina pie kamīna vai citā redzamā vietā un katru dienu vai svētdienu ieliek iekšā saviem ģimenes locekļiem mazu cienastiņu, zīmīti ar uzmundrinošu pantiņu vai kādu nelielu praktiskāku lietu.
• Lampiņu virtenes, laternas, sveces – ir vēl vieni tautā iemīļoti Ziemassvētku simboli un tradīcijas. Gaismekļi svētku laikā rotā gandrīz ikvienu logu, simbolizējot mieru un gaišumu mūsu sirdīs un vienkārši radot omulīgas sajūtas tumšajos ziemas vakaros. Ja kādreiz vienīgais gaismeklis Ziemassvētkos bija sveces, tagad mēs varam priecāties par milzīgu izvēli, ieskaitot modernās diskobumbas, projektorus un elektriskos svečturus, kas ir drošākais variants ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. 
• Citi tradicionālie Ziemassvētku atribūti. Egļu un priežu zari (dzīvi un mākslīgie), mirdzošie logu dekori, tematiskie knaģi, kuros iekarināt ģimenes bildes, stikla traukos saliktās virtenes, māju tekstils ar svētku tematiku, Ziemassvētku rūķis, briedis, sniegavīrs, eņģelis un tamlīdzīgas figūriņas – šie un citi tradicionālie svētku dekori ievieš svētku sajūtu ikvienā telpā un sirdī.

Tā kā Ziemassvētki ir kopā būšanas laiks, daudzus no dekoriem Jūs varat pagatavot savām rokām kopā ar mājiniekiem. Piemēram, varat darināt no papīra sniegpārsliņas vai pamēģināt izveidot tautisko salmu puzuru. Mūsu senči tos gatavoja no parocīgiem materiāliem. Pašlaik var izmantot puzuru radošos komplektus. Citā mūsu ceļvedī “Idejas mājas dekorēšanai Ziemassvētkos” varat smelties vēl daudz ideju – gan tradicionālu, gan oriģinālu.

Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas - ķekatas, zīlēšana u.c.

Senlatviešiem Ziemassvētki bija nozīmīga diena tieši kā ziemas saulgriežu laiks. Tolaik izdzīvošana bija atkarīga no lauksaimniecības. Saulgrieži iezīmēja laiku, kad diena un saule atkal pieņemas spēkā jeb simboliski gaisma uzvar pār tumsu un rodas jauna cerība par labklājību un pārticību nākamajā gadā. Tādēļ tradīcijas Ziemassvētkos bija līksmības pilnas – skaļas un jautras. Svinības mēdza ilgt trīs dienas un pat vairāk, lai izpelnītos dabas spēku un garu labvēlību. Senākās Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas Latvijā ir:

• Gājieni maskās jeb ķekatas, budēļi, iešana čigānos. Maskās ģērbtie cilvēki jeb čigāni mājā ieradās otrajā vai trešajā saulgriežu dienā un simboliski ienesa tajā auglību, veselību, svētību un labklājību. Čigānos gāja ne tikai pie radiem un kaimiņiem, bet pat nepazīstamiem cilvēkiem. Tradīcijas paredzēja, ka neuzņemt un nepacienāt čigānus nozīmēja atraidīt mājas svētību. Čigāni nāca ar skaļām dziesmām, smiekliem, dauzot katlus un pannas, uzvelkot lāča, buka, vilka, nāves, raganas, dzērves, kazas vai cita mītiskā tēla masku.

Mūsdienās ķekatas tiek piekoptas reti, un tieši tādēļ var padarīt jau tuvākos svētkus par neaizmirstamiem, ja izdomāsiet ar dziesmām doties čigānos pie draugiem vai radiem. Velciet masku, ņemiet līdzi rīksti, ar ko nopērt mājas saimniekus, tādējādi pielabinot viņiem veselību un pārticību, un pretī gaidiet laipnu uzņemšanu un cienastiņu.

• Zīlēšana un ticējumi. Ziemassvētku laikam ir īpaša maģija. Senlatvieši uzskatīja, ka tieši šajā laikā zīlēšana ir precīzākā. Populārākā Ziemassvētku zīlēšana, kas atceļojusi arī līdz mūsdienām, ir laimīšu liešana. Kausiņā virs uguns izkausē svina vai alvas gabaliņus un strauji ielej masu aukstā ūdenī. Pēc sacietējušās masas formas, pielietojot fantāziju, katrs laimes lējējs nosaka, kādi notikumi sagaida viņu nākamgad.

Zīlēšana Ziemassvētku laikā bieži bija saistīta ar jauniešu vēlmi uzzināt, vai izdosies nākamgad apprecēties un kas būs topošais laulātais. Piemēram, lai uzzinātu, no kuras puses nāks vīrs, jaunas meitas klausījās, kurā pusē rej suns. Lielu nozīmi pievērsa arī ticējumiem. Uzskatīja, ka melni Ziemassvētki sola sniegotas Lieldienas, bet augļu koku raža būs laba, ja kociņus sist ar saimnieka biksēm.

Bluķa velšana un citas rotaļas. Bluķa velšana bija viena no piekoptākajām tradīcijām. Nocirstu ozolkoka bluķi vēla apkārt mājai, saimniecības ēkām, no mājas uz māju, no ciema uz ciemu, līdz beidzot ievilka kādā sētsvidū un sadedzināja dziesmu un deju pavadībā. Uzskatīja, ka šī rotaļa paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Citu Ziemassvētku rotaļu laikā tika izspēlēti dažādi scenāriji, kuru populārākā tēma bija gaismas cīņa ar tumsu. To atveidoja kā kazu un vilku, sauli un mēnesi, kuri rotaļās ķēra viens otru.

Svētku mielasts – visu iecienītā tradīcija, kas atceļojusi no senatnes

Jau no senatnes pieņemts, ka Ziemassvētkos ir jāklāj bagātīgs galds un daudz jāēd. Kā ticēja senlatvieši, knapināšanās nav pieļaujama – tikai tad nākamais gads būs pārticīgs. Deviņi ēdieni Ziemassvētku galdam ir sena paraža, kas nes mājiniekiem veselību, mīlestību, spēku, panākumus, laimi, turību, gaišus notikumus, jaunus pārsteigumus un aizdzen prom nelaimes un asaras. Interesanti, ka daudziem no tradicionāliem svētku ēdieniem ir arī simboliskā nozīme – tie saistīti ar dažādiem seniem ticējumiem, piemēram:

• Ziemassvētkos obligāti jāēd pelēkie zirņi un pupas, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud;
• zivi pasniedz kā neizsīkstošu naudas krājumu simbolu;
• cūkas šņukurs nes ģimenei laimi;
• štovēti kāposti sniedz spēku.

Citi tradicionālie Ziemassvētku ēdieni Latvijā ir cūkgaļas cepetis, putnu gaļa, dārzeņi – kāļi, ķirbji, burkāni, bietes, speķa pīrādziņi. Īpaša vieta uz galda vienmēr tika atvēlēta sālim, maizei un svecēm, jo tie tiek uzskatīti par mājas svētību.

Lielāko daļu no minētajiem ēdieniem latvieši pasniedz arī mūsdienās. Deviņu ēdienu kombinācija, protams, neliedz likt galdā arī citus produktus un gardumus. Populārākie Ziemassvētku saldie ēdieni mūsdienās joprojām ir piparkūkas un apaļi mīklas cepumi. Tiem klāt nākuši karstie dzērieni ar garšvielām, kūkas, pudiņi, vafeles u.c. konditorejas labumi.

Lai svētki būtu mierpilni, svarīgākos priekšdarbus mielasta pagatavošanai ieteicams izdarīt jau iepriekšējā dienā. Svinīgas gaisotnes radīšanai uz galda liek dekoru – svētku galdautu, salvetes, figūriņas, priežu zariņus u.tml. Senlatvieši uzskatīja, ka paēst svētku mielasta laikā vajadzētu deviņas reizes. Bija arī cita neparasta tradīcija – pēc ēšanas līdz rītam atstāt uz galda pilnus traukus.

Mūsdienu Ziemassvētku tradīcijas

Ziemassvētku tradīcijas mūsdienās paredz, ka pēc svinībām ir jājūtas labāk, nekā pirms tām. Latvieši arvien biežāk liek uzsvaru uz kopā būšanu, nesteidzīgu laika pavadīšanu un dvēseles piepildīšanu ar patīkamām emocijām. Svarīgākais, lai svētki nepārvērstos par nogurdinošu pasākumu. Par iecienītām kļuvušas tādas tradīcijas, kā:

• Radu, draugu apciemošana. Ikdienas virpulī ne vienmēr atrodas laiks vienkārši paciemoties. Ziemassvētkos parasti ir vairākas brīvās dienas, vienā vai divās no kurām var paspēt apciemot pat tālākajos valsts nostūros dzīvojošus tuviniekus. Sevišķi priecīgi par tādām vizītēm ir cilvēki, kuri ikdienā dzīvo vieni. Tepat minama arī dalība labdarības akcijās, ko mūsdienu latvieši piekopj Ziemassvētkos arvien biežāk, vai tā ir naudas ziedošana, vai dāvanu sarūpēšana pansionātu vai bērnu namu iemītniekiem.
• Ziemassvētku mūzika, koncerti, izrādes. Šis ir ļoti patīkams laika pavadīšanas veids un arī sirsnīgs, ņemot vērā, ka izklaides pasākumi šajā periodā veltīti mīlestības, ģimeniskuma, labsirdības tematikai. Ticīgi latvieši labprāt apmeklē arī svētku dievkalpojumu.
• Kopīga piparkūku cepšana, dekorāciju darināšana u.c. aktivitātes. Šai tradīcijai ir gan praktiskā, gan garīgā puse. Tā ir iespēja ģimenei pavadīt laiku kopā un stiprināt saikni. Izdomājiet kopīgu nodarbi iekštelpās vai arī dodaties ārā baudīt ziemu. Kad vēl, ja ne Ziemassvētku brīvdienās pievērsties ziemīgām aktivitātēm - iet garās pastaigās, slēpot, velt sniegavīrus un izmēģināt daudz ko citu kopā ar saviem mīļajiem.
• Ziemassvētku dāvanas. Dāvanu izpakošana Latvijā tradicionāli norisinās 24. decembra vakarā. Kaut arī šī ir viena no iemīļotākajām un izplatītākajām mūsdienu tradīcijām Ziemassvētkos, daudziem latviešiem tā liek raizēties, jo saistās ar papildus tēriņiem. Lai dāvanu sagādāšana nekļūtu par galvassāpēm, veiksmīgs risinājums ir svētku loterija. Ģimenē vai svinētāju pulkā var laicīgi izlozēt, kurš kuram sarūpēs dāvanu. Cits veiksmīgs variants ir apsveikuma kartiņu sagatavošana un nosūtīšana pa pastu. Mūsdienu elektroniskajā laikmetā tāda dāvana garantē pārsteiguma momentu!
• Ziemassvētku tēls. Mēs labprāt reizi gadā izvelkam Ziemassvētku džemperi, pidžamas, čības, cepures, lai pabaudītu šo laiku. Un, protams, arī pabildētos. Ziemassvētku fotosesijas pie eglītes ir visnotaļ populāra mūsdienu tradīcija ģimenēm.

Noslēgumā vien jāpiebilst, ka Ziemassvētku tradīcijas Latvijā un pasaulē pēc savas būtības ir diezgan līdzīgas – visi priecājas par Kristus dzimšanu un tumsas atkāpšanos tiešā un pārnestā nozīmē. Lai svētku noskaņojums netiktu sabojāts, ikdienas steigā svarīgi jau laicīgi piefiksēt, ka tuvojas Ziemassvētki. Tradīcijas šo svētku svinēšanā Jūs realizēsiet ar prieku, ja galva nebūs aizņemta ar ikdienas rūpēm. Iesākto darbu laicīga pabeigšana ir priekšnosacījums, lai Ziemassvētki patiešām izvērstos par gada gaišāko notikumu un būtu vēlme un iedvesma realizēt visas ieceres!