- Ieteicamā diennakts norma
- Kā iemācīties uzņemt vajadzīgo ūdens daudzumu?
- Optimāls dzeršanas režīms
- Vai nepieciešams vārīt un filtrēt krāna ūdeni?
- Vai minerālūdeni var lietot neierobežotā daudzumā?
- Dzeramais ūdens pudelēs un tā izvēle
- Vai gāzēts ūdens ir veselīgs?
Minerālūdens, gāzēts, avota, artēziskais, krāna, vārīts, destilēts – pat tādam pamatdzērienam kā ūdens ir vairāki veidi. Likumsakarīgi rodas jautājums, kurš no tiem ir vērtīgāks un vēl jo vairāk - drošs, ņemot vērā augošo vides piesārņojumu. Tā kā šis “dzīvīgais” šķidrums jāuzņem katru dienu, kādu no veidiem izvēlēties tālu nav vienīgais jautājums, kas nodarbina mūsu prātus. Filtrēt vai nefiltrēt, vārīt vai nē, sildīt vai dzert aukstu, izvēlēties gāzēto vai parasto – atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem lasiet tālāk mūsu ceļvedī par un ap ūdens dzeršanas paradumiem!
Ieteicamā diennakts norma
Visi ir dzirdējuši par 2 litriem ūdens, kas būtu katru dienu jāizdzer. Taču šis ir ļoti aptuvens rādītājs. Patiesībā ūdens diennakts patēriņa norma katram ir sava, un tā primāri ir atkarīga no cilvēka svara.
Ap 30 ml ūdens uz 1 kg svara – šādus ciparus nosauc uztura speciālisti un citi veselības eksperti. Tātad 60 kg smagam cilvēkam tie ir ap 1,8 l dienā (5-7 glāzes), 70 kg – 2,1 l, 80 kg – 2,4 l utt.
Svarīgi zināt un ņemt vērā, ka ieteicamajā apjomā ietilpst ne tikai ūdens, bet arī citi šķidrumi ar augstu ūdens saturu: tēja, kafija, citi bezalkoholiskie dzērieni, zupa, augļi, pagatavotie dārzeņi. Taču pilnībā aizstāt ūdeni ar citiem šķidrumiem nevajadzētu – hidrobalansa uzturēšanai vismaz pusei no ieteiktā apjoma jābūt tieši ūdenim.
Norādītais aprēķins tiek koriģēts arī ar dzimumu, vecumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu (sauss vai mērens klimats) un dažiem citiem apstākļiem. Ieteicamo normu rekomendē palielināt līdz pat 40 ml uz 1 kg svara:
- Vīriešiem – gan tādēļ, ka stiprais dzimums biežāk veic fizisku darbu, kura laikā pastiprināti svīst, gan kā profilaksi urīnceļu veselībai;
- Cilvēkiem vidējos un cienījamos gados. Vecuma izraisīto pārmaiņu ietekmē ap 60 gadiem cilvēki pārstāj izjust slāpes tik izteikti, kā iepriekš. Lai organisms nesāktu ņemt trūkstošo šķidrumu no asinsvadu sistēmas (kas noved pie sirds-asinsvadu slimībām), dzeršanas režīmam būtu jāpievērš sevišķa uzmanība.
- Ja ēšanas paradumi ir tāli no veselīgiem. Lielāks ūdens daudzums palīdzēs kaut daļēji neitralizēt ātro uzkodu, ļoti sāļa un cepta ēdiena, saldinātu dzērienu, pārmērīga kafijas un alkohola patēriņa radīto kaitējumu organismam, ja nespējat pilnībā atteikties no neveselīgas ēdienkartes.
- Ja aktīvi sportojat - kā profesionāls vai amatieris. Fiziskā slodze noved pie rekordliela šķidruma zuduma, kuru nepieciešams ātri un tikpat lielā apjoma atjaunot. Vismaz 0,5 l no visa šķidruma šajā gadījumā jābūt minerālūdenim, jo ar sviedriem mēs zaudējam arī sāli.
- Slimošanas laikā. Infekcijas izsauc organisma intoksikāciju. Lai mazinātu negatīvo efektu, intensīvi dzeriet ūdeni un uzņemiet tādus šķidrumus, kā vistas vai dārzeņu buljons, zāļu tējas, dzērveņu morss, augļu un ogu kompots.
- Pie augstām temperatūrām - vasaras svelmē, saunā, pirtī u.tml. Turklāt pastiprināti lietot šķidrumu jāsāk vismaz pusstundu pirms nokļūšanas karstumā.
Ikdienā uzņemtā sava ūdens norma labvēlīgi ietekmēs gan fizisko, gan emocionālo stāvokli - normāli funkcionēs gremošanas sistēma, nieres, aknas un sirds, nebūs problēmu ar vēdera izeju, uzlabosies darbaspējas, noskaņojums, ādas stāvoklis, vieglāk zaudēsiet lieko svaru, ja tāds ir.
Pārsniegt ieteicamo ūdens normu var, taču ne pārmērīgi. Vairāk par 3,5 l ūdens dienas laikā izjauc normālu nieru, aknu un sirds darbību - var veidoties tūska, pacelties arteriālais spiediens, sākties pastiprināta svīšana.
Kā iemācīties uzņemt vajadzīgo ūdens daudzumu?
Ja esat cilvēks ar svaru normas robežās, bez hroniskām saslimšanām un īpašām sūdzībām par veselību, Jums nevajadzētu ikdienā strikti mērīt izdzerto ūdens daudzumu. Visticamāk, Jūs jau patērējat orientējoši 5-7 glāzes šķidruma dienā, īpaši par to neaizdomājoties.
Taču, ja varat attiecināt uz sevi augstāk noradītos īpašos apstākļus (cienījamie gadi, aktīva sportošana utt.) vai tādas ūdens trūkuma pazīmes, kā sausa āda, nogurums, apgrūtināta vēdera izeja, neizskaidrojamas galvassāpes, sāpes muskuļos un locītavās, uzmanības koncentrācijas zudums, Jums vajadzētu sākt pieradināt sevi pie intensīvākas ūdens dzeršanas. Daudziem izdzert ieteicamo diennakts normu šķiet īsts izaicinājums. Lai tas ātrāk kļūtu par paradumu, izmantojiet šos vienkāršus, bet strādājošus paņēmienus.
- Piesaistiet ūdens glāzes izdzeršanu kādam ikdienas notikumam. Piemēram: uzreiz pēc pamošanās, ierodoties darbā, pēc kafijas krūzes.
- Pieradiniet sevi pakāpeniski. Nevajag jau šodien censties izdzert savu diennakts normu, ja iepriekš tā nedarījāt. Iesākumam pietiks, ja regulāri izdzersiet pa pusglāzei, nevis glāzei.
- Turiet trauku ar ūdeni redzamā vietā. Skaists trauks būs kā motivācija.
- Iegādājieties praktisku un skaistu ūdens pudeli. Tad šķidrums vienmēr būs pa rokai braucienos, aktīvā atpūtā, garākās pastaigās.
- Lietojiet speciālas mobilās aplikācijas, kas atgādina par kārtējo reizi, kad vajadzētu padzerties.
- Dariet tā, kā Jums vislabāk garšo. Piparmētra, citrons, laims, brūklenes – ūdens garšu var bagātināt dažādos veidos, ieskaitot gāzēšanu mājas apstākļos.
Pieturoties šiem ieteikumiem, jau pēc pāris dienām sajutīsiet, ka organisms sāk pierast un jau pats signalizē par vēlmi padzerties.
Optimāls dzeršanas režīms
Izdzert vienā piegājienā 2-3 krūzes ūdens būtu aplami – tā Jums tikai attīstīsies negatīva attieksme pret ieteicamās diennakts devas ievērošanu. Speciālisti iesaka sadalīt ūdens dzeršanu vairākās regulārās reizes un pieturēties zemāk norādītam optimālam dzeršanas režīmam.
1) Pirmo ūdens glāzi izdzeriet īsi pēc pamošanās. Miegā mūsu smadzenes dehidrējas. Kārtīgi padzeroties, veidojas pilnvērtīgi apstākļi smadzeņu darbam. Vislabāk izdarīt to kādu pusstundu pirms brokastīm.
2) Dienas gaitā uzņemiet ūdeni starp ēdienreizēm – vismaz 40 minūtes pēc pēdējās maltītes. Tā Jūs pastāvīgi uzturēsiet organismā ideālu ūdens balansu un papildus mazināsiet izsalkumu sajūtu, kas parasti ir aktuāli cilvēkiem ar lieko svaru.
3) Izdzeriet glāzi pirms miega. Tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu – varēsiet aizmirst par iemigšanas grūtībām.
Uzņemtajam šķidrumam nevajadzētu būt pārāk aukstam, jo tas izraisa stresu organismam, sliktāk uzsūcas un pat samazina imunitāti. Istabas temperatūras ūdens vai nedaudz uzsildīts labāk uzsūcas un attīra organismu. Laiku pa laikam ieteicams izdzert pat ciešami karstu ūdeni, lai paātrinātu vielmaiņu un izvadītu sārņus gremošanas trakta. Nedzeriet ūdeni steigšus, bet gan mēreni, nelieliem malkiem.
Vai nepieciešams vārīt un filtrēt krāna ūdeni?
Pilsētas ūdensvadam ūdens visbiežāk tiek pievadīts no blakus esošām ūdenstilpēm – upēm, ezeriem, dīķiem u.c. Lai neitralizētu no apkārtējās vides un nokrišņiem uzņemto piesārņojumu, tas tiek filtrēts, hlorēts, ozonēts. Rezultātā ūdens paliek derīgs uzturam, taču, diemžēl, ne simtprocentīgi drošs. Piemēram, hlors kairina zarnu un kuņģa gļotādu, kā arī iznīcina tajos labvēlīgo mikrofloru.
Daudz jautājumu izsauc arī cauruļu stāvoklis, pa kurām ūdens nonāk dzīvokļos. Vairumā daudzstāvu māju caurules kalpo jau gadu desmitiem un tajās var iemitināties nelabvēlīgie mikroorganismi, piemēram, parazīti, zarnu infekciju izraisītāji, citi vīrusi un baktērijas.
Tātad krāna jeb “dzīvo” ūdeni drīkst dzert, ja esat pārliecināts par cauruļu teicamo stāvokli un ūdens augsto kvalitāti jeb tīrību. Dažādos apvidos to periodiski pārbauda speciālisti, piem., pašvaldības nolīgtie darbinieki, sniedzot sabiedrībai savu novērtējumu. Ja pārliecības par krāna ūdens kvalitāti nav, ieteicams to vārīt. Dažas vērtīgās vielas vārīšanās procesā izzudīs, taču šķidrums paliks drošāks lietošanai. Turklāt vārītam ūdenim ir laba īpašība - tas veicina toksīnu izvadi no organisma.
Papildus vārīšanai krāna ūdenim nāks par labu filtrācija. Pat nedārga ūdens filtra krūze papildus attīrīs ūdeni molekulu līmenī un pakoriģēs sastāvu, padarot to veselīgāku un garšīgāku. Savam mājoklim Jūs varat izvēlēties pat trīs pakāpju filtru vai jaucējkrānu ar filtru.
Vai minerālūdeni var lietot neierobežotā daudzumā?
Minerālūdens ir diezgan plašs jēdziens. Ar to saprot:
- minerālūdeni, ko caur urbumiem iegūst no pazemes ūdeņiem;
- atsvaidzinošu avotu un kalnu avotu ūdeni;
- artēziskos ūdeņus, kuri atrodas lielā dziļumā (vairāk par 100 m) starp diviem ūdens mazcaurlaidīgiem slāņiem, piem., mālu. Tas ir tīrākais ūdens, jo līdz dziļumam, kur tas atrodas, lielākoties nenonāk piesārņojums no vides;
- mineralizēto jeb ar minerāļiem mākslīgi piesātināto ūdeni, kas veikala plauktos harmoniski sadzīvo ar dabīgā minerālūdens veidiem.
Minerālūdenim ir augsts sāļu, bioloģiski aktīvo minerāļu un mikroelementu saturs. Magnijs, kalcijs, nātrijs, kālijs, fluors ir tikai daži no tiem. Tādēļ šķidrums ir vērtīgs veselībai un pat ārstniecisks. Neraugoties uz veselīgumu, minerālūdens lietošanai jābūt apdomātai - atsevišķiem ūdens veidiem sāļu saturs ir tik augsts (ieskaitot vārāmo sāli), ka veselam cilvēkam nevajadzētu ilgstoši lietot to ikdienā.
Dažādiem minerālūdeņiem ir savs sastāva mineralizācijas līmenis - no 2 līdz 30 gr/l. Tādēļ vienmēr pievērsiet uzmanību norādei uz pudeles, vai konkrēts minerālūdens ir dzeramais, ārstnieciski-dzeramais vai ārstnieciskais. Pēdējos divus veidus parasti nozīmē ārsti, un tos lieto kursa veidā, lai mazinātu dažādu nopietnu saslimšanu simptomātiku, piemēram, cukura diabēta.
Bez ierobežojumiem varat dzert artēzisko ūdeni. Tā sastāvs ideāli piemērots lietošanai ikdienā, vairumā un ilgstoši. Ikdienas patēriņam piemērots arī mineralizētais ūdens. Un, neraugoties uz tā minerāļu mākslīgo izcelsmi, šķidrums ir vērtīgāks par parasto krāna ūdeni. Tiesa, Jūs varat pagatavot to arī mājās, lietojot mineralizatoru, kas bagātina krāna ūdens sastāvu ar magniju, kalciju, fluoru u.c. mikroelementiem.
Dzeramais ūdens pudelēs un tā izvēle
Dzeramais ūdens pudelēs mūsdienās ir ierasta lieta, jo visbiežāk krāna ūdens kvalitāte neatstāj citu izvēli. Pērkot ūdeni, obligāti lasiet norādes uz etiķetes, lai saprastu, kāda izcelsme un attiecīgi vērtība un kvalitāte tam ir. Diemžēl veikala plauktos pārsvars ir parastajam ūdensvada ūdenim, kas izgājis attīrīšanu. Lietot ikdienā to var droši, taču no veselīguma viedokļa īpašas vērtības tam nav. It sevišķi, ja norādīts, ka ūdens ir destilēts - destilācijas procesā no šķidruma izzūd gan kaitīgās, gan veselīgās vielas. Izvēlēties šādu ūdeni dzeršanai un maltīšu pagatavošanai vērts, ja ūdens no Jūsu krāna ir ļoti sliktas vai apšaubāmas kvalitātes. Tādā gadījumā tā ir drošāka alternatīva.
Ikdienas lietošanai vērtīgāks par attīrīto ūdensvada ūdeni pudelēs ir filtrēts un mineralizēts ūdens, kā arī dzeramais minerālūdens (ar zemu sāļu saturu). Un visveselīgākais variants ir avota un artēziskais ūdens, kurā saglabātas visas “dzīvā” ūdens minerālvielas.
Vai gāzēts ūdens ir veselīgs?
Ja Jums vairāk garšo tieši gāzētais ūdens, Jūs iepriecinās ziņa, ka uzskats par šāda dzēriena neveselīgumu ir tikai mīts. Daudzi eksperimenti dažādās pasaules valstīs pierādīja, ka gāzēts ūdens efekta ziņā maz atšķiras no negāzētā. Ar piebildi, ka tam nav pievienots cukurs, saldinātāji, krāsvielas un garšas pastiprinātāji.
Jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos burbuļojošais šķidrums var izraisīt pastiprinātu gāžu veidošanos gremošanas traktā. Uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem ar trauslu zobu emalju - regulāra gāzētā ūdens dzeršana var bojāt to. Taču no tā var izvairīties, ja pēc padzeršanās skalosiet muti. Visā citā ziņā nekādu bīstamu seku no gāzētā ūdens patēriņa nav - Jūs varat droši izvēlēties dzeramo vai minerālūdeni ar gāzi vai gāzēt to patstāvīgi mājās, izmantojot speciālu gāzes aparātu. Mūsdienīgs gāzētā ūdens aparāts ir tik kompakts rīks, ka vasarā to var ņemt līdzi un baudīt atspirdzinošus dzērienus arī ceļā vai pludmalē (daudzi modeļi strādā bez elektrības).
Noslēgumā vien jāpiebilst, ka rūpēs par savu veselību papildus kvalitatīvam dzeramajam ūdenim būtu jāseko arī citu uzņemto šķidrumu kvalitātei. Limonādes un saldinātās sulas nav labākā izvēle. Ogu morsi, svaigi spiesta sula, dabīgi raudzētie produkti, piemēram, kvass, pabaros Jūsu organismu ar vielām, kuras parastajā ūdenī nav tik lielā daudzumā, piemēram, C vitamīnu imunitātei, B grupas vitamīniem nervu sistēmas veselībai, antioksidantiem aizsardzībai pret brīvajiem radikāļiem un vides piesārņojuma.
Jāatceras, ka veselības uzlabošana iet roku rokā arī ar atteikšanos no alkoholiskajiem dzērieniem vai vismaz to lietošanas samazināšanu. Parastā vīna vietā ne mazāk atspirdzinošs būs bezalkoholiskais vīns, bet svētku reizēs ne mazāk dzirkstošs par tradicionālo būs bezalkoholiskais šampanietis!
