Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt

Muzikologs, folklorists un komponists Vilis Bendorfs dzimis 1941. gada 6. augustā un šogad svinēja 80 gadu jubileju. Viņš absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas kompozīcijas klasi pie profesora Ādolfa Skultes (1969). Paralēli studijām jau 1968. gadā sācis pildīt laboranta jeb zinātniskā asistenta pienākumus toreizējā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras nodaļā. Latviešu folkloras krātuvē Vilis Bendorfs strādāja līdz 2009. gadam.
Viļa Bendorfa pētnieciskā darba mantojums līdz šim bijis pieejams tikai periodikā un turpinājumizdevumos. Grāmata “Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt. Pētnieciski raksti” ir Viļa Bendorfa zinātnisko rakstu apkopojums, kas pirmo reizi vienuviet ļaus iepazīt viņa darbību mūzikas folkloras pētniecībā un etnomuzikoloģijā, sniegs pārskatu par Viļa Bendorfa pētījumu virzieniem, kas mūsdienu lasītāju auditorijai var būt pavisam maz zināmi.


Rakstu krājumā apkopotas 37 Viļa Bendorfa publikācijas, kuras tapušas laika posmā no 1970. līdz 2016. gadam. Tās sakārtotas hronoloģiskā secībā un aptver visu autora radošo biogrāfiju, kas veltīta pētniecībai. Grāmatas ievadā autors ļoti personiskā vēstījumā atainojis savas dzīves posmus kopsakarā ar mūziku un folkloru. Krājuma autors ir sava laika unikāls pētnieks ar neraksturīgi plašu vērienu pētnieciskajos virzienos – publikācijas tapušas par folkloristikas, muzikoloģijas, etnomuzikoloģijas nozares aktuālajiem jautājumiem. Savas nozīmības ziņā var vilkt paralēles ar Joahima Brauna “Rakstiem”, kas iznāca 2002. gadā.


Nozīmīgs jaunpienesums etnomuzikoloģijā ir publikācijas “Latviešu valodas prosodijas īpatnību ietekme uz tautasdziesmu melodiku” (1977) un “Latviešu tautas mūzikas dialekti” (1989). Tajās atspoguļoti galvenie fonētikas un melodijas mijiedarbes principi, kas Latvijas etnomuzikoloģijas vēsturē pirms tam nebija aktualizēti.


Izceļamas Viļa Bendorfa plašās zināšanas un erudīcija arī citās radniecīgajās nozarēs – arheoloģijā, antropoloģijā. Visas pētnieciskās darbības laikā autors aktīvi sekojis līdzi šo nozaru jaunākajiem pētījumiem, un to atziņas aprobējis savos pētījumos. Vairākās publikācijās tiek pētīti tādi konceptuāli temati folkloristikā kā tautasdziesmu vecums un izcelsme. Latgales teicējas Domicellas Ļīpeņas repertuāram veltītajā rakstā “Dažu Dienvidlatgales tautasdziesmu melodiju iespējamais senums” (1992) attiecīgo melodiju izcelsme tiek saistīta ar slāvu cilmi. Arī Krišjāņa Barona “Latvju dainas” nav palikušas ārpus autora redzesloka. To apliecina vairākas publikācijas – “Mūzika “Latvju dainu” ievadapcerējumā un pirmajā lielajā nodaļā” (1990), “Izlokšņu īpatnību atspoguļojums “Latvju dainās” un Dainu skapja tekstos” un “Kāpēc Krišjānis Barons laboja tautasdziesmas” (2000).


Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.