Opja hūte, Opja hūte

Rakstnieks Lauris Gundars apjauš, ka spēlēt kariņos ir slikti. Savulaik no vectēva pat par salauztas rotaļu pistoles atnešanu no skolas mājās grāmatas autors dabūjis “pa mizu”. Stāsts “Ōpja hūte” ir balstīts tieši šajās pārdomās – kas ir slikti, kas labi pasaulē, kurā dzīvojam? Ko varam un spējam saņemt no saviem vecākiem un vecvecākiem? Iespējams, ikviens jebkurā vecumā mēdz iedomāties sevi kāda cita vietā, un tas ir izskaidrojams – mēs vēlamies līdzināties ļaudīm, kuru rīcība ir mūsu apbrīnota. “Ōpja hūtē” šāds process notiek ar stāsta galveno varoni. Puika ielūkojas vannasistabas spogulī un – kas tik nekad nesatiktā Opja hūtē nav atrodams? Saprotošās, kopā ar astoņiem bērniem Sibīrijas koferus izsēdējušās Ōmes seja, varonīgais mežabrālis Leononkulis... Bet pārvērtības turpinās. Tās pārvērš pat nešpetno klasesbiedru četrotni – AAAK mafiju.