pārtika

Frāzi “pārtikas piedevas” dzirdējis ikviens. Gandrīz ikviens tās ikdienā arī lieto, tiesa, visbiežāk neaizdomājoties par to. Taču aizdomāties vajadzētu, jo ilgtermiņā šīs vielas var būtiski ietekmēt mūsu veselību. Tādēļ pamatzināšanas par pārtikas piedevām nebūtu liekas nevienam cilvēkam. Rūpēs par Jūsu labsajūtu šī ceļveža turpinājumā esam sagatavojuši svarīgāko informāciju par pārtikas piedevu ietekmi uz organisma un to lietošanu bez kaitējuma sev! Kas ir un kāpēc vajadzīgas pārtikas piedevas? Pārtikas piedevas ir vielas, kuras tiek pievienotas pārtikas produktiem ražošanas, iepakošanas, transportēšanas vai glabāšanas procesā. Piedevas tiek pievienotas produktiem, lai tie: ilgstošāk nebojātos, saglabātu savu uzturvērtību, garšu, smaržu; nemainītu savas īpašības transportēšanas laikā; iegūtu noteiktu garšu un aromātu; iegūtu noteiktu izskatu – krāsu, konsistenci. Šim nolūkam izmanto tādas pārtikas piedevas kā: konservanti, aromatizētāji, krāsvielas, emulgatori, antioksidanti, saldinātāji, irdinātāji, biezinātāji, kuru kopskaits grozās ap tūkstoti. Daļa no tiem ir sintētiskās piedevas, daļa – dabīgās. Ne tikai ražotāji izmanto pārtikas piedevas. Arī gatavojot mājās, mēs tās izmantojam, lai panāktu vēlamo konsistenci, bagātinātu garšu, smaržu, iekrāsotu kūciņas utt. Pie izplatītākajām piedevām ēdienu un dzērienu pagatavošanai mājās, var minēt etiķi, citronskābi, dzeramo sodu, želatīnu. Daudzi uzskata par piedevām arī sāli un cukuru. Taču oficiāli šīs vielas nav piedevas, bet gan pārtikas produkti. Pārtikas piedevas – veselīgas vai kaitīgas? Eiropā pārtikas piedevas tiek marķētas ar ciparu kodu, kuram priekšgalā ir burts “E”. Tieši šis “E” daudzu cilvēku ieskatā ir “bieds”, kurš liek pastiepties pēc cita produkta ar uzrakstu “Bez E-vielām”. Patiesībā no E-piedevām nav jābaidās. Precīzāk – ne no visām. Kādu tas pārsteigs, bet pat dārza ābolā ir tādas piedevas, kā krāsviela tanīns, emulgators pektīns, garšas pastiprinātājs glutamīnskābe, aromatizētājs acetaldehīds u.c. Katrai no tām ir savs E marķējums, taču mēs skaidri zinām, ka ābols ir veselīgs auglis. Tātad marķējums “E” un sastāvā uzskaitītie ķīmiskie nosaukumi automātiski nenozīmē, ka Jūsu priekšā ir kaitīgs produkts. Taču viss nav arī tik rožaini. Līdz 20. gs. produktu ražošanai visbiežāk pielietoja dabīgās izcelsmes piedevas – etiķskābi, dzeramo sodu u.tml. Attīstoties pārtikas rūpniecībai, parādījās to kaitīgākās versijas - sintētiskie aizstājēji, daudzus no kuriem izmanto nebūt ne pircēju interesēs. Piemēram, ilgākai glabāšanai lietotie konservanti vairāk domāti komersantu interesēm pārdot vairāk. Tādēļ mūsdienu pircējam patiešām jāorientējas, kuras no šīm piedevām ir veselīgas, neitrālas (nekaitīgas noteiktās devās) un kuras būtu jālieto retāk.  Veselīgās pārtikas piedevas Pie organismam veselīgām tiek pieskaitītas dabīgās izcelsmes pārtikas piedevas – iegūtās no augiem, dzīvniekiem, minerāliem. Ar tām var pagatavot gardus, skaistus un maksimāli ekoloģiskus ēdienus un dzērienus. Dabīgas izcelsmes krāsvielas – kurkumīns (E100), karotīns (E160a), likopēns (E160d), betanīns (E162). Izmanto konditorejai un citiem miltu izstrādājumiem, lai pievilcīgi tos iekrāsotu. Papildus tam kurkumīns samazina holesterīna līmeni un paaugstina hemoglobīnu, karotīns iedarbojas līdzīgi A vitamīnam, likopēns ir spēcīgs dabīgs antioksidants, betanīns – pazemina arteriālo spiedienu, mazina infarkta risku. Šīs krāsvielas var būt želejveidīgas, šķīstošās, pulverveidīgās – var izvēlēties ērtāko saviem kulinārajiem eksperimentiem. Želatīns (E441). Dabīgas izcelsmes biezinātājs, kuru izmanto daudzu želejveidīgo ēdienu pagatavošanai. Želatīns veicina audu un kaulu dzīšanu, tādēļ tiek rekomendēts cilvēkiem ar artrītu un osteohondrozi. Papildus tas labvēlīgi ietekmē matu, nagu stāvokli. Steviolglikozīds (E960). Dabīgas izcelsmes saldinātājs, ko lieto daudziem zināmā produkta stēvija ražošanai. Kaut arī stēvija ir vairākkārt saldāka par saharozi, tā nesatur ogļhidrātus, taukus un holesterīnu, kādēļ ir piemērota cukura diabēta slimniekiem un visiem, kas vēlas notievēt. Pienskābe (E 270). Pienskābe tiek plaši pielietota konservu ražošanā, konditorejas, piena, gaļas izstrādājumos, bērnu pārtikā, bezalkoholiskajos dzērienos. Tā labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta floru. Vitamīnu grupa. C vitamīns jeb askorbinskābe (E300) tiek pievienota nektāriem, želejām, marmelādei un ir spēcīgs antioksidants, labvēlīgi ietekmē nervu un endokrīno sistēmu, stimulē asinsriti. Piedevas E306-309 (tokoferoli) jeb E vitamīns stimulē ādas atjaunošanos, šķidrina asinis, kavē organisma novecošanos. Tokoferolus pievieno gandrīz visiem pārtikas produktiem, ieskaitot maizi, augu eļļas, gaļu, graudu un miltu izstrādājumus. Riboflavīns (E101) jeb B2 vitamīns bieži atrodams graudaugu izstrādājumos (tostarp brokastu pārslās), maizē, zemesriekstu eļļā. Tas uztur jaunību, ādas elastību, ir efektīvs stresu un paaugstinātu prāta slodžu laikā. Lecitīns (E322). Lecitīnu lieto kā emulgatoru (vielu šķidrumu sajaukšanai), antioksidantu, stabilizatoru saldējuma, šokolādes, maizes, konditorejas, citu miltu izstrādājumu, rafinēto eļļu u.c. produktu ražošanā. Piedeva samazina holesterīna līmeni, stiprina imunitāti, palīdz atjaunoties audiem, uzlabo nervu sistēmas un smadzeņu darbību. Pektīns (E440). Pektīnu lieto želejveidīgas pārtikas ražošanai – marmelādei, konfektēm, piena produktiem, majonēzei, saldējumam utt. Tas mazina holesterīna līmeni un attīra organismu no smagajiem un radioaktīvajiem metāliem. Pektīnu saturošos produktus iesaka lietot piesārņotā vidē dzīvojošajiem. Kalcija karbonāts (E170). Kalcija karbonāts ir parastākais krīts, taču tas pilda svarīgu funkciju - cīnās ar kalcija trūkumu organismā. Piedeva sastopama piena produktos, kakao pupiņu izstrādājumos, bērnu pārtikā, kur visbiežāk pilda krāsvielas lomu. Agars (E406). Dabīgais biezinātājs, kuru iegūst no aļģēm. Agars ir kā alternatīva želatīnam. To izmanto zefīra, marmelādes un līdzīgu želejveidīgu produktu ražošanai, kā biezinātāju zupām, mērcēm, saldējumam. Uzlabo gremošanas trakta darbību, izvada no organisma sārņus un toksīnus. Visas minētās piedevas atradušas plašu pielietojumu arī medicīnā, kosmetoloģijā, fitnesa produktu ražošanā. Pārtikā tās var tikt lietotas neierobežoti. Izņēmums ir cilvēki ar individuālu kādas vielas nepanesamību. Neitrālās pārtikas piedevas Pie neitrālām vielām attiecas tās, kuras nelielās devās nenes kaitējumu organismam. Taču kopumā par to lietošanas biežumu un daudzumu būtu jāaizdomājas, jo pastāv viedoklis, ka šīs pārtikas piedevas var pastiprināt kancerogēnu (onkoloģisko slimību veicinātāju) darbību. Etiķskābe (E260). Populārs skābuma regulētājs, ko lieto konservācijai, majonēzes un mērču ražošanai. Lietojot vielu mājas apstākļos, jābūt uzmanīgiem. Etiķskābe koncentrācijā virs 30% ir bīstama.   Citronskābe (E330). Daudzfunkcionālā piedeva – pastiprina garšu, tiek lietota konservācijai, regulē skābumu. Nelielās devās nekaitē veselībai un pat veicina toksīnu izvadīšanu no organisma, darbojas kā profilakse ļaundabīgām slimībām. Ierobežoti jālieto cilvēkiem ar kuņģa čūlu, gastrītu. Dzeramā soda (E500). Irdinātājs, ko bieži izmanto maizes, miltu, konditorejas izstrādājumos. Dzeramai sodai ir pretsēnīšu un antibakteriālā iedarbība. Taču ilgstoša un nesamērīga tās lietošana var veicināt nieru un žultspūšļa saslimšanas, izjaukt organisma pH. Dabīgās krāsvielas. Zaļo hlorofīlu (E140) lieto krēmu, saldējuma, piena desertu, majonēzes, mērču ražošanai, un tas palīdz izvadīt no organisma toksīnus. Tiesa, pārmērīgā daudzumā var izsaukt alerģiskas reakcijas un kuņģa darbības traucējumus. Līdzīgi ir arī krāsvielai karmīnam (E120) un paprikas ekstraktam (E160c), kuri nav kaitīgi, bet dažiem cilvēkiem izsauc alerģiju. Sorbīnskābe (E202). Piedeva-konservants, kas aizkavē pelējuma izplatību produktos. Pievieno desām, sieram, gaļai, konserviem, rudzu maizei, konditorejas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem. Organisms labi pieņem sorbīnskābi, un tā pat stiprina imunitāti. Taču lietojot virs 25 mg uz 1 kg masas dienā, var rasties izsitumi. Baltās akācijas sveķi (E410), guāra sveķi (E412). Izmanto tādiem želejveidīgiem produktiem, kā sīrupi, sulas, sieri, piena deserti, bērnu pārtika. Gandrīz neuzsūcas ķermenī, tādēļ tiek uzskatīti par nekaitīgiem jebkurās devās. Saldinātāji. Bieži izmanto gāzēto dzērienu, konditorejas izstrādājumu u.c. saldināto ēdienu ražošanā cukura vietā. Pie nekaitīgiem attiecas tādi saldinātāji, kā kālija acesulfāms (E950), nātrija ciklamāts (E952), maltīts (E965), ksilīts jeb bērza cukurs (E967), eritritols (E968). Par spīti daudziem strīdiem pētījumi pierādīja, ka arī pasaulē izplatītākais mākslīgais saldinātājs aspartāms (E951) ir nekaitīgs, ievērojot dienas devu – ne vairāk kā 40 mg uz 1 kg svara dienā. Taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi (E471). Dabīgie stabilizatori un emulgatori, kurus lieto majonēzes, mērču, jogurtu, pastētes pagatavošanai. Kopumā ir nekaitīgi, bet lielās devās var veicināt svara pieaugumu. Sēra dioksīds (E220). Plaši pielieto saldējuma, ievārījumu, alkohola ražošanā, augļu un dārzeņu apstrādei. Piedevu nevar nosaukt par veselīgu, tomēr, ievērojot dienas devu – 7 mg uz 1 kg svara, tā nav arī kaitīga. Piedevas, kuru lietošana būtu jāierobežo Visvairāk būtu jāaizdomājas par sintētisko piedevu patēriņu, īpaši konservantu un antioksidantu. 21. gadsimtā veiktie pētījumi diemžēl pierāda, ka to bieža lietošana var veicināt alerģiskas reakcijas, astmu, hroniskas slimības, ļaundabīgos veidojumus u.c. veselības problēmas. Pilnībā izvairīties no šīm piedevām mūsdienās ir gandrīz neiespējami, ja Jūs tāpat kā vairums cilvēku iepērkaties veikalos. Taču mēs varam iegaumēt konkrētās piedevas, kuru patēriņu vajadzētu krasi samazināt. Pie tādām attiecas: nātrija glutamāts (E621). Garšas pastiprinātājs, kas veicina pierašanu pie neveselīgās pārtikas. Plaši pielieto konservu, mērču, čipsu, buljona kubiciņu, pusfabrikātu ražošanā. Uzņemot nātrija glutamātu vairāk nekā 120 mg/kg dienā, var sākties galvassāpes, pastiprināta svīšana, sejas un kakla apsārtums, pastiprināta sirdsdarbība, bērniem – trauksmainība, krasas garastāvokļa maiņas; nātrija benzoāts (E211). Konservants, kuru pievieno želejveida produktiem, mērcēm, ledenēm, konserviem. Var pazemināt hemoglobīna līmeni un veidot organismā benzolu – spēcīgu kancerogēnu. Kombinācijā ar sintētiskām krāsvielām nātrija benzoāts raisa cilvēkos trauksmainību, - jo īpaši bērnos. Nekaitīga dienas deva pieaugušajam ir 5 mg uz 1 kg masas; nātrija nitrīts (E250). Pievieno kā konservantu un krāsas uzlabotāju gaļas un zivs izstrādājumiem, gāzētiem dzērieniem. Nātrija nitrīts ir samērā toksiska viela. Taču, skaidrs, ka pilnībā atteikties no zivs un gaļas ir gandrīz neiespējami. Neitralizēt piedevas iedarbību var palīdzēt dabīgo produktu uzņemšana ar augstu C un E vitamīnu saturu; ortofosforskābe (E338), ogļskābā gāze (E290), kas ietilpst saldinātu gāzētu dzērienu sastāvā. Ortofosforskābe bojā zobu emalju, kā arī samazina kaulu blīvumu, ogļskābā gāze – izskalo no organisma kalciju; sintētiskās krāsvielas, piem., amarānts (E123), azorubīns (E122), kuras bieži ir spilgtu krāsu gāzētu dzērienu un saldumu sastāvā. Negatīvi ietekmē nieru un aknu darbību, cilvēka reproduktīvo funkciju, bērniem var izsaukt hiperaktīvu uzvedību un alerģiskas reakcijas. Kā redzat, lielākā daļa kaitīgo E-vielu atrodama tieši pusfabrikātos. Savā veidā tā ir arī labā ziņa, jo Jums ir iespēja izvairīties no šīm vielām, vairāk gatavojot ēdienus mājās un aizvietojot mākslīgos saldinātājus un krāsvielas ar dabīgām, medu, augļiem. Pat maizi un citus miltu izstrādājumus var gatavot mājas apstākļos, izmantojot mūsdienīgās iekārtas – cepeškrāsnis, maizes krāsnis, multivārāmos katlus. Protams, par labu nāks arī pavārgrāmatas. Izvēlieties tieši veselīgo ēdienu pavārgrāmatas un gatavojiet gardas maltītes bez jebkādām kaitīgām piedevām. Lai laba veselība un labi garšo!

Minerālūdens, gāzēts, avota, artēziskais, krāna, vārīts, destilēts – pat tādam pamatdzērienam kā ūdens ir vairāki veidi. Likumsakarīgi rodas jautājums, kurš no tiem ir vērtīgāks un vēl jo vairāk - drošs, ņemot vērā augošo vides piesārņojumu. Tā kā šis “dzīvīgais” šķidrums jāuzņem katru dienu, kādu no veidiem izvēlēties tālu nav vienīgais jautājums, kas nodarbina mūsu prātus. Filtrēt vai nefiltrēt, vārīt vai nē, sildīt vai dzert aukstu, izvēlēties gāzēto vai parasto – atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem lasiet tālāk mūsu ceļvedī par un ap ūdens dzeršanas paradumiem! Ieteicamā diennakts norma Visi ir dzirdējuši par 2 litriem ūdens, kas būtu katru dienu jāizdzer. Taču šis ir ļoti aptuvens rādītājs. Patiesībā ūdens diennakts patēriņa norma katram ir sava, un tā primāri ir atkarīga no cilvēka svara. Ap 30 ml ūdens uz 1 kg svara – šādus ciparus nosauc uztura speciālisti un citi veselības eksperti. Tātad 60 kg smagam cilvēkam tie ir ap 1,8 l dienā (5-7 glāzes), 70 kg – 2,1 l, 80 kg – 2,4 l utt. Svarīgi zināt un ņemt vērā, ka ieteicamajā apjomā ietilpst ne tikai ūdens, bet arī citi šķidrumi ar augstu ūdens saturu: tēja, kafija, citi bezalkoholiskie dzērieni, zupa, augļi, pagatavotie dārzeņi. Taču pilnībā aizstāt ūdeni ar citiem šķidrumiem nevajadzētu – hidrobalansa uzturēšanai vismaz pusei no ieteiktā apjoma jābūt tieši ūdenim. Norādītais aprēķins tiek koriģēts arī ar dzimumu, vecumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu (sauss vai mērens klimats) un dažiem citiem apstākļiem. Ieteicamo normu rekomendē palielināt līdz pat 40 ml uz 1 kg svara: Vīriešiem – gan tādēļ, ka stiprais dzimums biežāk veic fizisku darbu, kura laikā pastiprināti svīst, gan kā profilaksi urīnceļu veselībai; Cilvēkiem vidējos un cienījamos gados. Vecuma izraisīto pārmaiņu ietekmē ap 60 gadiem cilvēki pārstāj izjust slāpes tik izteikti, kā iepriekš. Lai organisms nesāktu ņemt trūkstošo šķidrumu no asinsvadu sistēmas (kas noved pie sirds-asinsvadu slimībām), dzeršanas režīmam būtu jāpievērš sevišķa uzmanība.  Ja ēšanas paradumi ir tāli no veselīgiem. Lielāks ūdens daudzums palīdzēs kaut daļēji neitralizēt ātro uzkodu, ļoti sāļa un cepta ēdiena, saldinātu dzērienu, pārmērīga kafijas un alkohola patēriņa radīto kaitējumu organismam, ja nespējat pilnībā atteikties no neveselīgas ēdienkartes. Ja aktīvi sportojat - kā profesionāls vai amatieris. Fiziskā slodze noved pie rekordliela šķidruma zuduma, kuru nepieciešams ātri un tikpat lielā apjoma atjaunot. Vismaz 0,5 l no visa šķidruma šajā gadījumā jābūt minerālūdenim, jo ar sviedriem mēs zaudējam arī sāli. Slimošanas laikā. Infekcijas izsauc organisma intoksikāciju. Lai mazinātu negatīvo efektu, intensīvi dzeriet ūdeni un uzņemiet tādus šķidrumus, kā vistas vai dārzeņu buljons, zāļu tējas, dzērveņu morss, augļu un ogu kompots. Pie augstām temperatūrām - vasaras svelmē, saunā, pirtī u.tml. Turklāt pastiprināti lietot šķidrumu jāsāk vismaz pusstundu pirms nokļūšanas karstumā. Ikdienā uzņemtā sava ūdens norma labvēlīgi ietekmēs gan fizisko, gan emocionālo stāvokli - normāli funkcionēs gremošanas sistēma, nieres, aknas un sirds, nebūs problēmu ar vēdera izeju, uzlabosies darbaspējas, noskaņojums, ādas stāvoklis, vieglāk zaudēsiet lieko svaru, ja tāds ir. Pārsniegt ieteicamo ūdens normu var, taču ne pārmērīgi. Vairāk par 3,5 l ūdens dienas laikā izjauc normālu nieru, aknu un sirds darbību - var veidoties tūska, pacelties arteriālais spiediens, sākties pastiprināta svīšana. Kā iemācīties uzņemt vajadzīgo ūdens daudzumu? Ja esat cilvēks ar svaru normas robežās, bez hroniskām saslimšanām un īpašām sūdzībām par veselību, Jums nevajadzētu ikdienā strikti mērīt izdzerto ūdens daudzumu. Visticamāk, Jūs jau patērējat orientējoši 5-7 glāzes šķidruma dienā, īpaši par to neaizdomājoties. Taču, ja varat attiecināt uz sevi augstāk noradītos īpašos apstākļus (cienījamie gadi, aktīva sportošana utt.) vai tādas ūdens trūkuma pazīmes, kā sausa āda, nogurums, apgrūtināta vēdera izeja, neizskaidrojamas galvassāpes, sāpes muskuļos un locītavās, uzmanības koncentrācijas zudums, Jums vajadzētu sākt pieradināt sevi pie intensīvākas ūdens dzeršanas. Daudziem izdzert ieteicamo diennakts normu šķiet īsts izaicinājums. Lai tas ātrāk kļūtu par paradumu, izmantojiet šos vienkāršus, bet strādājošus paņēmienus. Piesaistiet ūdens glāzes izdzeršanu kādam ikdienas notikumam. Piemēram: uzreiz pēc pamošanās, ierodoties darbā, pēc kafijas krūzes. Pieradiniet sevi pakāpeniski. Nevajag jau šodien censties izdzert savu diennakts normu, ja iepriekš tā nedarījāt. Iesākumam pietiks, ja regulāri izdzersiet pa pusglāzei, nevis glāzei. Turiet trauku ar ūdeni redzamā vietā. Skaists trauks būs kā motivācija. Iegādājieties praktisku un skaistu ūdens pudeli. Tad šķidrums vienmēr būs pa rokai braucienos, aktīvā atpūtā, garākās pastaigās. Lietojiet speciālas mobilās aplikācijas, kas atgādina par kārtējo reizi, kad vajadzētu padzerties. Dariet tā, kā Jums vislabāk garšo. Piparmētra, citrons, laims, brūklenes – ūdens garšu var bagātināt dažādos veidos, ieskaitot gāzēšanu mājas apstākļos. Pieturoties šiem ieteikumiem, jau pēc pāris dienām sajutīsiet, ka organisms sāk pierast un jau pats signalizē par vēlmi padzerties. Optimāls dzeršanas režīms Izdzert vienā piegājienā 2-3 krūzes ūdens būtu aplami – tā Jums tikai attīstīsies negatīva attieksme pret ieteicamās diennakts devas ievērošanu. Speciālisti iesaka sadalīt ūdens dzeršanu vairākās regulārās reizes un pieturēties zemāk norādītam optimālam dzeršanas režīmam.  1) Pirmo ūdens glāzi izdzeriet īsi pēc pamošanās. Miegā mūsu smadzenes dehidrējas. Kārtīgi padzeroties, veidojas pilnvērtīgi apstākļi smadzeņu darbam. Vislabāk izdarīt to kādu pusstundu pirms brokastīm. 2) Dienas gaitā uzņemiet ūdeni starp ēdienreizēm – vismaz 40 minūtes pēc pēdējās maltītes. Tā Jūs pastāvīgi uzturēsiet organismā ideālu ūdens balansu un papildus mazināsiet izsalkumu sajūtu, kas parasti ir aktuāli cilvēkiem ar lieko svaru. 3) Izdzeriet glāzi pirms miega. Tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu – varēsiet aizmirst par iemigšanas grūtībām. Uzņemtajam šķidrumam nevajadzētu būt pārāk aukstam, jo tas izraisa stresu organismam, sliktāk uzsūcas un pat samazina imunitāti. Istabas temperatūras ūdens vai nedaudz uzsildīts labāk uzsūcas un attīra organismu. Laiku pa laikam ieteicams izdzert pat ciešami karstu ūdeni, lai paātrinātu vielmaiņu un izvadītu sārņus gremošanas trakta. Nedzeriet ūdeni steigšus, bet gan mēreni, nelieliem malkiem. Vai nepieciešams vārīt un filtrēt krāna ūdeni? Pilsētas ūdensvadam ūdens visbiežāk tiek pievadīts no blakus esošām ūdenstilpēm – upēm, ezeriem, dīķiem u.c. Lai neitralizētu no apkārtējās vides un nokrišņiem uzņemto piesārņojumu, tas tiek filtrēts, hlorēts, ozonēts. Rezultātā ūdens paliek derīgs uzturam, taču, diemžēl, ne simtprocentīgi drošs. Piemēram, hlors kairina zarnu un kuņģa gļotādu, kā arī iznīcina tajos labvēlīgo mikrofloru. Daudz jautājumu izsauc arī cauruļu stāvoklis, pa kurām ūdens nonāk dzīvokļos. Vairumā daudzstāvu māju caurules kalpo jau gadu desmitiem un tajās var iemitināties nelabvēlīgie mikroorganismi, piemēram, parazīti, zarnu infekciju izraisītāji, citi vīrusi un baktērijas. Tātad krāna jeb “dzīvo” ūdeni drīkst dzert, ja esat pārliecināts par cauruļu teicamo stāvokli un ūdens augsto kvalitāti jeb tīrību. Dažādos apvidos to periodiski pārbauda speciālisti, piem., pašvaldības nolīgtie darbinieki, sniedzot sabiedrībai savu novērtējumu. Ja pārliecības par krāna ūdens kvalitāti nav, ieteicams to vārīt. Dažas vērtīgās vielas vārīšanās procesā izzudīs, taču šķidrums paliks drošāks lietošanai. Turklāt vārītam ūdenim ir laba īpašība - tas veicina toksīnu izvadi no organisma. Papildus vārīšanai krāna ūdenim nāks par labu filtrācija. Pat nedārga ūdens filtra krūze papildus attīrīs ūdeni molekulu līmenī un pakoriģēs sastāvu, padarot to veselīgāku un garšīgāku. Savam mājoklim Jūs varat izvēlēties pat trīs pakāpju filtru vai jaucējkrānu ar filtru. Vai minerālūdeni var lietot neierobežotā daudzumā? Minerālūdens ir diezgan plašs jēdziens. Ar to saprot: minerālūdeni, ko caur urbumiem iegūst no pazemes ūdeņiem; atsvaidzinošu avotu un kalnu avotu ūdeni; artēziskos ūdeņus, kuri atrodas lielā dziļumā (vairāk par 100 m) starp diviem ūdens mazcaurlaidīgiem slāņiem, piem., mālu. Tas ir tīrākais ūdens, jo līdz dziļumam, kur tas atrodas, lielākoties nenonāk piesārņojums no vides; mineralizēto jeb ar minerāļiem mākslīgi piesātināto ūdeni, kas veikala plauktos harmoniski sadzīvo ar dabīgā minerālūdens veidiem. Minerālūdenim ir augsts sāļu, bioloģiski aktīvo minerāļu un mikroelementu saturs. Magnijs, kalcijs, nātrijs, kālijs, fluors ir tikai daži no tiem. Tādēļ šķidrums ir vērtīgs veselībai un pat ārstniecisks. Neraugoties uz veselīgumu, minerālūdens lietošanai jābūt apdomātai - atsevišķiem ūdens veidiem sāļu saturs ir tik augsts (ieskaitot vārāmo sāli), ka veselam cilvēkam nevajadzētu ilgstoši lietot to ikdienā. Dažādiem minerālūdeņiem ir savs sastāva mineralizācijas līmenis - no 2 līdz 30 gr/l. Tādēļ vienmēr pievērsiet uzmanību norādei uz pudeles, vai konkrēts minerālūdens ir dzeramais, ārstnieciski-dzeramais vai ārstnieciskais. Pēdējos divus veidus parasti nozīmē ārsti, un tos lieto kursa veidā, lai mazinātu dažādu nopietnu saslimšanu simptomātiku, piemēram, cukura diabēta. Bez ierobežojumiem varat dzert artēzisko ūdeni. Tā sastāvs ideāli piemērots lietošanai ikdienā, vairumā un ilgstoši. Ikdienas patēriņam piemērots arī mineralizētais ūdens. Un, neraugoties uz tā minerāļu mākslīgo izcelsmi, šķidrums ir vērtīgāks par parasto krāna ūdeni. Tiesa, Jūs varat pagatavot to arī mājās, lietojot mineralizatoru, kas bagātina krāna ūdens sastāvu ar magniju, kalciju, fluoru u.c. mikroelementiem. Dzeramais ūdens pudelēs un tā izvēle Dzeramais ūdens pudelēs mūsdienās ir ierasta lieta, jo visbiežāk krāna ūdens kvalitāte neatstāj citu izvēli. Pērkot ūdeni, obligāti lasiet norādes uz etiķetes, lai saprastu, kāda izcelsme un attiecīgi vērtība un kvalitāte tam ir. Diemžēl veikala plauktos pārsvars ir parastajam ūdensvada ūdenim, kas izgājis attīrīšanu. Lietot ikdienā to var droši, taču no veselīguma viedokļa īpašas vērtības tam nav. It sevišķi, ja norādīts, ka ūdens ir destilēts - destilācijas procesā no šķidruma izzūd gan kaitīgās, gan veselīgās vielas. Izvēlēties šādu ūdeni dzeršanai un maltīšu pagatavošanai vērts, ja ūdens no Jūsu krāna ir ļoti sliktas vai apšaubāmas kvalitātes. Tādā gadījumā tā ir drošāka alternatīva. Ikdienas lietošanai vērtīgāks par attīrīto ūdensvada ūdeni pudelēs ir filtrēts un mineralizēts ūdens, kā arī dzeramais minerālūdens (ar zemu sāļu saturu). Un visveselīgākais variants ir avota un artēziskais ūdens, kurā saglabātas visas “dzīvā” ūdens minerālvielas. Vai gāzēts ūdens ir veselīgs? Ja Jums vairāk garšo tieši gāzētais ūdens, Jūs iepriecinās ziņa, ka uzskats par šāda dzēriena neveselīgumu ir tikai mīts. Daudzi eksperimenti dažādās pasaules valstīs pierādīja, ka gāzēts ūdens efekta ziņā maz atšķiras no negāzētā. Ar piebildi, ka tam nav pievienots cukurs, saldinātāji, krāsvielas un garšas pastiprinātāji. Jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos burbuļojošais šķidrums var izraisīt pastiprinātu gāžu veidošanos gremošanas traktā. Uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem ar trauslu zobu emalju - regulāra gāzētā ūdens dzeršana var bojāt to. Taču no tā var izvairīties, ja pēc padzeršanās skalosiet muti. Visā citā ziņā nekādu bīstamu seku no gāzētā ūdens patēriņa nav - Jūs varat droši izvēlēties dzeramo vai minerālūdeni ar gāzi vai gāzēt to patstāvīgi mājās, izmantojot speciālu gāzes aparātu. Mūsdienīgs gāzētā ūdens aparāts ir tik kompakts rīks, ka vasarā to var ņemt līdzi un baudīt atspirdzinošus dzērienus arī ceļā vai pludmalē (daudzi modeļi strādā bez elektrības). Noslēgumā vien jāpiebilst, ka rūpēs par savu veselību papildus kvalitatīvam dzeramajam ūdenim būtu jāseko arī citu uzņemto šķidrumu kvalitātei. Limonādes un saldinātās sulas nav labākā izvēle. Ogu morsi, svaigi spiesta sula, dabīgi raudzētie produkti, piemēram, kvass, pabaros Jūsu organismu ar vielām, kuras parastajā ūdenī nav tik lielā daudzumā, piemēram, C vitamīnu imunitātei, B grupas vitamīniem nervu sistēmas veselībai, antioksidantiem aizsardzībai pret brīvajiem radikāļiem un vides piesārņojuma. Jāatceras, ka veselības uzlabošana iet roku rokā arī ar atteikšanos no alkoholiskajiem dzērieniem vai vismaz to lietošanas samazināšanu. Parastā vīna vietā ne mazāk atspirdzinošs būs bezalkoholiskais vīns, bet svētku reizēs ne mazāk dzirkstošs par tradicionālo būs bezalkoholiskais šampanietis!

Dabīgās augu eļļas ir ļoti pieejams un vienkāršs veids, kā ikdienā stiprināt organismu, palīdzēt tam cīnīties ar jau esošām problēmām, novērst potenciālos riskus veselībai un arī izskatīties labāk! Ne katrs to zina, bet pat saulespuķu eļļa, kas atrodama ikvienā virtuvē, nāk par labu mūsu pašsajūtai. Rūpēs par Jūsu veselību un skaistumu, esam sagatavojuši šo ceļvedi par augu eļļu izvēli, pareizu lietošanu, dažādu eļļas veidu pozitīvajiem efektiem. Šo dabīgo produktu sortiments ir tik liels, ka katram būs ko izvēlēties savas veselības labad! Kāpēc uzņemt augu eļļas ir tik svarīgi? Augu eļļas satur vairākas vielas, kuras ir pamatnosacījums normālai organisma funkcionēšanai: nepiesātinātās taukskābes (Omega-6 un Omega-3), A, E, B, D vitamīnus, antioksidantus u.c. Regulāri lietojot dabīgās eļļas mēs palīdzam organismam: atjaunot šūnas. Katru sekundi mūsu organismā vairākus miljonus novecojušo šūnu aizvieto jaunās. Tieši taukskābes sintezē šūnu membrānas, kas palīdz ķermenim saglabāt veselību un jaunību; regulēt gremošanas trakta darbību – novērst vēdera izejas grūtības, uzlabot gremošanu, vielu uzsūkšanos organismā utt.; regulēt holesterīna līmeni; nepieļaut tādas nopietnas kaites, kā sirds slimības, cukura diabētu, ļaundabīgo audu attīstību jeb onkoloģiskos procesus; uzlabot smadzeņu darbību; mazināt iekaisuma procesus; mazināt stresa hormona – kortizola – izstrādi; iegūt starojošāku izskatu. Eļļas palīdz mums notievēt, padara skaistāku un veselīgāku ādu, matus, nagus. Ne velti tās tiek plaši lietotas arī kosmetoloģijas un fitnesa industrijā. Šis pat nav pilns eļļu labvēlīgās ietekmes saraksts. Taču uzreiz jāpiebilst, ka pozitīvo efektu veselībai, pašsajūtai un izskatam var panākt tikai tad, ja lietosiet produktu regulāri, bet nepārsniegsiet dienas normu. Turklāt vēl arī jāzina, kā pareizi izvēlēties eļļu! Augu eļļas izvēle un ieteicamā dienas deva Izvēloties sev augu eļļu veselības uzlabošanai, dodiet priekšroku šādiem produktiem: nerafinētiem. Rafinētās eļļas satur daudz mazāk labvēlīgo vielu un pat var negatīvi ietekmēt veselību; organiskiem. Vitamīnu un minerālu saturs produktā ir cieši saistīts ar augsni, kurā tika audzēts eļļas ražošanai pielietotais augs; aukstā spieduma. Apstrāde temperatūrā ne augstākā par 40-45 grādiem palīdz saglabāt produktā visam organismam labvēlīgās vielas un vitamīnus; kuru labvēlīgās īpašības vislabāk atbilst Jūsu organisma vajadzībām. Dabīgo eļļas veidu ir daudz un katrai no tam ir savs “darbības lauciņš”. Ja Jums ir kādi konkrēti nolūki, piem., uzlabot ādas stāvokli, ņemiet talkā kokosriekstu eļļu. Ja vēlaties normalizēt gremošanu un vēdera izeju - sezama eļļu. Kā jau atzīmējām, svarīgi ir arī nepārsniegt dienas devu. Cik daudz eļļas dienā vajadzētu lietot? Slavenais teiciens “kas par daudz, tas par skādi” attiecas arī uz dabīgām eļļām, lai cik veselīgas tās būtu. Viduvēji 2-3 ēdamkarotes dienā ir pietiekami, lai produkts pozitīvi iedarbotos uz organisma un tajā pašā laikā tā sastāvā esošās nepiesātinātās taukskābes (kuras tomēr it tauki) nepalielinātu ķermeņa masu. Tālāk esam apkopojuši populārākos eļļas veidus un to dziedējošās īpašības – izvēlieties savu! Nerafinētā saulespuķu eļļa un olīveļļa Sāksim ar eļļām, kuras visbiežāk var sastapt virtuvēs. Olīveļļa veselībai sniedz sekojošu efektu: labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu; normalizē asinsspiedienu; palīdz samazināt holesterīna līmeni; normalizē gremošanu. Nerafinētā saulespuķu eļļa arī piedalās gremošanas normalizācijas procesā. Papildus tam, labvēlīgi ietekmē asinsriti smadzenēs un satur 20 reizes vairāk E vitamīna (antioksidants), nekā olīveļļa. Tātad produkts vēl efektīvāk stiprina imunitāti, mazina iekaisumus, artrīta un hipertonijas izpausmes, asinsvadu saslimšanas, sniedz pozitīvu kosmētisko efektu – palēnina novecošanās pazīmes. Kā var lietot? Var lietot tīrā veidā – ieliet karotē un izdzert. Taču ir daudz „garšīgāki” uzņemšanas veidi. Olīveļļu un saulespuķu eļļu var pievienot salātiem, mērcēm, gataviem karstajiem ēdieniem (gaļai, zivīm, putrām, sacepumiem). Kas attiecas uz eļļu lietošanu produktu termiskajai apstrādei, olīveļļa cepšanai ir piemērotāka par saulespuķu, jo saglabā mikroelementus pat 175-180°C temperatūrā. Turklāt nerafinētā saulespuķu eļļa cepšanas laikā sāk izdalīt toksiskās vielas, tādēļ šim nolūkam iesaka lietot rafinēto eļļu. Linsēklu eļļa Produkts ir viens no lielākajiem Omega-3 avotiem dabā. Taukskābes tajā ir pat lielākā daudzumā, nekā zivju eļļā. Eļļa satur arī daudz vitamīnu (A, B1, B2, K, F u.c.), magniju, dzelzi, cinku, fosforu u.c., kādēļ linsēklu eļļa veselībai ir augsti novērtēts līdzeklis jau no senatnes. Pie labvēlīgajiem efektiem var minēt: hormonālā fona normalizēšanu un reproduktīvo funkciju uzlabošanu. Produktu bieži iesaka lietot sievietēm grūtniecības plānošanas laikā, bet vīriešiem – seksuālo funkciju saglabāšanai un prostatas profilaksei; pozitīvo kosmētisko efektu - elastīgāku, mirdzošāku ādu un slaidāku ķermenis, jo produkts samazina ēstgribu un paātrina vielmaiņu. Efektīvs palīglīdzeklis cīņai ar lieko svaru! gandrīz visu, ko aprakstījām augstāk sadaļā “Kāpēc uzņemt eļļas ir tik svarīgi?”: pretiekaisuma darbību, holesterīna mazināšanu, profilaksi cukura diabētam, onkoloģijai utt. Kā lietot? Lietojiet 1-2 ēdamkarotes dienā tīrā veidā ēdienreizes laikā. Var kombinēt ar salātiem vai miltu izstrādājumiem. Kosmētiskajos nolūkos var iegādāties skaistuma ekspertu vidū pašlaik populārās matu maskas ar linsēklu eļļu vai arī pagatavot tādu masku patstāvīgi, piejaucot dažus eļļas pilienus savam šampūnam. Nevar lietot, ja ir problēmas ar aizkuņģa dziedzeri, aknām, ir pankreatīts, žultsakmeņu un nierakmeņu slimība, asins saslimšanas, individuāla linsēklu nepanesamība. Kokosriekstu eļļa veselībai Arī šai aromātiskajai eļļai piemīt gandrīz visas augu eļļu veselīgās īpašības. Taču īpaši var izcelt: pretiekaisuma darbību. Produkts palīdz cīnīties ar organismā nonākušiem nelabvēlīgiem vīrusiem un baktērijām, stiprinot imunitāti. To iesaka kā papildlīdzekli herpes vīrusa, sieviešu orgānu iekaisumu (piem., kandidozes), hepatīta, mikozes, ēdes ārstēšanai; holesterīna līmeņa regulēšanu; gremošanas sistēmas darbības regulēšanu. Rekomendējams arī tādu smagāku gremošanas trakta saslimšanu gadījumā, kā Krona slimība un čūlainas kolīts. Papildus minētajam produkts atrada ļoti plašu pielietojumu kosmetoloģijā: kokosriekstu eļļa matiem sniedz zīdainu tekstūru, elastību, pievilcīgu spīdumu, stiprina matu sīpolus, mitrina galvas ādu. Jūs varat lietot ražotāju piedāvātos šampūnus, kondicionierus, maskas, serumus uz kokosriekstu bāzes vai arī pagatavot tās patstāvīgi. Piemēram, cīņai ar blaugznām un matu izkrišanu, sakausējiet bļodiņā 2-3 ēdamkarotes eļļas, ieziediet to galvas ādā un pēc 20 minūtēm izskalojiet. ādai eļļa piešķir maigumu, elastību, dziļi mitrina to, normalizē pH, samazina sīkas krunciņas, pasargā no ultravioletā starojuma. Var teikt, ka kokosriekstu eļļa sejai ir kā kompleksās iedarbības līdzeklis. Tādēļ nav pārsteigums, ka pašlaik ir tik populāras maskas, serumi u.c. sejas kopšanas līdzekļi uz kokosriekstu eļļas bāzes.   zobiem to pielieto kā dabīgo balinošo līdzekli. Šim nolūkam ēdamkarote eļļas vairākas minūtes jāpatur mutē, pēcāk izskalojot to ar ūdeni. arī lūpas, skropstas, sauso elkoņu ādu var efektīvi kopt ar kokosriekstu eļļu. Kā lietot? Produktu var pievienot kulinārijas izstrādājumiem – desertiem, bulciņām u.tml. Tas bagātinās garšu un aromātu. Ja vēlaties uzlabot gremošanu, pievienojiet vienu ēdamkaroti eļļas siltā ūdens glāzei un izdzeriet. Kā profilaksi dažādām saslimšanām eļļu dzer pa ēdamkarotei no rīta un vakarā. Cīņai ar lieko svaru var lietot 3x dienā pirms ēdienreizēm. Sezama eļļa Tieši šis eļļas sastāvā ietilpst pilns B vitamīnu komplekss, ieskaitot retos B6 un B12. B vitamīni ir ļoti svarīgi organismam, jo stiprina tā aizsargspējas, palīdz cīņā ar infekcijām, normalizē nervu un sirds-asinsvadu sistēmas darbību. Papildus šai iedarbībai sezama eļļa ir slavena ar: spēju neitralizēt kuņģa skābi, kādēļ īpaši ieteicama cilvēkiem ar gastrītu un kuņģa čūlu; spēcīgu gremošanas trakta darbības regulēšanu. Produkts palīdz atbrīvoties no aizcietējumiem un parazītiem; pozitīvu iedarbību uz elpceļiem. Iesaka kā papildlīdzekli cīņā ar sauso klepu, aizdusu, astmas slimniekiem. spēju mazināt pirmsmenstruālo sindromu un menstruālo asiņošanu. Kā lietot? Iesaka izdzert 1 ēdamkaroti eļļas dienā ēšanas laikā. Var pievienot salātiem, sautētiem dārzeņiem, putrām, jūras veltēm. Tā kā eļļa palīdz asinīm ātrāk sarecēt, to nevar lietot cilvēki ar trombozi. Citas veselīgās augu eļļas Minēsim vēl dažas dabīgās eļļas un to pozitīvo efektu veselībai. Iespējams, tieši šo produktu vidū atradīsiet savai situācijai atbilstošāko variantu. Smiltsērkšķu eļļa – normalizē tauku, olbaltumvielu un holesterīna balansu, uzlabo ādas elastību, ir spēcīgs dabīgais antioksidants. Kukurūzas – atjauno organismu, aizkavē šūnu novecošanos, regulē holesterīnu, stimulē žultspūšļa un aknu darbību. Kaņepju – uzlabo asins sastāvu, tostarp palīdz cīņā ar anēmiju, palīdz attīrīt organismu, uzlabo vielmaiņu. Mandeļu – mazina kuņģa skābi, darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis, samazina holesterīnu.  Ķirbju – uzlabo žultspūšļa un aknu darbību, ādas cirkulāciju, hormonālo fonu, attīra no toksīniem, palīdz cīņā ar parazītiem. Sojas – stiprina imunitāti un nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē galvas smadzeņu funkcionēšanu. Vīnogu kauliņu – pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, attīra organismu no toksīniem. 1 ēdamkarote sniedz E vitamīna diennakts devu. Lai Jūs ilgāk paliktu veseli un jauni, vislabāk būtu lietot uzturā dažādas eļļas. Protams, neaizmirstot pieturēties minētajai diennakts normai - kopā 2-3 ēdamkarotes (nevis atsevišķi katra eļļas veida). Tādā gadījumā iedarbība būs daudzpusīga, Jūs varēsiet gūt maksimālu labumu no šiem dabīgajiem produktiem un reizē arī bagātināt savas ēdienreizes ar jaunām garšām un aromātiem! 

Mūsdienu pasaulē modes tendences skar pat ēdināšanas industriju. Ar kādiem tik jauniem un eksotiskiem nosaukumiem neesam saskārušies globalizācijas ietekmē! Un atklāt šīs jaunās garšas visbiežāk ir patīkama pieredze. Vēl jo vairāk, ja jauniepazītie ēdieni un dzērieni ir gan gardi, gan veselīgi. Viena no pēdējo gadu tendencēm dzērienu pasaulē ir eksotiskā matcha tēja. To iecienījušas slavenības, iesaka dietologi un fitnesa modeles, aktīvi popularizē blogeri. Par to, kas tik īpašs slēpjas šajā dzērienā un kā Jūs varat patstāvīgi pagatavot to mājās, – šī raksta turpinājumā! Kas ir matcha tēja? Matcha ir tradicionāls Austrumāzijas dzēriens, kuru šī pasaules daļas iedzīvotāji atklājuši sensenos laikos - dažus gadsimtus pirms mūsu ēras. Būtībā matcha ir japāņu zaļā tēja. Taču atšķirībā no mums ierastās klasiskās zaļās tējas, tā ir samalta pulverī. Un no šī pulvera pagatavotais dzēriens ir spilgti zaļš! Kāpēc zaļš? Jo matcha pagatavošanai izmantotās zaļās tējas lapiņas audzē un apstrādā īpašā veidā. Ražu novāc tikai reizi gadā. Un pēdējās divas nedēļas pirms novākšanas krūmiņus pārklāj ar tentiem, aizsedzot no saulesstariem. Rezultātā lapiņas saglabā tumši zaļu krāsu, bet pati tēja – svaigumu. Kāda ir matcha tējas garša? Intensīva, ar saldenu piegaršu un jūtamu pulvera tekstūru. Daudzi atzīst šo eksotisko garšu par sev tīkamo! Matcha tējas labums organismam Patīkama garša ir tikai viens no iemesliem matcha pašreizējai popularitātei. Tējas dziedinošais spēks ir otrais arguments par labu tās lietošanai. Matcha tējas labums veselībai:  uzmundrina, uzlabo prāta darbību. Sen gribējāt pārstāt lietot kafiju? Matcha ir tās veselīgāka alternatīva, jo tējas sastāvā esošais kofeīns iedarbojas uz organisma saudzīgākā veidā; uzlabo metabolismu un tādējādi palīdz ātrāk atbrīvoties no liekā svara. Lūk, kādēļ dietologi aktīvi iesaka šo dzērienu; palīdz organismam ātrāk atjaunoties pēc slodzēm. Nav jābrīnās, ja spilgti zaļo matcha ieraugāt pudelēs, ko paķēruši līdzi uz sporta zāli fitnesa piekritēji; palēnina organisma novecošanos, jo satur antioksidantus; darbojas kā profilakse akmeņiem nierēs un žultspūslī, sirds un asinsvadu slimībām, paaugstinātam holesterīna līmenim un citām saslimšanām. Kā redzat, ieguvumu nav maz, kas liek nopietnāk apsvērt domu par šīs tējas regulāru lietošanu uzturā. Protams, Jūs varat aizdomāties, ka pasūtīt tik eksotisku dzērienu katru dienu kafejnīcā izmaksās visai dārgi. Nav tālu no patiesības! Taču labā ziņa, ka visi matcha pagatavošanai nepieciešamie ingredienti pašlaik ir brīvi nopērkami. Un pats pagatavošanās process šķiet sarežģīts tikai tiem, kas vēl nav to izmēģinājuši! Patiesībā tas ir diezgan ātrs un vienkāršs. Tradicionālās matcha tējas pagatavošanas posmi Matcha dzēriens ir populārs divos veidos: kā tradicionālā matcha un matcha latte. Būtībā to pagatavošana atšķiras tikai ar to, ka pēdējam minētajam tiek pievienots piens. Ja neesat no piena produktu cienītājiem, Jums piemērotākā būs tradicionālā tējas versija! Tradicionālā matcha pagatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas un piederumi (1 tasei): bambusa putošanas slotiņa, neliela bļodiņa, ap 120 ml karstā ūdens, 2 tējkarotes matcha tējas pulvera. Ingredientu sajaukšanai var lietot arī bambusa karoti. Tradicionālās matcha tējas pagatavošanas posmi. Ieberiet divas tējkarotes matcha pulvera bļodiņā. Pielejiet aptuveni divas ēdamkaroti karstā ūdens. Ņemiet vērā, ka dzēriena veselīgās īpašības saglabājas tikai tad, ja pagatavošanai lietotā ūdens temperatūra nepārsniedz 75-80°С. Saputojiet ar bambusa putošanas slotiņu līdz staipīgas pastas stāvoklim. Pielejiet atlikušo karstā ūdens daudzumu. Kārtīgi sajauciet ar bambusa slotiņu vai karoti, līdz masa ir viendabīga. Pārlejiet krūzē un baudiet! Atbilstoši savai gaumei šim pašam ūdens daudzumam var pievienot arī 3 vai 4 tējkarotes pulvera. Tad tējas konsistence būs “biezāka”, garša un aromāts – piesātinātāki. Matcha latte pagatavošana Krēmveidīgie latte dzērieni ir vieni no iecienītākajiem pasaulē. Arī matcha var pagatavot gardajā latte versijā. Matcha latte pagatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas un piederumi: bambusa putošanas slotiņa, neliela bļodiņa, ½ glāze karstā ūdens, ½ glāze karstā augu izcelsmes piena (piem., mandeļu, sojas vai kokosa), 1 tējkarote matcha tējas pulvera, piena putošanas slotiņa. Pagatavošana. Pirmie 4 pagatavošanas soļi ir identiski tradicionālajam dzērienam, atšķiras vien pievienojamā ūdens daudzums. Šajā gadījumā kopā tā ir ½ glāze. Pēc ūdens pieliešanas: pievienojiet uzsildītu augu izcelsmes pienu. Vēlams, lai piens būtu uzkarsēts un tad atdzesēts līdz aptuveni 75-80°С; kārtīgi sajauciet masu līdz viendabīgam stāvoklim bez kunkuļiem (var lietot bambusa karoti); ar bambusa slotiņu vai piena putotāju saputojiet dzērienu līdz pievilcīgām putiņām. Jo ilgāk putosiet, jo vairāk būs putu. pārlejiet krūzē un baudiet! Populārākie ar matcha pagatavošanu saistītie jautājumi Pēc pagatavošanas shēmas izlasīšanas, Jums varēja rasties daži jautājumi. Piemēram: Vai var lietot parasto metāla putotāju, nevis bambusa? Protams, ka var! Tāpat, kā var lietot kapučinatoru vai pat sajaukt masu, intensīvi pakratot to noslēgtā trauciņā (kā dara bārmeņi). Tomēr bambusa putotājs ir kā radīts tieši šīs tējas pagatavošanai. Lietpratēji un gardēži uzskata, ka metāla piederumi nav piemēroti tik senatnīgai receptei un var mainīt tējas garšu. Ja kļūsiet par īstenu šī dzēriena cienītāju, papildus bambusa putotājam ar laiku varat iegādāties arī citus piederumus matcha tējas pagatavošanas tradicionālajam rituālam: keramisko bļodiņu, bambusa karoti masas jaukšanai, bambusa putotāja turētāju. Vai var lietot parasto govs pienu, nevis augu izcelsmes? Var, ja jums tā garšo labāk! Tikai jāņem vērā, ka parastajam pienam ir augstāks tauku saturs. Tāpat dzēriens var neizdoties tik samtaini putots, jo augu izcelsmes pienam ir “gaisīgāka” tekstūra. Kā var dažādot tējas garšu? Viens no veidiem ir dažādu saldinātāju pievienošana: piem., cukura, medus, vaniļas, sīrupa. Cits – eksperimenti ar sastāvdaļu proporcijām! Kā redzat, matcha pagatavošana atstāj brīvu vietu Jūsu fantāzijai. Nebaidieties eksperimentēt! Tā varēsiet ātrāk saprast, kādā variācijā matcha tēja vislabāk garšo tieši Jums. Un, jau dzerot savu pirmo patstāvīgi pagatavoto šī gardā dzēriena tasīti, Jūs atzīsiet, ka process nebija neko daudz sarežģītāks par kafijas vārīšanu!