Dejotāja

Reiz pasaule esot bijusi zaļa.

Reiz kalnos urdzējuši strauti, pļavās plaukuši ziedi un kokos vīterojuši putnu kori.

Reiz…



Nara neko no tā neatceras. Viņa visu dzīvi ir pavadījusi augstu mūru ieskautā pilsētā, kopā ar citām dejotājām kalpojot dieviem Tūkstoš zvaigžņu templī. Aiz mūriem plūst varenā Sirra, un tās otrā krastā mājo tauta, uz kuru viņa – kā jau visi pilsētnieki – vienmēr lūkojusies ar aizdomām un naidu. Un tālāk vairs nav nekā. Tikai tuksnesis.



Bet kādu dienu viens no nīstajiem aizupiešiem ierodas templī un pieprasa, lai viņa lūgšana tiktu nodota dieviem. Vēl vairāk – viņš grib, lai to izdara tieši Nara. Un gluži kā pirmais vētras vēstnesis viņš nes līdzi jautājumus par pasauli, kuru Nara šķietami pazinusi, par cilvēkiem, kuriem viņa ticējusi, un arī viņas pašas būtību…




“Dejotājas” pasaule ir krāšņa, tēlaini uzburta un tumsas tīmekļiem caurvīta. Tieši tāpat kā viņa pati – mīklaina svešiniece, kuras noslēpums liek šķirt lappusi pēc lappuses arvien ātrāk, lai atšķetinātu viņas stāstu un savām acīm ieraudzītu patiesību, pirms to pārklāj tuksneša smiltis. Pirmajā mirklī tik sakārtotās un saprotamās pasaules pamatos atklājas alkatība un egoisms. Tajā personīgās intereses tiek celtas augstāk par visu, un neviens līdzeklis nav par skarbu, lai sasniegtu mērķi. Vien retais apstājas, lai saprastu, kā vārdā rīkojas. Taču kādam tomēr ir sapnis.
Džeina Šteinberga, rakstniece



Lauras Dreižes uzticīgie lasītāji šajā grāmatā saskatīs viņas jau iepazītās stiprās puses: dziļi izstrādātu un aizraujošu pasauli, dzīvīgus un dinamiskus tēlus, piedzīvojumus, poēziju un romantiku, kas gaumīgi apvienojas ar viegli ironisku humora izjūtu. "Dejotāja" ir lieliski sabalansēta sižeta uzbūvē un ritmā: dziļais, rūpīgais un poētiskais stāstījums iedzīvina gan tuksneša svelmi, gan dažādo kopienu, reliģiju un dzīvesveidu pasaules skatījumus. Vienlaikus spraigie notikumi un intrigas virza sižetu uz priekšu reizēm pat galvu reibinošā tempā, uzturot šaubas, gaidas un cerības.
Iepriekšējām Lauras Dreižes grāmatās ēnas, tumsa un cilvēciska (vai arī – dievišķa) nežēlība, lai gan bija nojaušamas, tomēr atkāpās maliņā, dodot vietu primāri dzīvespriecīgam un gaišam redzējumam, par spīti sarežģītajiem psiholoģiskajiem izaicinājumiem. Šajā grāmatā autores skatījums ir drosmīgi tumšs, tas pievēršas mūsu iedabas sarežģītākajiem aspektiem, tas nenovēršas no bezpalīdzības, vardarbīgām attiecībām, apmātības, naida starp dažādām kultūrām un nodevības. Tomēr brīnumainā kārtā šī grāmata ir dzīvi apliecinoša ne tikai par spīti ļaunumam un tumsai, bet pateicoties tiem kā daļai no daudzveidīgās, neviennozīmīgās un neapšaubāmi interesantās pasaules.
Ieva Melgalve, rakstniece



Laura Dreiže (1990) ir rakstniece, tulkotāja, redaktore, deviņu fantāzijas un fantastikas romānu autore. Pirmie stāsti tapuši vēl skolas laikā, interesējoties par dažādu tautu mītiem, leģendām, vēsturi un folkloru, kas joprojām ir galvenais iedvesmas avots. Trīsreiz bijusi konkursa "Zvaigznes grāmata" laureāte, vairākas grāmatas iekļautas lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu žūrija", kā arī izveidojusi rakstīšanas izaicinājuma "Nacionālas romānu rakstīšanas mēnesis" (NaNoWriMo) Latvijas atzaru.