Iespējams, labākais piedāvājums tirgū!* 
Neticami fakti par šahu
Šahs ir viena no intelektuālākajām spēlēm, to bieži dēvē par sportu vai prāta treniņu. Tā patiešām ir sena spēle ar dziļām tradīcijām, kuras popularitāte, šķiet, nekad neaizies citā pasaulē. Bet vai tu zini visu par šo spēli un pašu šahu? Tāpat kā katrai interesantākai parādībai, šaham ir savi interesanti stāsti, savi etapi un negaidīti pavērsieni, par kuriem tagad mēs arī parunāsim. Un tad ieskatīsimies Latvijas lielākajā elektroniskajā veikalā 220.lv, iegādāsimies šaha dēli un uzspēlēsim neatkārtojamu spēli.
Vai tu zini, kāpēc šaha spēlē iekļauta laika skaitīšana?
Kādreiz šaha spēlei nebija limitēts laiks un spēlētājs pirms sava manevra veikšanas uz šaha dēļa gājienu varēja pārdomāt tik ilgi, cik vēlējās. Taču tas ļāva paildzināt spēli līdz bezgalībai. Iedomājieties situāciju. Šaha turnīrā, kas noris 1800.g. muižā, piedalās divi pazīstami spēlētāji. Viens no viņiem domā jau 9 stundas. Pirmais spēlētājs ir norūpējies un vēlas, lai sāncensis ātrāk izdarītu savu gājienu, uz ko saņem atbildi: „Es domāju, ka tagad Jūsu kārta”. Tādu situāciju bija tik daudz, ka par tām sāka rasties anekdotes. Tieši tādu un līdzīgu situāciju dēļ 1861.g. tika izvirzīta ideja limitēt gājiena laiku, izmantojot smilšu pulksteni. Ierobežotais laiks ievērojami ierobežoja spēles ilgumu un labākie bija tie, kas visātrāk domā un pieņem lēmumus.
Vai tu zini, kur cilvēki alkoholu aizstāja ar šahu?
Pasaulē ir pilsētiņa, kurā gandrīz visi cilvēki prot spēlēt šahu. Un dara to ļoti labi, daudzi iedzīvotāji pat ir bijuši izcili čempionātos. Indijas pilsētas Marottichalas iedzīvotāji kā alternatīvu iedzeršanai ir izvēlējušies šaha spēli. „Varbūt iedzersim kādu glāzīti” vietā tur bieži skan „varbūt uzspēlēsim šahu?”. Gan labāks prāta treniņš, gan nekaitē veselībai, gan arī lieliska reklāma pilsētiņai. Galu galā, ne visi var lepoties, ka viņu dzīvesvietu sauc par „šaha pilsētu”.
Vai tu zini, kurš visilgāk noturēja čempiona titulu?
Dr. Emanuels Laskers no Vācijas iekļuvis šaha vēsturē kā spēlētājs, kurš visilgāk bijis pasaules čempions šahā. Viņš uzvarēja visos čempionātos bez pārtraukuma no1894.g. līdz 1921.g., t.i., divdesmit sešus gadus un 337 dienas. Patiešām iespaidīgs sasniegums.
Vai tu zini, ka šahu var spēlēt ar aizsietām acīm?
Šaha spēle ar aizsietām acīm – tā ir īsta, nopietna spēle, kas dokumentēta pasaules rekordu grāmatā. Un tā noris tieši tā, kā atzīmēts - ar aizsietām acīm. Starp spēlētājiem ir starpnieks, kurš informē par izdarītajiem gājieniem. Tāda spēle ir īsts izaicinājums, tam nepieciešama īpaša atmiņa un iztēle, jo domās jāpārliek šaha figūras uz dēļa. Un ar katru gājienu to izdarīt ir arvien grūtāk. Tamlīdzīgas spēles rekords uzstādīts 1960.g. Budapeštā, kad ungārs Janos Flešs spēlēja šahu ar aizsietām acīm pret 52 pretiniekiem vienlaicīgi. Viņš uzvarēja 31 no nospēlētajām partijām.
Vai tu zini, cik iespējamu spēles iznākumu ir pēc 3.gājiena?
Pēc tam, kad spēlētāji gan ar baltajām, gan melnajam figūrām ir izdarījuši pa trīs gājieniem, uz dēļa paliek 9 miljoni iespējamo gājienu, un līdz ar to arī dažādu spēles iznākumu. Matemātiķiem patīk spekulēt ar to, cik iespēju paliek pēc katra gājiena, un šie skaitļi jebkurā gadījumā ir iespaidīgi. Tomēr informācija par to, cik daudz ir iespēju, tikai pierāda, ka nav atkārtojošos scenāriju, kā arī kāda viltus ceļa, kas tevi novedīs pie uzvaras. Katra spēle atšķiras no iepriekšējās un pārāk niecīga ir varbūtība, ka viena un tā pati spēle kādreiz dzīvē atkārtosies.
Cilvēk pret datoru
Kopš datoru parādīšanās ir radies jautājums, kurš ir gudrāks – cilvēks vai dators? 1997.g. pasaulē visslavenākais un spēcīgākais šahists, čempions Garijs Kasparovs krustoja zobenus ar IMB Deep Blue datoru. Visu šaha pasauli satricināja neticama ziņa – čempions zaudēja datoram. Vēlāk, 2006.g., pasaules čempions Vladimirs Kramņiks spēlēja pret datoru Deep Fritz, un arī zaudēja. Tas pilnībā pierāda, ka dators ir gudrāks par cilvēku. Vismaz šaha spēlē. Šobrīd ar datoru var sacensties dažāda līmeņa šaha spēlēs, tāpēc nevajag sevi uzskatīt par absolūtu neveiksminieku. Ļoti bieži datorā trenējas arī čempioni, bet neko nevar salīdzināt ar īstu koka figūriņu skaņu, kad tās izvieto uz šaha dēļa.
Kādas ir šaha spēles priekšrocības?
„Hobijs – šaha spēle”. Tāda frāze biogrāfijas aprakstā izskatās ļoti labi, meklējot darbu vai mēģinot demonstrēt savas prāta spējas. Bet tāds hobijs ir patiešām noderīgs – un nepavisam ne tādēļ, ka labi izskatās uz kāda papīra. Spēlējot šahu attīstās atmiņa, loģiskā domāšana, aktivizējas smadzeņu darbība, radošās spējas, nostiprinās problēmu risināšanas iemaņas, cilvēks mācās tikt galā ar izaicinājumiem. Tāpēc šahu ieteicams spēlēt jau agrā bērnībā, kad bērni ir uzņēmīgāki un tāda darbība sniedz pozitīvākus rezultātus. Šaha spēle ieteicama arī cilvēkiem, kuri cieš no Alcheimera slimības (smadzeņu darbības attīstība ļauj mazināt slimības progresēšanu). Smadzenes ir kā muskuļi – jo vairāk muskulis strādā, jo tas ir stiprāks. Un tā, apkopjot teikto: šahs – tā patiešām ir interesanta, vērtīga, noderīga spēle, kas piemērota gan jaunās paaudzes pārstāvjiem, gan arī vecākajai paaudzei. Ir tikai jāiegādājas šaha dēlis un tieši tagad, uztaisot sev tasīti kafijas, jāuzspēlē partija ar mājiniekiem – tāda izklaide būs noderīga gan smadzenēm, gan arī attiecībām.
